Nosaukts par eņģeli

– Uz redze?anos! – vin? kliedza pec manis.

Bet tomer vin? ir labs. Man ir tik jautri un interesanti but kopa ar vinu. Es neizteik?u nekadus minejumus, bet domaju, ka mums izdosies. Es vinam ari patiku. Es to jutu tie?i ar savu tre?o aci, kas, starp citu, ir loti attistita.

Es skrienu pie Nata?as un sanem?u padomu.

Es negaju pa ierasto celu, bet apgriezos ap ielas sturi, lai atri dotos taisni uz sava drauga maju. Ieeja bija saluzis domofons, tapec atri uzkapu pa pakapieniem uz piecstavu panelu ekas tre?o stavu. Es nedaudz vilcinajos durvju priek?a un nospiedu zvana pogu. Asa skana lika majiniekiem sakusteties. Durvis atvera Nata?as mate – apmeram piecdesmit gadus veca sieviete, apala seja, tum?adaina un vienmer smaido?a. Loti laipna sieviete, gluzi ka pati Nata?a.

– Sveika, tante Zoja. Vai Nata?a ir majas?

– Majas, kur vel vinai vajadzetu but? Nac iek?a, vina ir sava istaba ar mazo.

Es iegaju istaba, kur Nata?a blava ar mazuli.

– Sveiks, ka tev iet? Ka klajas Vitju?kai?

– Labi, mes jau sezam un apgriezamies. "Driz mes stampisim ar kajam," vina atbildeja, turot bernu ta, it ka vin? stavetu viens pats.

"Un vin? arvien vairak lidzinas savam tevam, vin? ir izaudzis par tadu blenu," es pasmaidiju.

– Tatad, jus stradajat vai vienkar?i atnacat, jo kas notika? – draugs viltigi smaidot jautaja.

– Ja, kada iemesla del mums ir jaruna.

Un es saku savu stastu:

– Atceries, es gaju uz klubu, it ka ar draugu?

– Ka var aizmirst, kleitas izvele aiznema pusi dienas. Jau tad man bija aizdomas, ka tu no manis kaut ko slep. Es parak centos but skaista "tikai draugam".

– Nu, es devos ar to puisi, kur? man loti patik.

– Oho, meitin, tu esi iemilejusies.

"Es nezinu, varbut ta ir patiesa milestiba, ko esmu meklejis visu savu dzivi?" Tas ir tapat ka jus un Vitja.

– Nu, saki, kur tu iepazinies, ka tevi sauc?

– Ak, par pazinam es jums vel nestasti?u. "Noslepums," es vilcinajos, meginot noslept ?ausmigo epizodi uz tilta no Nata?as.

– Un tapec es jums pastasti?u par vinu. Skaista brunete. Vards ir Roberts, uznemuma ipa?nieks. Vin? ir tik for?s, es pat vinu noskupstiju, kad devamies uz klubu.

– Apsveicu, kur tu to atradi? ?adas sugas musu aprindas nav sastopamas,” ar izbrinu un vieglu skaudibu atzimeja Natalija.

"Vin? mani atrada, es nezinu, ar kadu brinumu."

"Lai Dievs dos, ar vinu viss izdosies, un jus uzaicinasiet mani uz kazam."

– Ir paragri par to domat, patiesiba mums pat nav attiecibu, tikai kaut kads flirts.

"Ja pameginasiet, puisis tev nepalaidis garam." Paskaties, tadas lietas nenotiek divreiz.

– Paskatisimies, ja vin? gribes, tad viss bus, un, ja ne, vai man nevajadzetu vinu vest uz dzimtsarakstu nodalu ar laso? Vin? nav versis, bet cilveks, vin? nestaiga pa virvi.

– Izmantojiet sievie?u trikus, jus nevarat padoties.

"Es tikai nedaudz uztraucos, ka vin? varetu izradities sievie?u manitajs un speletajs."

– Kapec? Vai jus domajat, ka, ja esat izskatigs, jus noteikti krapsit?

– Nu, ari tas, un ta, draugi man par vinu stastija, ka vin? biezi nem dazadas meitenes, un tas viss uz vienu nakti.

– Nac, varbut vini melo. Un ja ta? Kas, vinam nav tiesibu staigat un izklaideties, kamer vin? ir jauns un brivs? Vai man vajadzetu but mukam?

"Ta ir taisniba," es piekritu.

– Nu, nedomajiet lietas pirms laika, informejiet mani.

– Labi, ja kaut kas notiks, es tev piezvani?u.

– Zvaniet, bet ne pusdienlaika un ne velak ka devinos, ?aja laika es noliku bernu gulet. Kad tev bus savi berni, tu ari mani nemsi par krusttevu.

– Protams, tu esi mans vienigais labakais draugs.

– Nu, es vienkar?i samulsu. Mes vienmer palidzam viens otram.

– Man jaiet, tiekamies.

– Cau, neaizmirsti mus.

– Ka tu vari tevi aizmirst? "Es tevi skupstu," vina noskupstija Nata?u uz vaiga un skreja majas.

Majas mani nekas labs nesagaidija. Ka vienmer sakop?ana pec kaprizas slimas mates, vienmer izsalku?a un garlaiciga brala.

– Beidzot esmu ieradies, kur tu ej? – bralis iesaucas no sliek?na.

– Patiesiba es pelnu mums naudu. Tapec nekliedz.

– Vai varat iedomaties, kas notiek? Vini atnesa kvitis par majokli un komunalajiem pakalpojumiem, un tas par vienu nodokli bija milziga summa. Mes ar to netiekam gala.

– Nu tad mes nemaksasim. Nesedi izsalcis.

– Ko darit, ja parads tiek norakstits no manas tiesu izpilditaja pensijas? – Igors igni teica.

"Nu, tiklidz vini to norakstis, mes domasim, kur nemt naudu," es skumji pacelu rokas.

– Vai ir ko est? – vin? atri nomainija temu uz aktualaku.

– Patiesiba es nebiju majas, Igor. Es varetu kaut ko pagatavot sev.