Šķīrušies ģenerāļa padomniece

"Es neatbalstu dzires darba vieta," generalis sausi sacija, lukodamies apkart galdam. – Arpus darba dari un sanak ka gribi, bet ne ?eit. Nakotne, ja uzzina?u, ka jus to atlaujat…

Es neklausijos lidz galam, iegaju sava kabineta, atri savacu pacinas, gribeju klusi iet prom, bet tad kabineta ienaca visas manas damas uzreiz.

Nakotne, ja uzzina?u, ka jus to atlaujat

– Ak, kads skaists puisis. Gar?, platiem pleciem, tik liels.

– Un kads gultnis!

– Ja, nevis generalis, bet istais generalis! Kad vin? uzcela musu Mihalicu, vin? kluva pavisam sarucis. Es paskatos uz vinu, un man uznak zosada no vina pavelo?as balss. Tik priek?nieks. Es labprat izpilditu vina paveles. Sasodits, Ank, kapec tu vienigais tiki izsaukts uz interviju?! – emocionali saka Nata?a.

"Protams, es neesmu generalis," negaiditi man atbild Sofija Petrovna. "Bet kapec vini jus neaicinaja, es varu uzminet." “Redzi, Anijai nav bernu, vina ir skaista, diezgan jauna, bet musu biznesa nav jauna, vina ir sevi loti labi pieradijusi, vinai nav pretenziju pret savu darbu, stradiga, kompetenta, nekonfliktejo?a, ar labu izglitibu, vina neparprotami ir parsniegusi savu laipnibu sava vecaja amata un ir to paraugusi. Un tu, Nata?a, piedod, protams, tu man patic, bet visas nodalas baumo, ka esi intrigants un kildnieks. Un generalis Anecka, iespejams, pieskatija vinu korporativaja ballite, kamer visas jaunas karjeras sievietes skraidija pa viesnicu vinu meklejot, Anija bija zale, vini man teica, ka gandriz visi musu virie?i vinai seko, bet vini t patagu, vini skatijas uz vinu ta, Anija patie?am bija korporativaja ballite. Tas ir parsteidzo?i, cik vina ir laba, tapec ari vin? to aplukoja tuvak. Vin? satvera Anyutku ka elkoni un nelaida vala.

No durvju puses kads bridino?i noklepojas. Mes apgriezamies, un tur stav Mihalics un Renats Georgijevici. Mihalics ir sarkans ka omars, bet generalis nekas, smaida.

"Paldies par viesmiligo tik?anos, es sapratu, ka velies mani sirsnigi sveicinat," Renats saka, uzmanigi apskatot istabu. – Bet diemzel man ir pienacis laiks doties. Anna Vladimirovna, vai esat gatava?

Klateso?o skatieni pieversas man. Manu kolegu acis rodas jautajums, kapec es dodos prom ar generali darba dienas beigas? Un kur.

"Gatavs."

Panemu visas savas pakas uzreiz. Izradas, ?eit stradajot, esmu ieguvis ieverojamu daudzumu mantu.

"Renats Georgijevics mani aizvedis lidz metro, preteja gadijuma lietas ir smagas," es nervozi paskaidroju un piegaju pie jauna priek?nieka. Oho, manas rokas tulit norausies.

"Dodiet man savas pakas," saka generalis, jautri ?kieledams.

– Tas nav ta verts…

Ak, es to atnemu.

Es ver?os pie savam damam. Kolegu acis ir izspiedu?as, sejas redzama vispareja neizpratne. Ak-o-oi.

Es atri sekoju generalim ara, un uz ielas Renats iemet manas mantas sava ma?ina, atver man durvis un palidz apsesties. Un es tie?am jutu, ka mani kolegi, kuru biroji ir versti uz stavlaukumu, ir pielimeti pie logiem un to visu skatas. Iespejams, ekas otra puse skreja vairak cilveku. Ta bus saruna.

– Kapec tu to dariji? – Es jautaju, nodrebedams. Automa?inas interjers izskatas parak dargs, jutos nevieta un te nevieta, it ka butu sedejis nevieta.

– Kas tie?i? Vai jums ir auksti? Tagad tas uzkarses.

Priek?nieks spiez pogas un ah, zem mana dibena loti atri klust silti, pat karsti.

– Nu luk, ar pakam. Tu zini, cik daudz runas un tenkas bus par to, kapec tu uzvedies… parak intimi, it ka mes jau ilgu laiku butu labi draugi, lai gan teoretiski tikko tikamies.

– Es nevareju pretoties. Visiem bija loti smiekligas sejas. Vai jus tik loti uztraucaties, ko vini teiks? Jus vairs nestradasit ?aja komanda.

– Vini to apspriedis ari centra.

– Protams, vini to daris, bet jebkura gadijuma vini visu apspriedis un pieliks etiketes, un tas nav japamato.

16. nodala

Priek?nieks mus aizveda uz lielu iepirk?anas centru. Un es nolemu, ka vispirms vajag citus apavus, piekritu ?im, jo biju loti nogurusi staigat savos tagadejos zabakos, varbut ir kaut kas tikpat skaists, bet erts? Pati nolemu, ka naudu noteikti atdo?u savam priek?niekam velak, bet ta ka man tagad tas nav un man vajag drebju skapi, tad lai vin? izklaidejas, ja grib.

Parsteigums bija tas, ka Renats Georgijevics pielaiko?anai saka izveleties nepavisam ne elegantus apavus, mana priek?a rinda bija novietoti zabaki, kas vairak izskatijas pec armijas kaujas zabakiem, bet sievie?u salona versija nedaudz koketaka stila. .

Sievietes konsultantes plivo ap Suvorovu ar aizkustino?iem smaidiem, kuko un ?kiet gatavas cinities viena ar otru par iespeju aprunaties un vinu apkalpot, no malas tas izskatas smiekligi.

– Nu, vai tas ir erti? – generalis jautaja, kad uzvilku pirmo pari.

– Loti.

– Lieliski, tad mes panemsim ?os. Uzvelc savu nakamo pari.

– Bet… vai tie?am centra nesa ?adas kurpes?

– ?ie apavi ir nepiecie?ami, lai noklutu centra, un tiem jabut ertiem. Tie?i atbilsto?i pa?reizejiem laikapstakliem. Turklat es dzirdeju, ka ?ada veida apavi musdienas ir mode. Ja, meitene? – priek?nieks jau vaicaja mums tuvakajai konsultantei.

– Ja, loti moderna modele! – konsultante silti pamaj. "Visas jaunas meitenes dara tie?i ta."

– Nu, redzi, Anna Vladimirovna.

?kita, ka vini apavus ir sakartoju?i, bet, kad pargaja uz drebem, ari generalmenedzeris mani parsteidza un aizveda lidz, iespejams, dargaka zimola boutique. Ja, ?eit viena bluze maksas vairak neka viss mans jaunais kazocin?! Es nekad nemaksa?u par ?im drebem.

Vina apstajas pie ieejas un stingri atteicas tur iet.

– Es ?eit neie?u, iesim, ludzu, kaut kur citur.

– Kapec ne?

– ?eit ir parak dargi.

– Un kas? Jus neesat tas, kur? tere naudu.

"Es juti?os loti pateicigs."

– Lai ta butu, juti to.

Es ?nukstu un atkapjos, ludzo?i uzlukojot generali.

– Ejam, ludzu, kaut kur citur.

Renats bridi par kaut ko domaja, uzmanigi paskatijas uz mani un pek?ni parsteidzo?i viegli piekrita:

– Labi, ejam uz citu vietu.

Uz ?o citu vietu nez kapec bija jabrauc ar ma?inu kaut kur centra virziena. Eka, kura nonacam, ne?kita nekas ipa?i ieveribas cienigs, pat bez lielam spidigam izkartnem, bet iek?a ta izradijas loti pla?a, gai?a, skaista, un konsultantu acis nebija ne maniakala dzirksti, ne aizkustino?i smaidi. Renats tika aicinats gaidit ipa?a telpa pavado?ajiem cilvekiem, mani aizveda uz gerbtuvi, kur driz saka nest drebes. Mekleju cenu zimes, bet tadas nav. Precizak, etiketes ir, bet cenas nez kapec vispar nav. Varbut tas ir kaut kads second hand? Un vai vini pardod lietas pec svara? Heh, ne, dro?i vien ne. Bet tas ir divaini. Un drebes ir loti skaistas, ir skaidrs, ka viss ir jauns.

Es izeju pie sava priek?nieka sava pirmaja biroja terpa, jutoties ka ista skaistule. Mmm, melnais uzvalks lieliski der. Es nekad isti neesmu valkajis uzvalkus, bet ?eit ir tik elegants variants.