Šķīrušies ģenerāļa padomniece

Generalis, es redzu, ir labi iedzivojies – vin? ir atlaidies kresla, vini vinam atnesa teju, talrunis ir pie rokas.

Renats paskatijas uz mani un apmierinati pamaja ar galvu.

– Nemsim. Nemsim nakamo variantu.

– A… Es gribeju vispirms noskaidrot, cik tas maksa.

– Anya, mes par visu vienojamies. Kapec jums jazina cenas, ja es maksaju par visu? Tu man neko neesi parada.

– Es tomer gribetu to atdot velak…

– Anija, tu tas atdosi, ja labi stradasi. Ticiet man, es esmu loti prasigs, es atnem?u daudz jusu laika. ?is drebes ir ne tik daudz priek? jums, cik mana darba tela uzture?anai. Un principa man patik, ja blakus ir skaista, dargi gerbta, laimiga sieviete. Es pats maksaju par savam velmem un velmem. Ej pargerbies, netere musu laiku.

– Redzi… ja ?is lietas ir loti dargas un to ir daudz, tad es nevare?u savam viram paskaidrot, no kurienes tas radu?as un ka davinatas, vin? nesapratis. ari.

–Tu vinam kaut ko paskaidrosi?

– Nu, varbut. Vin? uzdos jautajumus.

– Ka viss notiek. Likas, ka tu ?ausmigi atriebsies, pazinojot par savu abpusejo nodevibu pret vinu. Un pec tam, ka tu doma, vai vinam bus interese par tavu garderobi?

– Es… Es neesmu parliecinats, ka pastasti?u vinam par korporativo pasakumu. Nav ko stastit, isti neko neatceros. Un tagad es nedomaju, ka tas ir virziens, kura mums jarikojas. Vai es jums daudz stastiju par ?o situaciju korporativaja ballite?

– Kada virziena tad velaties rikoties?

Es paraustu plecus.

– Es nezinu, es ?obrid esmu tik apmulsusi. Un es nevaru to visu pienemt, es sava galva saprotu, ka man ir jadodas prom, bet lidz ?im man nav morala speka to darit. Sajutas joprojam saglabajas, kas padara to divtik sapigu.

"Sedies," generalis pamaj uz blakus kreslu. – Parunasim.

– Ka ar montazu?

– Vin? pagaidis.

"Tas ir neerti meitenu priek?a, jo vinas gaida."

– Anija, man rodas iespaids, ka tu daudz vairak doma par to, ko doma citi, aizmirstot padomat par sevi. Ej, parunasim velak.

Es devos uz gerbtuvi, nesaprotot, kapec Renatam ar mani bija jaruna intimas sarunas. Apkart ir tik daudz brivu jaunu meitenu bez gimenes problemam un gatavas karaties vinam kakla un stradat ar vinu dienu un nakti, un vin? mani aukle.

Bet kopuma pielaikot drebes, katru reizi iznakot jauna izskata virietim, kur? uz mani verigi skatijas, bija lieliski. Es jutos ka kada romantiska romana par bagato dzivi. Kad vini neskatas uz naudu, vini perk visu, kas viniem patik, un principa ?ada uzmaniba un interese par manu sugu silda dveseli. Tas tie?i paaugstina pa?cienu, bet liek jums nervozet par to, cik daudz naudas tiks izterets par visam ?im drebem?

Biju parsteigts, kad uz pielaiko?anas kabini saka nest treninterpus.

– Kapec man vajag treninterpu? – jautaju, paradidamies Renata Georgijevica acu priek?a balta treninterpa.

– Man patik sports.

Gaidu turpinajumu, bet priek?nieks kluse.

– Bet es neesmu loti labs, es neeju uz sporta zali, tad kapec man ir vajadzigas ?is drebes?

– Kamer tu stradasi pie manis, tev bus jadalas ar ?o manu aizrau?anos.

– Ka?

– No rita skrienot, par laimi parks ir pie darba. Vakaros dazas dienas ir trenazieru zale vai peldbaseins.

– Vai tadi pienakumi ir ieklauti darba liguma? – jautaju, ar ?ausmam iztelojoties rita skrie?anu. Es ienistu sportu un vienmer esmu izvairijusies no fiziskam aktivitatem. Kop? skolas laikiem biju klasisks nugis ar gramatu un brillem. Gandriz visu laiku dazadu iemeslu del man bija atbrivojums no fiziskas audzina?anas.

– Ja velies ar mani stradat, tad ja. Ka jus dro?i vien pamanijat, Anna Vladimirovna, esmu gatava cilveka ieguldit daudz, bet atdevei jabut atbilsto?ai.

Es paskatijos uz sevi spoguli. Vispar man treninterps izskatas labi. Es sevi neatpazistu.

Aizeju uz pielaiko?anu, vel paris sporta terpu komplektus un… man atnes peldkostimus.

Es paskatos ara no pielaiko?anas kabines.

– Peldkostimus nevajag radit, vai ne? – Es parbaudi?u ar priek?nieku.

– Kapec ir ?is?

– Nu, tas ir kaut ka pilnigi… atklati?

– Ja mes kopa apmeklesim baseinu, tad ta vai ta, es tevi redze?u peldkostima. Kada tam ir at?kiriba, agrak vai velak?

– Laujiet man velak nopirkt sev peldkostimu, tas nav biroja apgerbs.

– Nac jau ara. Es joprojam tevi redzeju pat bez peldkostima.

Piesarkusi es parados aiz aizkara. Esmu gerbusies viendaliga ko?i sarkana peldkostima. Generalis izliek zimi vinai griezties. ?ausmigi samulsusi pagriezos no dazadam pusem. Es nezinu, kas tie?i notika ar Renatu nakti, bet tas, iespejams, bija tumsa, bet ?eit viss notiek gaismas parpludinata telpa.

"Loti labi," boss slave. Vina skatiens deg. ?aja izskata nav neka draudziga vai vienkar?i vienaldziga. Skatiens valdzino?s, ipa?niecisks, apmierinats.

Es atri skrienu atpakal uz pielaiko?anu. Vini man pasniedz nakamo peldkostimu, un tas nebut nav sportisks. ?is ir vairak paredzets meitenem, kuram loti patik sauloties. Ne, ?o es nemegina?u!

– Nav jegas pielaikot otro peldkostimu! – es kliedzu no pielaiko?anas kabines. – Tas nav paredzets publiskajiem peldbaseiniem. Ja nu vienigi sauloties pludmale. Es nevaru ?aja staigat. Vai ir vel kadi varianti?

– Nac ara, es paskati?os.

– Par ko? Es tadu nevilktu uz baseinu, lai visi to redzetu.

– Man ir savs peldbaseins.

Es kluseju, nezinot, ko vel teikt. ?is priek?nieks velas ar mani sportot sava baseina, un lai es butu ?aja peldkostima?

– Anija, nac ara.