Šķīrušies ģenerāļa padomniece

Cilveki darba bija loti priecigi par manu lemumu un teica, ka ?odien saksim gatavoties korporativajam pasakumam. Nata?a teica, ka vina uznemas atbildibu par manu telu, ir pienacis laiks to mainit, un ?odien mes ejam iepirkties. Sofija Petrovna man pasniedza mapi ar dokumentiem, ko vina parasti aizved uz filiali priek?niekam, kuru biju izvelejies ka “upuri” paraksti?anai. Tas ir tapec, lai es varetu vinu pirms tam tuvak iepazit un paflirtet, novertet vinu un savu gatavibu satuvinaties vienam ar otru korporativaja ballite. Un Antonina pazinoja, ka stasies korporativa pasakuma organize?anas padome, lai svinigaja banketa sedinatu ?o priek?nieku un mani blakus. Korporativaja pasakuma paredzets ieklaut vienu apmaksatu nak?no?anu viesnica, tapec man bija parlieciba, ka viss bus lieliski un skaisti.

– Tatad, vai jus visi esat gerbu?ies, darga? Ej pie priek?nieka,” vini neatlaidigi iegruz man rokas somu un mapi un stumj uz durvju pusi. Es loti paleninu atrumu. Es nevelos nekur iet, bet vini mani atkal pagruda, Tonija personigi strauji atver durvis, un musu Mihalics ielido durvju aile, gandriz kritot. Mes skatamies uz vinu izbriniti.

– Mihalic, tu mus noklausiji vai ka?

– PVO? Es? Vai jus meitenes esat pilniba izkritu?as no prata? "Man ir sapigi jus noklausit," priek?nieks nekavejoties saka oratora maniere, dzili pietvicis. Vin? pagriezas un aizcirta durvis un aizgaja, bet atstaja sava speciga, bet joprojam leta odekolona smarzu piedo?anai.

Es tomer atnacu klatiene apraudzit izveleto priek?nieku. Vin? mani parsteidzo?i sirsnigi sveicinaja, pienema dokumentus, atri tos parakstija un piedavaja nedaudz pasedet, lai pec brauciena sasilditos, jo ?odien bija loti auksta diena. Vin? piedavaja teju un pats to ieleja. Nemaz nebrinijos, ka ?odien pie vina nebija atnakusi Sofija Petrovna ar dokumentiem, vina ari tik uzmanigi un novertejo?i skatijas uz mani, it ka nevis es butu ieradusies vinu izveleties, bet gan vin?. , es. ?kiet, ka vin? joprojam bija apmierinats ar parbaudi.

Vin? zina, es saprotu. Kads vinam beidzot pacuksteja, putns uz astes atnesa laulibas parkap?anu, kas tika gatavota korporativaja ballite.

Sapratusi, ka esmu jau “pienemta” un priek?nieks garigi gatavs, beidzot nolemu pats vinu rupigi parbaudit. Gara auguma, tieva, tiri noskuta, patikami sejas vaibsti, izskatas gliti.

Mes ar Ilju Romanovicu runajam diezgan ilgi un detalizeti. Visu laiku es jutos ka intervija, tikai ne darba, bet gultas del. Ilja Romanovics pat flirteja un ik pa bridim izteica man komplimentus, kas, jaatzist, bija patikami. Es ilgu laiku neesmu sanemusi komplimentus no virie?iem. Mans virs mani neiepriecina ar tiem, vin? davina ziedus, bet tikai dezuras laika, svetkos. Man ?kita, ka tas ir normali, bet tagad es saprotu, ka ta nedaudz pietrukst.

Taja pa?a diena mes tikamies ar Nata?u pie tirdzniecibas centra. Problema nebija jaunu gudru apgerbu izvele. Pek?ni sapratu, ka sen neesmu bijusi tik iz?kerdiga, perkot sev daudz visu uzreiz un ne ipa?i nepiecie?amo, piemeram, vairakus jaunus apak?velas komplektus uzreiz.

– Nata?a, kapec tik daudz?

– Kapec ir ?is? Parsteidz milako un viru.

– Milakais ir vienreizejs atriebibas nolukos.

"Nu, varbut jums tas patiks un velaties to atkartot velreiz, bet jums nav skaistakas apak?velas." Klausieties Nata?u un viss jums bus lieliski!

Es negativi pakratu galvu.

– Nav turpinajuma. Atriebties, ja, un tad, kad Kostja ieradisies, es vinam par to pastasti?u, teik?u, ka tas bija ari stulbuma, aizvainojuma un paaugstina?anas del. Es gribu paskatities uz vina seju, un tad mes, iespejams, ?kirsimies.

– Nu, mat, tu, protams, riske. Vai tev nav bail, ka vin? tev nolauzis degunu par tadam atzi?anam?

"Bet man vienalga," vienaldzigi paraustu plecus. "Man nesapes vairak ka iek?a."

– Ak, man nepatik tavs noskanojums. Ja, un mums ir jamainas un jaatriebjas par drosmi, varbut mes visu atcelsim. Jus varat vinam pateikt, ka esat vinu krapis ar vardiem, neatbalstot to ar darbibam.

– Ne, es daudz domaju. Man to vajag. Lai kaut uz bridi justos ka sieviete un kadam vajadziga. Tagad es vispar neko no ta nejutu. Pa?novertejums ir zem nominalvertibas.

– Nu, tas nav fakts, ka tu to panemsi. Pek?ni tas klus vel sapigaks. Es jums saku, ?eit ir vajadziga drosme, lai jus velak to nenozelotu.

– Man vienalga.

Nata?a pakrata galvu, bet tad velk mani uz visdargako veikalu ?aja tirdzniecibas centra.

"Izvelesim jums kleitu korporativajai ballitei, un tad dosimies uz kino."

4. nodala

Taja vakara es pielaikoju desmitiem kleitu, kad pielaikoju nakamo, Nata?a kliedza uz visu pielaiko?anas kabini:

– Stop-op! ?is!!! Nem to! Visi, pargerbieties, ejam uz kasi.

– Tu doma? – es vilcinajos spogula priek?a, cen?oties novilkt parak iso apak?malu zemak. Kleita ir melna, gluzi ka manam noskanojumam, visas vietas piegulo?a, ar ?kelumiem un izgriezumiem, kas maz atstaj izteli.

“Ja, tu taja izskaties lieliski, tas ir ideali piemerots tavam jaunajam izskatam, un kada klasiska maza, melna kleita,” Nata?a jutas pilna satvera plaukstas. – Traka keizariene! ?is esat jus un jusu jaunais tels. Jus busiet korporativas ballites karaliene.

"?i ir parak maza melna kleita par kosmisku cenu," es nomurminu, ar grutibam noraujot pie kermena pielipu?o audumu.

– Ko, tu nenemsi? – kolegis vilu?ies jauta.

"Es dari?u," vina nomurminaja atbildi.

Pie kases man joprojam bija ?aubas. Lai stiprinatu savu parliecibu, es piezvanu savam viram. Starp citu, kop? vakardienas vin? man nav zvanijis ne reizi.

– Sveiki! Anyuta, sveiks! – saka virietis ar dzimto balsi. Tada dzivesprieciga, apmierinata balss. Fona dzirdama muzika un sievie?u smiekli

– Sveiki. Ka tev iet? Vai labi atbraucat?

– Ja, viss ir kartiba, neuztraucieties. Anyut, man ir daudz darba, man jaiet.

– Ja, cau.

Kostja ir pirma, kas partrauc zvanu. Es pagriezos pret Nata?u.

"Mums ari ir jaizvelas jauni apavi, ko pievienot kleitai." Un… zabaki.

– Nekadu problemu! Tagad iesim un apskatisim apavu veikalu,” pasmaidija Nata?a. – Jaunam izskatam tikai galvu reibino?s stileto papedis!

"Ja," es atbildu, maksajot un domajot par to, kapec gan neiegremdeties sava kratuve lietainai dienai. Staiga, vienkar?i staiga. – Ejam uz virsdrebju veikalu. Jus varat atriebties ari materiala zina.

– Par ko?

– Es gribu nopirkt sev kazoku.

– Ak, mat, tu beidzot iedzivojies gara!

Bridi, kad devos arpus pilsetas uz korporativo pasakumu, biju gatavs, ja ne garigi, tad fiziski. ?ajas dienas esmu izgajusi tik daudz skaistumkop?anas proceduru. Darba kolegi mani atbalstija, cik vareja. Mes gajam uz pirti, uz spa un uz masazu. Mes pat kolektivi ieverojam dietu, bet ta patie?am nebija ipa?i veiksmiga, un banketa visi zaudetie kilogrami atgriezas.

Mes ieradamies viesnica kopa ar Sofiju Petrovnu un vinas viru. Vina nepaliks pa nakti, vin? vinu panems pec dazam stundam, un visi ir gandriz gatavi doties cela, tikai mes ar Nata?u vienojamies par istabu divata un planojam palikt lidz ritdienas planotajai izbrauk?anai. Nata?a jau paredzeja, ka Ilja Romanovics mani vedis majas, bet es par to kaut ka ?aubos. Es jau, atklati sakot, drebeju, un es gribu visu nomest un begt.

– Sofija Petrovna, vai es ar jusu viru varam atgriezties pilseta? Nu vai vismaz lidz tuvakajai autobusa pieturai. "Es pardomaju," es to saku, kad automa?ina jau ir novietota viesnicas stavvieta.

– Maza, ko tu dari, paskaties, cik skaista tu ?odien esi. Jus tik daudz gatavojaties. Ja nevelaties, neviens nespiez tuvoties nevienam, varat aizsutit Ilju Stepanovu, un tas ari viss. Bet tu sevi paradisi. ?odien ?aja viesnica ir sapulcejusies visa musu viesnicas virsotne, un tu esi tik skaista jauka, ka tevi uzreiz paaugstinas amata, varbut pat apsvers iespeju pievienoties generala ?tabam. Ejam, mila, nav jegas sedet majas, slept savu skaistumu.

Sofijas Petrovnas galants virs atver mums durvis. Es izeju un tie?am jutos neticami skaista un eleganta. Es valkaju visu jauno. Un plecos kazoks. Tas ir talu no dargaka, es to nopirku ar pietiekami daudz naudas, bet tas ir kazoks! Silts. Man nav tik auksti ka agrak. Es pats jutos jauns, kaut ari ar vecam problemam un aizvainojumiem.

“Iztaisnojiet plecus, paceliet zodu un ejiet,” pavel Sofija Petrovna.

Es sekoju koleges noradijumiem un devos, lai gan neilgi un ne talu. Sniegs autostavvieta bija slikti notirits, bija ledus, un man bija zabaki ar milzigiem stiletto papeziem. Neskatoties uz kajam, zodu pacelusi gaisa, vina dabiski paslideja un lidoja, bet, parsteidzo?a karta, nekrita. Tas lidinajas horizontala stavokli, pavisam nedaudz, lai sasniegtu cieto, auksto zemi. Jaungada brinums? Ne.