Karstums skraida pa venam, paatrinot asinis, un tagad es pats aktivi reageju uz skupstu, un generalis apbrinojami skupstas. Renata rokas jau meistarigi attaisa mana halata jostu, iespiezas zem mana T-krekla, kircinot mani.
?kiet, ka es pat daleji saku vibret un… zvanu? Ak ne, tas tie?am ir zvans! Par laimi, vismaz ne pie durvim. Spilgti iztelojos savu viru atgriezamies no komandejuma nelaika. Ka slikts joks.
Renats attalinas. Es tumsa klistu pa gultu, meklejot vibracijas un troksni, un priek?nieks pirmais atrod telefonu.
"Virs," Renats smaidot saka, isi uzmetot skatienu ekranam, pasniedzot man savu mobilo talruni. – Vai tie?am jutat, ka aug ragi?
Es nervozi pakeru telefonu, bet generalis nesteidzas atlaist gadzetu.
Вы ознакомились с фрагментом книги.
Приобретайте полный текст книги у нашего партнера: