Nosaukts par eņģeli

Vini vel nav uzziedeju?i, vinu izradi?anas laiks bus nedaudz velak.

Darzs bija pilns ar daudziem ziediem: dzeltenam un baltam narcisem, sarkanam un oranzam tulpem, vel neziedeju?iem gladiolu un peoniju pumpuriem.

Viss smarzoja ar ?iem brini?kigajiem, sajauktajiem aromatiem, pa?as dzivibas, pa?as Mates Zemes aromatiem.

Divstavu majas fasade tika parklata ar baltu ap?uvumu, musdieniga veida.

Otrais stavs butiba bija benini, labi parveidots par pilnu stavu.

Bordo krasas jumtam bija skurstenis, kas liecinaja par krasns vai kamina klatbutni.

Parejot uz talakiem notikumiem, gribu pieminet divainu momentu, kas vairak parsteidza neka biedeja. Skatoties uz maju, man likas, ka pa otra stava logu pazibeja melna ena. Varbut tas bija tikai manas izteles?

– Sakiet, vai maja dzivo vel kads? – jautaja Marija Petrovna.

– Ne, maja ir tuk?a. Reizem saimnieks nak ar draugiem vai viens. Vina vecaki nomira, un maja jau piecus gadus stav tuk?a.

– Es dzirdeju par vecakiem. Es ie?u uz audekla taisit skici.

– Ir molberts, audekls un krasas, viss ir gatavs, vini stav pie abeles un gaida jus. Roberts Aleksandrovics paveleja darit visu. Jus varat sakt zimet.

– Paldies, ir jauki, kad viss ir gatavs.

Un es devos pie molberta, lai saktu stradat.

Es panemu smalkas ogles un viegli atzimeju aptuveno majas atra?anas vietu un tas apkartejas detalas. ?eit nav loti gludi – mums tas bus jalabo.

Tapec, darot lietas, man bija laiks padomat par savam lietam.

Visu laiku man galva ?audijas domas, viena nomainot citu.

Kapec Roberts pats mani nesatika? Un kur vin? vispar ir? Ko darit, ja vin? nekad neienaks ?eit mana darba laika? Ja es vinu redzu tikai beigas, ko es varu darit?

Pagaja pietiekami daudz laika, pirms saka paradities kaut kas lidzigs majai.

–Vai varam iedzert teju? – majsaimniece maiga balsi jautaja.

"Varbut ja," es atbildeju, juzdams, ka izsalkuma lekmes jau tuvojas manam tuk?ajam vederam, kas nebija paedis brokastis.

"Tad iesim, es jau uzliku tejkannu!" – Marija Petrovna aicinot pamaja ar roku.

"Ta nav slikta vide, tas ir tikai baroka stils," es nespeju novaldit savu apbrinu.

Musdienu pasaule tas ?kiet nedaudz lipigs.

Bet man ?kiet, ka tads klasisks skaistums ir velti novertets par zemu.

Lustra vien ir ta verta – visa no grebta vara ar skaistiem toniem liliju forma.

Sienas klatas ar zeltaini zilam tapetem, kas sava struktura ir lidzigas gobeleniem.

Milzigs adas divans un divi atzveltnes kresli, ar virpotam vara kajam, starp tiem, vidu lidzigs lakots galds.

Antiks sarkankoka skapis, bruni sarkans un spidigs, satureja skaistus traukus un figurinas, figurinas dazadam gaumem. ?eit dro?i vien ir daudz senlietu.

– Ejam uz virtuvi! – majsaimniece paveleja.

Talak gaju pa garu koridoru, kas savienoja dzivojamo istabu ar citu telpu dalu, kuru sienas rotaja senas gleznas ar musu sencu portretiem.

– Apsedieties – ?eit ir kruze, ?eit ir svaigi pagatavota teja. Es ceru, ka tu busi melns? Man nav neka cita.

– Ja, es dzeru jebkuru teju. Paldies.

"?eit ir kapostu piragi, palidziet pa?i, tie ir loti gar?igi, saimniekam tie patik." Miklu gatavoju pec ipa?as receptes. Es jums neteik?u, pat nejautajiet,” saimniece izpluda smieklos.

"Mmm, cik gar?igi," es nomurminaju, dasni iekost piragu.

"Es zinaju, ka man tas patiks, visiem gar?o mani piragi."

– Saki, cik ilgi tu jau strada ?aja maja?

"Kop? Roberta vecaku naves esmu pienemts darba, lai rupetos par maju." ?o vietu atradu caur sludinajumu. Slava tev, Kungs! Esmu tik pateiciga Dievam un liktenim, ka ?eit stradaju. Godigi sakot, tas ir daudz darba, bet man tas patik. ?eit es daru to, ko man ir paticis darit visu savu dzivi.

– Izradas, ka visas ?is pukes, viss pagalma skaistums ir tavs nopelns?

– Ak ja, es tos iestadiju, raveju un laistiju. Tie ir mans noiets, mans hobijs, varetu teikt. Jus rupejaties, ieguldat energiju, un tas nav velti. Tad vini zied visas krasas, un tad es priecajos. Un tavas acis nevar beigt uz tevi skatities, un tavs deguns nevar beigt ?naukt,” ar entuziasmu sacija Marija Petrovna.

– Ja, uzreiz ir skaidrs, ka jus to darat ar savu dveseli.

– Nu, vai tu pabeidzi teju?

– Ja, paldies, es pabeig?u zimet.

– ?odienai pietiks, beidz, tu tik ilgi esi ?eit.

– Ak, man ir ko darit majas, es ar tevi pavisam aizmirsu. Un man vel ir gandriz stunda, lai tiktu majas.

"Tad es tevi neaizture?u."

– Uz redze?anos! Lidz ritdienai!

– Uz redze?anos, uz redze?anos… Es aizveros aiz tevis.

Mana pirma darba diena ir beigusies. Vienmer ir interesanti iepazities ar jauniem cilvekiem, man viss patika. Zel tikai, ka es nekad neredzeju Robertu, ceru, ka vin? tomer ieradisies rit. Ari ?i ena otraja stava manas domas nepameta. Varbut ta ir manu bailu personifikacija? Par ko tas viss bija?

5. nodala. Mans princis

Ir pagaju?as vairakas dienas no mana darba jauna loma. Marija Petrovna mani terzeja, bezgaligi runajot par ziediem. Driz sak?u tik loti izprast ziedo?o augu ?kirnes un veidus, ka uzreiz vare?u kerties pie florista.