– Viss ir kartiba? – Adelfs nocuksteja.
Pec galvas majiena vin? pacelas uz elkoniem un saka grust atrak. Sapes atkal iedura mani, bet tikai uz bridi. Pec tam paradijas sajutas, kas kliedeja neertibas.
Adelfs ?naca ausi, gulta ritmiski ciksteja. Reibino?i iespie?anas, virie?a kermena smagums, grudieni… Biju pilniba apmaldijusies. Bauda parspeja visu pasaule, ta sakrajas starp kajam un izplatijas pa visu kermeni. Neatceroties kaunu, es nobraucu ar rokam gar Adelfa muguru un lejup lidz vina muguras lejasdalai, pat aizsedzot vina sezamvietu. Man patika to apalums un tas, ka muskuli locijas zem adas. Man patika Adelfa sviedri, vina apslapetie vaidi un specigie grudieni. Arvien atrak, arvien biezak, it ka ar to butu par maz, it ka svetlaime neticami dzili sleptos mani.
Вы ознакомились с фрагментом книги.
Приобретайте полный текст книги у нашего партнера: