Vienīgā vilkacim

– Pierakstit. Es ienak?u. "Ari es nolemu klut par dievieti, un dievkalpojumi man nevaretu notikt labaka laika," es vinai smaidot atbildeju. Un noskanojums pacelas lidz limenim "brini?kigs". Natalija izradijas loti interesanta, ar vinu jadraudzejas.

?????????????????

– Pastastiet velak par saviem panakumiem. Un noteikti pastastiet man, ka iet ar jums un Enriko. Es skrienu, mans partraukums beidzas. Bija jauki aprunaties ar tevi.

Domajot par deju klubu un jaunu partneri, un to, vai man paveiksies vinu atrast, nodomaju, ka par partneri varetu dabut tadu pa?u vilkaci.

Un es tik ilgi neesmu komunicejusi ar pieaugu?iem vilkacu teviniem, bet man bus jasazinas ar savu partneri deja. Bet neviens vel nav atcelis to pa?u vilkaca nojautu. Vina pek?ni nobijas un jautaja Natalijai pirms vina aizgaja:

– Klau, ja es sastapos ar vilkaci, kas, tavuprat, man butu jadara? Vai man piekrist, vai tomer labak izveleties mierigako variantu? Nu ar cilveku partneri.

Sakuma vina bija parsteigta, bet pec tam tik jautri iesmejas.

Un vina atbildeja:

– Ak, es tev liku smieties, es nevaru. Vilkaci uz tadiem klubiem neiet. Vini vai nu sak dejot savas apmetnes, verojot pieaugu?os, vai ari praktize ar saviem cilvekiem. Un Enriko ir virietis. Lai jus varetu izelpot un mierigi staigat. Neviens brutals un seksigs vilkacis tevi tur nepavedinas.

7. nodala

?odien pec darba man bija laiks aiziet uz baseinu. Tad nolemu ieskriet tango skola un satikt noslepumaino Enriko. Es tikko beig?u nodarbibas.

Un tie?i ta. Man pat izdevas klusi noskatities stundas beigas. Man noteikti patika deju skolotajas pieeja stundai.

Enriko atvadijas no klases, visi aizgaja, un es piegaju pie enam. Vin? bija tum?matains, lokans, slaids, bet vina figura bija diezgan viri?kiga. Un ipa?i patika tas, ka treneris bija gar?. Man pa?am bija augums virs videja, mes kopa labi izskatitos, noteikti.

–Ko tu velies, darga kundze? – vin? laipni jautaja.

– Es nolemu atnakt pie jums, mana draudzene Nata?a ieteica jus ka izcilu tango treneri. Esmu iesacejs ?ada veida dejo?ana, bet es gribu dejot. Es vienmer gribeju iemacities dejot tango. Un te es esmu.

– Tatad jus joprojam dejojat, bet ne tango. Kas?

“Es nodarbojos ar vingro?anu kop? pamatskolas, un vidusskola pievienojos deju pulcinam. Instituta saku intereseties par Dienvidamerikas dejam. Pedejos tris gadus es vispar neesmu dejojis.

– Hmm, redzesim tevi kustiba. Es iesleg?u muziku, paradi?u dazas pamata kustibas, un mes dejosim. Vienkar?i klausieties muziku un jutiet mani.

Man patika macities dejot tango. Enriko izradijas brini?kigs partneris, un bija patiess prieks just, ka vin? vada musu pari. Pat nemot vera manu pa?a satraukumu un zinamu neveiklibu un stivumu. Pec piecam minutem es pilniba atslabinajos un pilniba nodevos dejai. Zel, ka tas nebija ilgi. Es noteikti saku to uztvert.

– Nu, nav slikti, nemaz nav slikti. Es aizmirsu pajautat tavu vardu un vai tev ir partneris?

– Veronika. Un man nav partnera. Nata?a man ieteica sazinaties ar jums ar partnera jautajumu.

– Starp citu, kas ir Nata?a?

– Mans kolegis. Mes skola stradajam kopa. Vina iepriek? macijas kopa ar jums augstaka limena klase. Nata?a mineja, ka vina dazreiz pilnveido jaunu deju ar jums.

"Ja, ja, es saprotu, ko tu doma," Enriko domigi pieskaras pirkstiem pie lupam, bridi domadams. – Nac pie manis parit. Vakara, taja pa?a laika. Vai jus varat? Lieliski! Un es atradi?u tev partneri. Paskatieties tuvak savas pirmas nodarbibas laika. Vinu sauc Nikolajs un vin? jau ir nedaudz sadarbojies ar savu draudzeni. Es iesaistijos. Un nesen vinam bija kautin? ar meiteni un vini iz?kiras, bet vinam patika dejot. Es paludzu vinam atrast partneri. Tikai vin? ir gar? un vinam vajag meiteni virs videja, ka tev, Veronika.

Ta bija laba zime, viss noriteja loti labi. Atvadijos un lidoju majas atpusties. Diena bija aiznemta.

Nakama diena pagaja tapat ka iepriek?ejas. Es izveidoju ieradumu celties agri, veikt vingrinajumus un rupigi sagatavoties darbam. Vina slaveja sevi puskailu spogula priek?a. Figura skaidri saka savilkties, un kungis tik loti neizcelas. ?o notikumu bija verts atzimet ar vakara peldi un masazu. Ir izlemts.

Darba diena pagaja labi, atkal pa logu izspiegoju vilkacus. ?odien ieradas viens no dviniem, panema pusaudzus un aizgaja. Un es staveju un atcerejos, ka pirms piecam minutem es paskatijos uz savu sapni, un man cauri kermenim parskreja dzelonainas zosadas. Tas bija gan mili, gan nedaudz biedejo?i.

"Tatad, mila, labak panem savu sali un dodies uz treninu."

Es taja diena ierados majas nogurusi, bet laimiga. Paspeju izlasit ar darbu saistitu literaturu un agri gaju gulet. Jau miega izdomaju, ka rit varetu piezvanit instituta draugiem un atkal nodibinat komunikaciju.

Jauna diena atnesa lielisku noskanojumu un vakara aktivitates ar jaunu partneri. Nepazistamais Nikolajs mani nepievila un diezgan labi izskatijas un kustejas. Pirmaja nodarbiba paspejam iepazities, labi dejot, par laimi kustibas lidz ?im bija loti vienkar?as, ka ari parunajamies piecu minu?u partraukuma.

Mes abi nolemam turpinat dejot ka paris, un es velreiz parliecinajos, ka Enriko ir izcils skolotajs. Pirma nodarbiba mani patie?am iedvesmoja. Pagaidam ar manu grafiku pietika ar divam reizem nedela.

Un piektdien pec skolas darbinieku atputas telpa svinejam matematikas skolotaja Olega Viktorovica dzim?anas dienu. Nedaudz iedzeram: damam Olegs Viktorovics panema dzirksto?o vinu, bet viriem labu konjaku, kolege cienija tiros dzerienus. Un vin? vispar neatzina gar?u sajaukumu.

Un viss butu labi, bet viena no damam pek?ni nolema dejot. Un nesteidzieties uz optimistiskiem ritmiem, ne. Ka tas ir iespejams?! Mes esam skolotaji! Damas velejas paru dejas. “Saplust kaisliba ar savu partneri,” es nodomaju neapmierinats.

Un tad dzim?anas dienas puika paludza mani dejot. Es nemaz negribeju klist ar savu kolegi, bet atteikt dzim?anas dienas zenam bija pilnigi neerti. Man bija japiekrit.

Deja uzreiz nogaja greizi. Ne, mans kolegis uzvedas pacie?ami, bet uzreiz saka komunicet un uzdot nevajadzigus un nepiedienigus jautajumus:

– Vini saka, ka jus ?kiraties, Veronika?

Un kas? Kapec vin? man uzdod ?adus jautajumus? Labi, ja vin? butu sieviete, es to uztvertu ka banalu zinatkari. Bet virietim ap cetrdesmit gadu beigam, kapec vinam ir vajadziga ?i informacija?

– Zinas komanda, redzu, izplatas zibenigi. Lai gan man nav ko slept. Ja, Oleg Viktorovic, es ?kiros.

– Veronika, ejam prom no oficialas dzives un uzrunasim viens otru varda.

Tas ir viss, ko man vajadzeja no ?i sauspratiga un formalista! Mums steidzami japazud no ?iem dzives svetkiem.

– Oleg Viktorovic, mes esam skola un joprojam stradajam. Atstasim visu ka ir. Starp citu, tu labi dejo, macijies, vai ari tas ir iedzimts talants? – Nolemu pek?ni mainit temu un atraut kolegi no personigiem jautajumiem.

Vin? saka atbildet, un es tobrid ar skumjam pratoju, kad ?is garlaicigais vakars beigsies un mani pametis ne mazak garlaicigais kungs. Dievs, vinam ir gandriz cetrdesmit, un vin? ir. Pa?maju pavedinatajs.

Un nakamie vardi no mana kolega mani pilniba satrieca. Man bija jajauta velreiz, preteja gadijuma es to pek?ni dzirdeju.

– Kas? Oleg Viktorovic, tu mani ievedi deja tik viegli, ka es biju nedaudz apjucis. Atkartojiet to, ko teicat?

?????????????????

Kolege maksligi pasmejas un atkartoja:

– Es uzaicinaju tevi, Veronika, uz deju. Ziniet, es eju uz klubu dejot, un nakamnedel esmu bez partnera. Vina apprecejas un partrauca iet. Un jus tik loti interese mani panakumi, naciet, jus to nenozelosit.

Es iedomajos, ka cetrdesmit gadus vecs virietis var dejot, un nodrebeju. Stundu vai pat pusotru stundu ?adi midit pa parketu, un es aizmig?u. Nu man nav!

– Diemzel man ir jaatsaka. Manas dienas ir ieplanotas. Un mans partneris bus pret to, nedrikst dejot ar citiem virie?iem. Pat ar tik galantiem cilvekiem Olegs Viktorovics.

Kolegis parsteigts atzimeja: