Īpaši. Ceļš uz izcilību

– Vai es krekla un dzinsos ie?u uz restoranu? Man vispar nav lidzi normalas drebes, un es izskati?os pec idiotas.

Kupers iesmejas.

– Jums par to nav jauztraucas, man ir nauda, jus atceraties, ka esmu miljardieris, vai ne?

?ie vardi nebija lieliba, bet drizak atgadinajums meitenei, kurai nekad nebija bijis daudz naudas. Aili nav pieradusi, ka var spontani doties uz restoranu vai nopirkt dargas drebes. Vina bija pieradusi taupit uz visu, bet Kupers, gluzi preteji, atlavas visu saprata robezas. Naudu vin?, protams, neizmetis, bet gan ieguldijis noderigas lietas – medikamentu izgudro?ana, labdariba, un pirms gada pat uzbuvejis patversmi dzivniekiem, ko milejis vairak neka cilvekus.

Aili par to zinaja, jo pirms intervijas vina ieguva visu pieejamo informaciju.

"Vai jus iesakat mums tagad doties uz veikalu un nopirkt man drebes?" – meitene bija parsteigta.

– Un ko ne? Es domaju, ka Prada kleita tev lieliski izskatisies.

Aili seja uzreiz nosarka. Vina nespeja noticet savam ausim: Kupers Raiss gribeja vinai uzdavinat tik darga zimola kleitu.

– Es pat nezinu. Tas ir loti dargi…

"Esi kluss," Kupers maigi satvera meitenes roku, liekot vinai vel vairak nosarkt. – Man tie ir santimi, ticiet man. Es gribu jums uzdavinat davanu.

Aili bija gatava sakt kliegt no emocijam, ko vina piedzivoja ar virie?a pieskarienu. Meitene nekad agrak to nebija izjutusi.

– Labi, iesim.

Kupers pasmaidija un vini devas meklet tuvako zimolu veikalu, un pec piecam minutem vini staveja pie drebju rindam. Pec Iljana standartiem tas maksaja astronomisku naudu.

Vina panema melnu kleitu, kas izgatavota apvalka stila. Tam bija ziedu raksts un dzil? kakla izgriezums. Meitenei ?i kleita nepatika, un, apskatijusi cenu zimi, vina to pilniba nolika. Nakama bija violeta kleita, kas sniedzas tie?i virs celgaliem un bija klata ar lieliem tirkiza ziediem. Tas maksaja uz pusi mazak neka iepriek?ejais. Meitene grasijas to nemt un pielaikot, tacu Kupers vinu aptureja.

– Es redzu, ka jums nepatika ?i kleita, ludzu, neskatieties uz cenu, izvelieties to, kas jums patik.

Aili noputas un piekrita virietim, jo drebes isti neatbilda vinas gaumei. Meitene nonema no pakarama vel vienu kleitu un uzreiz taja iemilejas. Tas bija balts, tris ceturtdalas garuma, ar zemu izgriezumu un iz?utu melnu ziedu labaja puse. Kupers redzeja, ka Islijs iemilejies apluko kleitu un pek?ni izrava to no meitenes rokam.

– Ja, tas ir izlemts. "Tu pielaiko ?o kleitu, un mes to noperkam," virietis teica, tad satvera meitenes roku un aizvilka vinu uz pielaiko?anas kabini. Aili vareja tikai pakluset.

Pec divam minutem meitene nostajas Kupera priek?a ?ika kleita septinsimt piecdesmit dolaru vertiba. Vinai aizravas elpa no tik parmerigi lielas summas, tacu Kupers bija neatlaidigs un nekavejoties veda meiteni pie kases.

Tacu Aili pek?ni apstajas, kad ieraudzija sev priek?a divus pusaudzus. Tie pa?i, kas gandriz nodedzinaja bankas eku un policiju. Vini staveja pie drebju plaukta un, iespejams, gribeja kaut ko nozagt, jo kur vini nema naudu ?adam zimolam? Kupers tos nepamanija uzreiz, tapec vin? saka stumt meiteni uz kases aparatu. Aili nevareja pretoties ar tik lielu speku, tapec vinai vispirms bija janorada paris, kas vinus atveda uz Cikagu.

Kupers uzreiz atlaida meiteni, parsteiguma iepletas acis. Vin? nekavejoties metas preti pusaudziem, nepiever?ot uzmanibu tam, ka atrodas veikala.

– Sveiki, vai jus esat Deivijs Korentins un Zaneta Hola? – Kupers jautaja tuk?i.

Davijs uzreiz paraustija un saka skriet, bet Kupers vinu viegli aptureja, satverot vina roku. Zanetes acis ?audijas pa veikalu, un tad vina saka skriet. Aili nebija parsteigta un ar prata speku pabidija plauktu ar drebem tie?i meitenei priek?a, vina bailes atleca atpakal, neaizmirstot kliegt.

Pusaudzi tika notverti. Pardevejas un veikala konsultantes ?oka noskatijas uz notieko?o un nekustejas. Kupers velejas, lai vinam butu iespeja izdzest noteiktus mirklus no savas atminas.

Islijs un Kupers izveda parbiedeto pari no veikala, neaizmirstot samaksat par kleitu. Aizvedu?i pusaudzus aiz majas stura, vini palaida vala. Davja rokas uzreiz iedegas spoza liesma, un Zanetas priek?a izveidojas neliela udens bumbina. Kupers parsteigts par redzeto nosvilpa.

"Ak, es nevaru lepoties ar tadam spejam ka jus…" Kupers iesaka, un vinam uzreiz lidoja uguns bumba.

Aili reageja atrak neka virietis un nekavejoties aptureja ?avinu. Vina bija parsteigta, cik vinai tas bija viegli, tiklidz vina kaut ko iedomajas, viss izdevas uzreiz. Vinai vairak saka patikt telekineze.

Davja acis bailigi raudzijas uz gaisa sastingu?o bumbu, un Aili to svieda pret sienu. Tas avareja, atstajot tikai nelielu peleku dumu makoni, kas pec dazam sekundem pazuda.

– Pietiekami! – meitene kliedza. – Mes tevi nenogalinasim. Mums ir tada pati problema ka jums. Man ir telekineze, Kuperam ir superspeks.

"Mes jums neticam," Deivijs atbildeja, veidojot jaunu uguns bumbu.

Aili noputas, gatavojoties novirzit nakamo ?avinu.

"Davi, esi kluss, klausisimies vinus," sacija Zaneta, kura nonema udens bumbu un uzlika roku uz milota pleca.

"Mani sauc Kupers Raiss, jus dro?i vien zinat par mani ka par vitaminu raditaju, ko dzerat un guvat speku," Kupers iesaka.

"Es nedzeru ?is tabletes," Zaneta vinu partrauca.

Kupers bija parsteigts.

"Kur tad tu ieguvi savas spejas?"

Meitene paraustija plecus.

– Man nav ne jausmas. Acimredzot pie ta visa nav vainigas tabletes.

– Ko tas nozime? – Aili parsteigti jautaja.

– Mums tas bus janoskaidro.

–Vai jus varat nonemt ?is spejas? – Zaneta jautaja, cerot uz pozitivu atbildi.

– Ja noskaidrosim ?o speku ra?anas patieso celoni, tad meginasim. "Es neko nevaru apsolit," Kupers atbildeja.

Davijs gribeja kliegt uz Zanetu, jo vin? nevelas zaudet savas spejas un dzivot garlaicigo dzivi, kada viniem bija agrak. Vin? juta, ka, parvaldot uguni, vin? var visu. Visi sliktakie plani.

– Mes veletos, lai jus naktu mums lidzi. Atliek atrast tris cilvekus, kuriem, iespejams, ir pilnvaras, ”sacija Kupers.

"Tu un es nekur neiesim," Deivijs atteica, un Zanete uzmeta vinam dusmigu skatienu. Nez kapec meitene ?iem cilvekiem ticeja, ka nesaskatija tajos briesmas, ko redzeja Davijs. Vinai bija vajadzigs atbalsts.

– Labi, tapec policisti tevi nokers un aizvedis uz kadu laboratoriju, lai ar tevi varetu eksperimentet. Vai tu gribi ?o?

– Mus nav tik viegli notvert.

– Nu ja. Es to pamaniju veikala. Tu isti tur neslepies.

– Ta bija mana ideja doties uz to veikalu, – Zaneta vinu partrauca. "Kaut kas mani tur ievilka." Davijs bija pret to, bet es vinu parliecinaju. Acimredzot mums bija lemts satikties.

Visi par to domaja, jo ?ada sakritiba tie?am parsteidz. Vini satikas tik darga boutique… Te noteikti bija kaut kas netirs.

"Mes dosimies tev lidzi, ja liksiet policistiem par mums aizmirst," Deivijs noteica savu nosacijumu.