Spoku sargs

– Ar Lizu viss ir kartiba. Man bus divas karbonades un kartupelu biezeni,» es pagriezos pret pavaru, kur? lika edienu uz ?kivjiem.

– Neizvairieties no atbildes. Tu satikies ar vinu vai ka?

Es paraustiju plecus un, pakerusi aknu piragu un ogu desertu, devos uz kasi. Nikita to pa?u panema sev un steidzas man pakal.

«Nedomajiet, es to nejautaju zinkaribas del.» Es gribu jus bridinat.

– Par ko? – samaksaju un pagriezos pret vinu.

– Gorins vinu uzlukoja. Pats dzirdeju vinu lielamies, ka imperijas lielakas zvejnieku saimniecibas ipa?nieka mantiniece klus par vina sievu.

Paskatijos uz Nikitu un redzeju, ka vin? ir nopietns un pat uztraucies.

– Atputies. Gorins atradis citu mantinieku. Turklat vini pat nebija tiku?ies. «Vin? vienkar?i sekoja vinai un nelaida vinai garam,» es paskaidroju.

– Nu, tomer esi uzmanigs. Jus nezinat, ko sagaidit no ?iem bagatajiem cilvekiem.

«Labi, es tevi dzirdeju,» es pamaju.

Mes kopa piegajam pie meitenu galda. Nikita atnesa sev kreslu un apsedas blakus vienam no Lizas draugiem.

Pec pusdienam mes visi devamies atpakal uz klasem un treninu laukumiem. Man priek?a bija vel divas nodarbibas ar Efimu Prohorovicu. Citigi sekoju visiem vina noradijumiem, tapec otraja nodarbiba vareju izveidot gan cimdus, gan kiveri.

«Vispirms parbaudisim cimdus,» sacija skolotajs un, apskatijis apkartni, devas uz vienu no treninu laukumiem.

Visi treninu laukumi atradas zem caurspidigiem kupoliem, tapec bija skaidrs, kur? ko dara. Driz vin? atveda studentu, kur? zinaja uguns magiju, un paveleja:

– Izveidojiet uguns bumbu un iedodiet to Kostjai.

– Ka jus domajat «atdot»? Bumba vinu sadedzinas lidz kauliem,» parsteigts bija audzeknis.

– Neuztraucies. Vinam bus cimdi.

Burvis pamaja ar galvu un izveidoja uguns bumbu. ?aja laika es «uzvilku» spokainos cimdus un sniedzos pec bumbas. Godigi sakot, tas bija loti aizraujo?i. Magiska uguns bija daudzkart specigaka neka parasti, tapec, ka teica skolnieks, paris sekundes ta vareja sadedzinat manas rokas.

«Tiklidz jutat karstumu, nekavejoties nometiet to zeme,» bridinaja Efims Prohorovics un gaja prom no mums paris solus.

Uzmanigi panemu bumbu un atviegloti izelpoju. Tas mani nemaz nededzinaja. Tomer pec dazam sekundem sajutu siltumu un, ka skolotaja lika, nosviedu bumbu uz gridas. Tas sabruka dzirksteles, kuras uzreiz saka dziest.

– Vin? iztureja septinas sekundes. Nemaz nav slikti,» uzslaveja Efims Prohorovics un, pateicoties studentam, vinu atbrivoja.

– Ka mes parbaudisim kiveri? – jautaju un paspiedu rokas, liekot cimdiem uzreiz pazust.

– Ka parasti. «Cirvis,» vin? paraustija plecus.

– Ko darit, ja kivere neiztur pat vienu sitienu? – es satraucos.

Efims Prohorovics uzmanigi paskatijas uz mani, tad jautri iesmejas.

– Es jokoju. Es domaju, ka jus varat aprobezoties ar sitieniem ar kaut ko mazak traumejo?u, bet tas notiks tikai pec tam, kad busiet pilniba parklajies ar brunam. ?odien nodarbibas beigu?as. Jus varat iet.

Izgaju no akademijas, bet devos nevis uz kopmitnes pusi, bet gan uz cela pusi. Es nolemu doties uz gramatnicu, lai panemtu Da?ai macibu gramatas, un pec tam ar kurjeru nosutit tas uz ipa?umu. Kurjera algo?ana, protams, izmaksatu diezgan santimu, bet man pa?am nebija laika to darit. Turklat sestdien mes gatavojamies sakopt.

Katru dienu braukt ar taksi bija dargi, tapec ar trolejbusu braucu uz pilsetas centru un devos tur iepirkties. Lai nopirktu visu, ko guvernante rakstija, man bija jaiet uz trim gramatnicam. Papildus macibu gramatam iegadajos ari zime?anas lapas un vairaku veidu krasas. Es tos nesapratu, tapec panemu pardeveja ieteiktos. Vina man palidzeja visu kartigi sapakot, lai nekas nesaburzitos un nesasmeretu.

Nakamais punkts bija kurjerpakalpojums. ?adi pakalpojumi bija loti populari, tapec tie bija gandriz katra iela. Aizgaju pie tuvakas un paludzu ?odien aizvest kasti uz ipa?umu. ?is pakalpojums man izmaksaja divpadsmit rublus, bet vienigais veids bija nosutit to pa pastu, un neviens tur neatbildeja par ta dro?ibu. Un kasti butu piegadaju?i tikai pec nedelas, varbut pat pec divam.

Es atgriezos akademija un devos uz Lizas maju, kura mani jau gaidija. Nolemam vienkar?i pastaigaties, jo vina sudzejas, ka pec saspringtas skolas dienas ir loti nogurusi un negrib nekur iet.