Pūķa ēna. Ieslodzījuma

"Vai tu esi mani pielicis kede ka suni, Tapredel?" “Pec mana tona nevareja pateikt, cik es biju satraukts, vienkar?i parsteigts.

Padomnieks saka trakot un, maskejoties ar magisku aizkaru, atkapas pussoli preti izejai no alas.

"Tu piederi pie kedes, Reg." Tagad neviens netrauces istenot musu planu. Akhare Nirfe! – vin? kliedza renegatu burvju moto.

"Tu aizmirsi, ka es neesmu suns, Jani." Es esmu pukis.

– Tad kapec tu kave? Parveido sevi, Reg!

Tas ir tas, ko vin? centas panakt! Vin? apzinati man ieslidinaja Enu, kas nebija gatava pilnam ritualam, un tagad grib piespiest mani ienemt kaujas formu, labi zinot, ka es taja palik?u uz visiem laikiem.

–Ko tu izdariji ar manu Enu?

"Tev nav jauztraucas par vinu." Lindara ir paklausiga meitene. Vina darija visu, ko vinai lika. ?is rokasspradzes un apkakle jums satrieco?i piestav,” Tapredels burtiski izsmela ironiju. "Vai jus zinat, ka tikai Ena var tas uzvilkt un nonemt?"

– Ja ta. Nekavejoties atved vinu ?urp. Tas ir pasutijums!

"Reg, vai tu vel nesaproti?" Es tev vairs nepaklausu. Neuztraucieties par meiteni. Es vinu nem?u sev lidzi un pieversi?u musu ticibai. Vina butu lieliska Nirfa priesteriene. Ka tev tas patik? – padomnieks pasmineja.

Nirfu priesterienes, pec aculiecinieku no Ber?tonas teikta, piedalijas orgijas ar radibam. Nirfeats tika uzskatits par laimigu, ja kads no viniem vareja dzemdet. Radibas, kas dzimu?as no ?adam attiecibam, izradijas padevigas, un tas vareja pieradinat un izmantot pec saviem ieskatiem, ko nevar teikt par Haosa radibam.

Zobus sakodis, vin? klusi apvija kedi ap duri. Cilveka forma es ari esmu diezgan speciga, un Berlians jau ir iemacijies tikt gala ar burvibu, kas kusaja iek?a. Mes to varam.

– Tu biji mana laba roka, Jani? – pasperu vel vienu isu soli padomnieces virziena. "Jusu pozicija ir tikai vienu soli zemaka par dralordiem." Grafi paklanas jums, un ?ogad, ka es soliju, jus izietu ritualu, lai atrastu otro dveseli un atrastu savu puki…

– Nav tadas lietas ka par daudz speka! – padomnieks dzirksto?am acim partrauca mani. "Es nevelos but tikai laba roka, es nevelos stavet ne soli zemak!" Un es pat nevelos but vienads ar draklordiem. Jus visi izradijas tuvredzigi, letticigi idioti un nokluvat Nirfgarda vara. Es velos parvaldit Drakendortu vienatne! Akhare Nirfe!

Padomnieks palaida garam, un no vina vardiem izrieteja, ka ari citos Reaches kaut kas notika ar dralordiem, bet es loti veletos kludities savos secinajumos

– Kuteris tev nepaklausies, Jani! Progenitor Dragon mantojums tiek nodots tikai no dimanta puka uz dimanta puki.

– Stulbi! "Man nebus vajadzigs tavs zobens," Tapredels iesmejas.

"Vai jus gatavojaties izmantot Nirfu speku?"

Man bija taisniba. Padomnieks pilniba palavas uz Haosa speku. Bet vai tie?am vin? nesaprata, par ko parvertisies Reaca zemes atraisitie radijumi? Kas notiks ar parastajiem cilvekiem?

– Ka tu tiec gala ar nirfiem, Jani? Vinus ir loti gruti paklaut.

– Neviena no jusu noladetajam lietam! – nodevejs atcirta.

"Es nelau?u jums iznicinat manus cilvekus!"

Es no visa speka vilku kedi, un ta neiztureja. Taja pa?a laika mana labaja roka paradijas Cleaver. Lai vinam piezvanitu, man nevajadzeja izmantot magiju, pietika ar vienu formalizetu velmi.

Padomnieks tik loti steidzas glabt savu nevertigo dzivibu, ka burtiski izkrita. Es gribeju vinam sekot, bet, tiklidz izgaju aiz alas sliek?na, es atkal atrados tas centra. Ari jaunais meginajums bija neveiksmigs, tapat ka nakamais.

Man apkakle darbojas ka rokasspradzes, un es nevareju to nonemt, lai ari ka es centos. Padomnieks mani iesledza Dimanta ala! Dimanta puka speka vieta, kur vareju atguties un papildinat savu burvibu, parvertas par lamatam. Un jo specigaks es kluvu, jo uzticamaks bija lamatas, kuras es iekritu.

Es nevareju saglabat visus Reaches, tacu es ari nevareju pielaut, ka Drakendortam notiek nepatik?anas. Es biju atbildigs par saviem subjektiem, kuri uz mani palavas.

Rukdama es pacelu Klivu.

– Neviena nirfa vai nirfeat… Nevienam cilvekam nevajadzetu ?kersot Drakendort Reach robezu! Dortas zale neviens nedrikst ieklut. Es ta teicu!

Es iztereju katru artefakta magijas pilienu, baidoties, ka tie?i taja bridi visa Drakendorta atveras portali, no kuriem izlidis pec miesas un asinim izsalku?u radijumu bari. Klivers izpildija manu gribu, tacu bez Draklora magijas vin? sevi izsmela lidz pedejai pilienam.

Zobens mana roka kluva melns un parklajas ar magiskiem sodrejiem, parver?oties par miru?u metala gabalu, kas turpmak nederes gan cinai, gan magijai. Puka priek?teca mantojums tika zaudets, tapat ka mana vieniga iespeja izbegt no alas.

Lindara pek?na paradi?anas atjaunoja ceribu.

Man bija javeic rituals un jasakede Ena. Pec rituala es vinai teicu, lai vina nonem manas vazas, un tad mes varetu doties prom. Ar magiju, ko uzsucu septinu gadu nebrive, es spetu piepildit katra draklora likteni un aizsargat cilveku zemes.

“Starp citu, Regs runa par merki. Vai ne ?ogad mums vajadzetu…” manas domas pek?ni iejaucas pukis.

Ar majienu pietika, lai aptvertu visu tum?a dobuma dzilumu zem puka astes, kura atradas Reaches.

"Nirfgarda liesma!" – sa?utis vin? atbrivoja vel vienu uguns straumi.

Laika un puka uguns puletie kristali lauza gaismu un dzirkstija visas varaviksnes krasas.

Katrs draklords ir atbildigs par vienu no Pasaules obligacijam – pilariem, kas aizsarga Limitus no dabas katastrofam.

Mans stabs atradas talu Septindesmit septinu vetru jura uz pa?as robezas starp salidzino?i mierigiem udeniem un Muzigo Vetru okeanu, kur neviena dziva dvesele neuzdro?inas mesties. Tie?i tur atradas maza sala. Tikai klints, uz kuras ka baka staveja stabs, ko radijis Pukis priek?tecis.

Pirms septiniem gadiem es ?kersoju juru ar puka sparniem, lai nomainitu dimantu staba aug?puse. Virs asas zelta smailes ka gara tieva adata karajas vecais akmens, novardzis un aptraipits ka parasts brugakmens. Mans tevs to atveda uz ?ejieni. ?is lidojums vinam nebija viegls, un menesi pec atgrie?anas vin? man nodeva Berlianu, bet pec pieciem gadiem – troni. Man palika divdesmit, kad pienaca mana karta mainit artefaktu.

Ar liesmas struklu es iemetu novargu?o akmeni Vetru okeana udenos, uz isu bridi tos nomierinot. Un tad uzmanigi, baididamies to nomest, vin? ielika lidzpanemto kepas tie?i virs zelta adatas.

Jaunais dimants uzliesmoja ka zvaigzne, apgaismojot telpu daudziem sterioniem* apkart. Gar udeni abos virzienos, lidz pat apvarsnim, bija ta, it ka kads butu novilcis liniju, kas atdala mieru no dro?as naves.

Zibspuldze mani nedaudz apzilbinaja un dezorienteja, bet paliku uz sparna. Paklausot impulsam, vin? pacelas augstak un apmeta apli pari stabam, lidojot pari Muzigo Vetru okeanam. Es ar sajusmu veroju, ka vilni salas austrumos plosijas un reja, cen?oties mani sasniegt. Vini atkal un atkal satrieca salu un stabu ar artefaktu, it ka gribetu to salauzt gabalos un ievilkt bezdibena rikle.

Bet puka magija dro?i aizsargaja skrepas, un vilni vareja iz?lakstit tikai salas putas, piemeram, izsalcis plesejs ar siekalam.

Un tagad ir aiz muguras vel septini gadi. Ja laikus neatjauninasit artefaktu, Muzigo vetru okeans apris Septindesmit septinu vetru juras klusumu. Milzu cunami vilni iznicinas pusi no Drakendortas un, iespejams, visu. Krastus lauzis, pludmales un augligas zemes nolaizis. Mezu nebus, un upes atgriezisies. Un mans ka draklora pienakums ir noverst to, ka tas notiek pat uz savas dzivibas rekina.

"Reg, mums ir jaatgriez Ena par katru cenu."

"Un mes to darisim neatkarigi no izmaksam. Pat ja man ir jarok jauna izeja Dimanta ala.

Iegrimis domas, staigaju ?urpu turpu. Puka aste sadura dzirksteles no dimantiem, kad es pagriezos parak strauji.

"Cik daudz laika mums atlicis?"

“Termin? pienaks pavasari. Tad pat tu nevaresi parvaret trakojo?o juru un pat ar milzigu laukakmeni kepas.

Rukdama es metos uz izeju, atri izejot no alas. Un haosa burviba mani parasti atgrieza mana iepriek?eja vieta centra. Neapstajoties, vin? meginajumu atkartoja duci reizu, jutot patikamu baudu savos muskulos.