Divas dienas velak. Arsenijs.
?odien man japamet planeta, es atputos 20 gadus, Agzam man nodro?inaja kulturas atputu: teatri, deju izradi viena no labakajam iestadem pilseta un vienkar?i braucienus uz skaistakajam vietam galvaspilseta un priek?pilsetas. . Pec 30 gadu at?kirtibas vini vairs nepameta, bija sakrajies tik daudz zinu, ka vini nevareja beigt runat. ?kiet, esam nopietni vecaki virie?i, nevis tenkas, bet loti gribejas komunicet, atcereties jaunibu un pagatnes cinas. Kad mes atkal tiksimies? Dro?i vien nekad, mes neesam jaunie?i, garie lidojumi kosmosa nogurdina, un uz musu planetam ir ko darit, atkal berni, kuriem nepiecie?ama uzraudziba, un, ja paradisies mazberni, tad ciemos nebus laika.
– Varbut mums vajadzetu atvadities? "Es klusi teicu, uzmetot jaku par pleciem.
"Kaut kas man saka, ka tu vairs neparadisies, mani iepriecina viena lieta – es samaksaju paradu, meitene jau ir ?eit." Vai satiksies?
"Es gribetu apskatit, bet mes parunasim lidojuma laika," es atbildeju.
– Neesmu parliecinata, kas bus, vinai nepatik sarunas, vina runa tikai uz lietu, ja pasutisi, tad atbildes, bet vienzilbes negaidi detalizetas atbildes un paskaidrojumus, nesis. pasutijumu nekados apstaklos, bet vina nepaskaidros, kada veida, vina izgajusi labu skolu, kas vinai bija sagatavota, lai segtu spiegu un algoto slepkavu atkap?anos: operacijas sagatavo?ana, kravas un cilveku evakuacija, un pats galvenais. , apgabala iepazi?ana, domaju, ka ?is prasmes vinai loti noderes jaunaja darba. Vina prot atrast celus jebkura vieta, zina visu zinamo dzivnieku paradumus un loti labi parzina augus, kada magija vinai ir, nezinu, raganam gruti noteikt, vini parasti zina nedaudz mazliet no visa, vienu es zinu, ka vina jutas lieliski jebkura dabas ainava, ta ir vinas stihija. – Agzams atbildeja, – rupejies par vinu, raganas dzimst reti, un tas tiek rupigi sleptas.
Tad vin? atvera durvis un kadam kliedza. Iekartojos kresla, nezinu ka runat ar meiteni, dot paveles, vina vel nav iestajusies dienesta, ka ar sievieti uz musu planetas, nesapratis, laikam nemacija vinai ?is.
"Iepazistieties ar Arseniju, ?i ir Ai?a," sacija Agzams.
Istaba ienaca gara auguma meitene, tieva un lokana, gerbusies gara, plata kleita ar ?kelumiem sanos lidz celiem. Kajas bikses un mikstas kurpes ar planam zolem, galva interesanti aptits lakats: aizsedz ausis un pieri, bet atklaj skaistu garo kaklu, tad visu klaj kleita, pat plaukstas ir. parklats ar garam piedurknem, un pirksti ir gari un plani. Spriezot pec tum?ajam vara krasas uzacim un skropstam, meitenei jabut sarkaniem matiem, un vinas acis ir brunas, lielas, skaistas, nedaudz izklatas ar zimuli. Deguns mazs, glits, nedaudz uzgriezts, augsti vaigu kauli, lupas videja biezuma, tum?i roza krasa, sejas ovals maiga, pienaina ada un uz deguna un vaigu kauliem vasaras raibumi – mazi saules punktini. Vina nav skaistule, bet vina ir tik jauka meitene, es tikai velos vinu apskaut un pasargat no likstam, vina ?kiet trausla un neaizsargata, bet es esmu parliecinats, ka tas ta nav.
"Mani sauc Arsenijs," es stingri saku, skatoties meitenes acis. Nevienu emociju, bet vina uzmanigi klausas: "Jus lidojat ar mani uz planetu "Asfit" un iesaistaties neliela zinatniskas izluko?anas vieniba, mes tulit izlidosim.
Aisha pat nepamirk?kina, vina stav un kluse.
– Vai vina mani saprata? – jautaju Agzam.
– Es lieliski saprotu, vina runa tris izplatitakas valodas, ja gribi, lai vina atbild, vajag pasutit.
"Tas nav nepiecie?ams," es atbildeju un devos uz izeju.
Mes gajam lidz ma?inai, meitene gaja mums aiz muguras un nesa rokas nelielu sominu ar personigajam mantam. Es neatskatijos, Agzams nemaz nereageja, it ka tas butu nepiecie?ams. Ar vinu viss ir skaidrs, vin? ir pieradis, ka vina, sauksim vinus par skoleniem, neap?aubami izpilda paveles, bet es esmu militarists un mana paklautiba ir karaviri, nevis vergi, un es nevaru but tik mierigs. Karaviri diene un ir pienakums pildit manas paveles, bet vinu dziviba nepieder man, vergi ir pilniba atkarigi no saimnieka, tie ir vina ipa?ums, vinu dziviba pieder saimniekam un tikai vin? izlemj dzivot vai mirt.
Mes ar Agzamu iekapam ma?ina, Aisha apsedas aizmugureja sedekli, ielika somu klepi, vina paskatijas uz priek?u, bet esmu parliecinats, ka vina mani dzirdes, man tikai japagriezas.
– Kadi ieroci vinai pieder? “Es jautaju, kad Agzams aizbrauca no majas.
– Visi zinamie ?aujamieroci, labi metajas ar naziem, un vispar visi priek?meti ar asam malam, labi prot garus un isus zobenus, ka ari prot apieties ar visiem zinamajiem asmenu ierociem.
"Vina tika apmacita par labu karaviru," es atbildeju.
"Man ir labakie apmacibas centri visa galaktika," Agzams lepni atbildeja.
Un tad mes klusedami braucam talak, es atvadijos no skaistas pilsetas un ?is skaistas planetas. Es ?is planetas dzive daudz nepienemu un, iespejams, ari nekad nepienem?u, tacu, ka teica mans cinu biedrs, tas ir dazadas, tacu tas mums netrauceja but sabiedrotajiem pedeja kara laika. Visi parpratumi tika nobiditi otraja plana, mes cinijamies un uzvarejam, man nav tiesibu stastit, ka dzivot citas planetas iemitniekiem, ta ir vinu dzive, vinu likumi un noteikumi.
Atvadijamies no Agzama pie kosmosa kuga, cie?i apskavamies, paglaudijam viens otram pa muguru, nesolijam satikties, abi sapratam, ja tik?anas notiks, tad tikai arkartejos apstaklos. Mes neesam jauni, visi ir aiznemti ar biznesu un gimeni, un tagad mums ir citi merki un uzdevumi, un mes lidojam kosmosa tikai tad, kad tas ir absoluti nepiecie?ams. Es vairs nevelos skatities uz auksto nedzivu telpu, es gribu stavet uz zemes, skatities uz zali un kokiem, gozeties saule un gulet uz platas mikstas gultas. Tas laikam ir vecumdienas, lai gan jebkuram vecumam ir savs ?arms, tada ir mana parlieciba.
"Ardievu, draugs," es klusi saciju Agzamam, "es novelu jusu majas labklajibu, veselibu un bagatibu jums un jusu pecnacejiem."
– Un es novelu jums mazbernus un mazmeitas, laipnas, skaistas un augligas vedeklas un veselibu jums Arsenijam un jusu deliem. – Agzams man pasniedza biezu aploksni – tie ir Aishas dokumenti, vina pati izvelejas vardu, vecums ir ists, bet dzim?anas vieta ir viltota, jus saprotat, tas ir nepiecie?ams.
Man pat nobira asara, kad iegaju kosmosa kugi, Aisha man sekoja, man vajag meiteni dabut kajite un izskaidrot musu ikdienu.
– Aisha, izvelies jebkuru tuk?u kajiti, edam pa stundam, grafiks karajas pie edamistabas durvim, katrs gatavo sev, pareja laika tu izklaidejies, kajites plan?etdatori pieslegti galaktikas tiklam, tu var lasit zinas, mums ir piecu dienu lidojums, velams nenoverst apkalpes uzmanibu no darba.
Un atkal es neredzeju nekadas emocijas, ?i ir apmaciba, un man nevajadzeja neko teikt par apkalpi, esmu parliecinats, ka es pat neredze?u meiteni lidojuma laika. Es devos uz savu kajiti, apkalpe ieradisies pec piecam minutem, lai gan vini bus parsteigti, ka musu mar?ruta ir pasazieris, vini neuzdos jautajumus, vini ir karaviri un neapspriez priek?nieku paveles.
Kad devos pie sevis, meitenes vairs nebija gaiteni, laikam vina bija izvelejusies kajiti.
Pec piecam dienam. Arsenijs.
Pa skalruni es pazinoju visai apkalpei, ka atspolkugis nolaidisies uz planetas Asfit pec 20 minutem, un visiem ir jasagatavojas iziet no atspoles tulit pec nolai?anas. Planeta mus sagaidija ar makonainam debesim un nelielu lietu. Uz ?is planetas list vismaz dienu, tas sakas ar ?adu lietu un beidzas ar lietusgazi. Mums steidzami jadodas uz kazarmam un jasakarto pavele, lai vinu uznemtu apak?grupa. mana jaunaka dela Radima pavele, un rit uzdaviniet Ai?u karaviriem. Sievietes ari dien musu armija, vinu vieniga privilegija ir atsevi?ka telpa ar du?u kazarmas. Preteja gadijuma vini kalpo tados pa?os apstaklos ka virie?i, un vinu vidu ir daudz izcilu cinitaju. Es neesmu ?ovinists un neuzskatu, ka sievietem nav vietas armija, pedejais kar? paradija, ka vinas ir izcilas karotajas, analitikes un izlukdienesta virsnieces. Jums ir jaruna ar savu delu par meiteni, laujiet vinam vinu iepazistinat. Cik es zinu, izklu?ana dzunglos notiks pec divam dienam, un mums ari japavel intendantam iedot vinai militaro formu, ierocus un citus sikumus, kas nepiecie?ami karaviriem.
Kamer es planoju, shuttle nolaidas kosmodroma, es piecelos un devos uz savu kajiti pec somas, ma?inai jau vajadzeja piebraukt, ekipaza tagad dosies atpusties, un militarie tehniki parupesies par shuttle. Kad es piegaju pie lukas, Aisha jau staveja pie tas ar somu roka. Man izradijas taisniba, musu lidojuma piecas dienas edamistaba redzejamies tikai dazas reizes, vina klusiba uzsildija traukus ar edienu, uzmanigi un atri tos eda, tuk?o trauku izmeta utilizacija un atri izgaja no edamistabas, joprojam mieriga sava pastavigaja ?alle uz galvas gara kleita un bikses. Vina nereageja uz apkalpes loceklu cukstiem, kuri acimredzot gribeja sazinaties ar meiteni, nevienam neteica ne varda, pat ar skatienu neparadija, ka tos redz un dzird. Es nezinu, ka cinitaji uz to reageja, man ?kiet, ka vini bija nelaimigi. Vini nevar saprast vinas uzvedibu: vini izgaja musu militaro skolu. Vini nebija ierobezoti arpus dienesta, sievietes armija ir atraisitas un viegli sazinaties, dazreiz tas trauce, bet tur neko nevar darit, virie?i un sievietes neatkarigi no ta, vai vini ir armija vai civildienesta , ?is vienmer ir sarezgitas attiecibas un pat militaras macibas neglabj .
"Tagad es jus iekarto?u kazarmas, un rit es jus iepazistina?u ar zinatniskas izluko?anas vienibas komandieri, kura jus dienesit," es teicu meitenei un, atverot luku, izkapu no kuga. kad iekapu pec manis atsutitaja ma?ina ar acs kaktinu pamaniju, ka Aisha vina ieslideja aizmugureja sedekli un atkal apsedas pie loga, skatoties uz priek?u.
Vienu bridi loti gribejas uzzinat, ka mans cinas biedrs tiek apmacits macibu centros, bet tad nodomaju, ka labak man nezinat. ?adu apmacibu var sasniegt tikai ar stingram fiziskam un psihologiskam metodem. Lai gan kads draugs man apliecinaja, ka vina vergi nepiedzivo ne badu, ne nepamatotu cietsirdibu, es tam neticu. Ir daudz veidu, ka apmacit lielisku cinitaju, un es nevaru pienemt visus, un es nevaru pienemt gandriz visas metodes, un es nevelos par to domat, es labak gule?u.
Ma?ina apstajas pie barakas, es liku ?oferim atpusties, un devos uz savu kabinetu, vajag piezvanit kvartalam un dot paveles par meitenes sakarto?anu es neatskatijos uz Aishu, bet sajutu ar muguru ka vina man seko. Biroja es vinai noradiju uz kreslu un devu paveles savam adjutantam, kur? musu isas sarunas laika turpinaja skatities uz meiteni, kas skatijas vinam cauri. Kvadratmeistars ieradas tris minutes, steidzas, parasti uz vinu jagaida ilgak. Vin? ir gados vecs virietis, pec pusgada dosies pensija, tapec priek?nieciba uz nelieliem noteikumu parkapumiem piever acis. Un te vin? ne tikai parsniedza visus standartus, bet ari ienaca mana kabineta, aizpogats, gudrs un ar precizu soli. Man gandriz aizrijas no smiekliem un nacas aizsegt muti ar roku, lai neaizvainotu pieredzeju?o cinitaju. Man nav padoto, bet biroja tenkas, par meiteni laikam jau visi kazarmu karaviri zina, nebrini?os, ja tagad puse slepjas nomalos nosturos un gaida, kad vina pametis manu kabinetu. Cilvece nekad neatbrivosies no zinatkares.
"Mums meitene jaiemitina kazarmas, jaiedod vinai militara forma un standarta ierocu komplekts braucienam uz dzungliem, es pec pusstundas paraksti?u rikojumu par vinas uznem?anu Radima komanda."
– Bez sagatavo?anas un parbaudes? – kvartars klusi jautaja. Pieredzeju?ais cinitajs neiztureja, ilgak par pusstundu nevar ieverot noteikumus, priek?niecibu paveles apspriest kategoriski aizliegts, tacu vinam to jau sen neviens nav atgadinajis.
"Vina ir labi sagatavojusies," es atbildeju un ieraudziju uz meiteni versto intendanta skeptisko skatienu, bet Aisha pat nepamirk?kinaja, man ir bail domat par vinas apmacibas metodem.
Man nacas bargi paskatities uz savu padoto, lai panaktu, ka vin? aizver muti. Acimredzot es grasijos uzdot vel vienu jautajumu, man bija jasaka skali un skaidri:
– Izpildiet paveli, ielieciet karaviru alga un paradiet vinai vietu pie galda edamistaba, iepazistiniet vinu ar ikdienas rutinu un paradiet macibu telpas un poligonu. Par pabeig?anu zinojiet personigi.
Kvalitativs uzmanija manu toni un saknieba lupas.
"Aisha," es pagriezos pret meiteni, "seko vinam, rit es satik?u tevi biroja 08.00." Meitene piecelas un devas uz durvim, ceturk?na priek?nieks pamodas un metas uz izeju.
Aisha.
Kvadratnieks mani veda uz otro stavu, tas, cik saprotu, ir kazarmu sievie?u sparns, tur ir diezgan daudz istabu, tas nozime, ka mans izskats lielu aziotazu neizraisis, sievie?u ir diezgan daudz. diene zemes armija. Kads vecaka gadagajuma karavirs man pasniedza istabas elektronisko atslegas karti un teica, ka pec pusstundas atnesis ierocus un formas, sakot, ka man ta staigat pa kazarmam pec nolikuma nav pareizi. Es iegaju istaba. ?aura, militara stila gulta, garderobes vieta ir padzilinajums siena ar pakaramiem un paris plauktiem, apak?a plaukti apaviem, neliels naktsskapitis sikam personigajam mantam un neliels galdin? ar pieskruvetu personigo plan?etdatoru. siena, keblitis, logs ar zaluzijam un durvis, ?kiet, du?as telpa. Kvadratnieks aizgaja, un es, uzmetusi somu uz kebla, devos apskatit istabu. Du?as telpa ir maza, bet ir pat plaukti higienas precem. Tualete un izlietne – nekas papildus. Lidojot uz planetu, es izklaidejos, lasot informaciju par zemes iedzivotajiem, vinu brunotajiem spekiem un planetu, kura es diene?u. Informacijas ir daudz, lielaka dala ir bezjedziga, pec pedeja kara Zemes valdiba atcela generalmobilizaciju un dienesta atstaja tikai profesionalu militarpersonu, kaujas ievainotos aizsutija pensija, nodro?inot viniem pienacigu uzture?anu un laba mediciniska apdro?ina?ana, dazas militaras skolas tika slegtas, parejas tika parceltas uz ilgakam un padzilinatam apmacibas programmam. Tagad militaristi tika apmaciti vismaz 5 gadus, un vini sanema ne tikai izcilu militaro un fizisko sagatavotibu, bet ari izcilu izglitibu. Priek?laicigas pensione?anas gadijuma vini varetu palauties uz labu darbu.
Pirms guletie?anas ieie?u du?a, bet tagad jaizpeta ikdienas rutina, jaatceras, kur atrodas militaras nometnes galvenas ekas, ceru, ka intendants man paradis. Es to varu izdarit pats, bet neviens nedeva paveli doties ara un izpetit pilsetu pa?am.
Atskaneja pieklauvejums pie durvim, ceturk?na kapteinis nesa lielu maisu ar drebem un somu ar ierociem un citiem misijas pabeig?anai nepiecie?amiem priek?metiem. Izmetis somu uz gridas, virietis nolika drebju maisu uz gultas un saka vilkt ara savu formasterpu.
– Jastaiga pa militaro nometni bez ierociem un ikdienas forma. – Vin? teica, izvilkdams no somas brivas bikses, planu T-kreklu ar garam piedurknem un augstu apkakli, haki krasu un taisnu jaku. "?i ir ikdieni?ka uniforma, jums nav janesa lakats galva," un iznema ?alli, lai ta atbilstu T-krekla krasai, "ja ir karsts, tad var valkat tikai bikses un T. -krekls ar isam piedurknem," un iznema caurspidigu sominu ar vasaras uniformu, "bet pagaidam tas nebus vajadzigs, tagad uz planetas ir rudens, un pec paris mene?iem saksies ziema. "Tu paskatisies uz savu solo?anas formas terpu velak," vin? piebilda un izvilka citu somu. "Ir ari lietus jaka, silts dzemperis un cimdi, redzesiet velak." Domaju, ka nekludijos ar izmeru, ?aja amata dieneju ilgu laiku, man ir uztreneta acs, un te ir drebes treninam,” un atkal no somas paradijas caurspidiga soma, “tad paskatisies, palika tikai kurpes,” un kvartars izkratija no somas vairakas caurspidigas somas ar sapakotam kurpem un, izveloties somu ar zemajiem zabakiem, pasniedza man, – tie ir ikdienas formas terpam, augstiem pargajienu zabakiem, gai?i. zabaki treninam un ari cibas staiga?anai pa istabu,– tad vin? piegaja pie somas ar ierociem un iznema no turienes tum?u, biezu iepakojumu, – ta ir apak?vela, visa no erta miksta materiala un tik verigi skatijas. Nez, par ko vin? mani uzskata? Vai vin? doma, ka esmu pieradis valkat tikai zidu?
Kamer virietis aktivizeja manu plan?etdatoru, es staveju un skatijos uz formasterpu, apskati?u vienatne sikak, ieroci ari izpeti?u velak.
"?is ir ierocu seifs," sacija ceturk?na kapteinis, noklik?kinot uz neliela kvadrata pie sienas, neliels panelis attalinajas, un es redzeju ipa?us akus ?aujamierociem un kabatas municijai un asmenu ierociem, "Es uzstadiju jums plan?etdatoru. , ir jusu pulcina fiziskas sagatavotibas grafiks un ednicas, bibliotekas un sporta zalu darba grafiks,” virietis piebilda, „pargerbies, tiekamies pec 15 minutem koridora, iesim iepazities ar militara nometne."
Vin? iznaca ara un es iznemu formu un apavus. 15 minutes ir daudz, jums nekur nav jasteidzas.
Izgaju no istabas tie?i pec 15 minutem, ceturtdalmeistaram tie?am bija dedziga acs, formas terps man lieliski piestaveja – neapskava manu figuru, bet ari nekarajas ka uz pakarama, un kurpes dereja ideali, Es uzvilku ?alli, un mani spilgti sarkanie mati bija vairak pazistami ar to nepiesaistis uzmanibu.