Operācija Kupols

Kanala Internacional reitingi mene?a laika pieauga simts reizes. Programmas par citplanetie?iem sanema miljoniem skatijumu. Tie ir tulkoti lielakaja dala pasaules valodu. Paradijas daudz blogeru un visdazadako specialistu, kuri analizeja visus sniegtos faktus. Interneta paradiju?ies visu virzienu friki. Informacijas straume kluva neparvarama. Protams, starp ?o aizsprostu bija sapratigas domas, kompetentas analizes un pamatojumi, un pat pieradijumi dazu artefaktu nepatiesibai, tacu ?o dzivino?as patiesibas plusmu parpludinaja bezgaliga nekompetences un iedomibas putra.

Reizi nedela televizija saka paradities raidijums, kura cilveki ar dazadu zinatnes jomu zinatnieku pilnvaram petija kadu citplanetie?u civilizaciju darbibas aspektu. Pusstundu tika demonstreta “it ka zinatniska” dokumentala filma, kura tika runats par kosmosu, planetam, asteroidiem, dzivi arpus Zemes un Discovery formata tika veikta analize.

Alekss saka intereseties par cilvekiem, kas piedalijas filme?ana, un saka parbaudit vinu identitati, tacu vin? bija loti vilies: lielaka dala "zinatnieku" izradijas vienkar?i aktieri.

– Kas pie velna? "Kas notiek," jauneklis pratoja.

Kop? konferences ir pagaju?as divas nedelas. Alekss un Dens vienojas pavadit dazas dienas uz sava rekina pec satelita piegades un doties uz artefaktu muzeju. Dens ari nolema pieteikties meistarklasei viena no muzeja laboratorijam. Vina galvenais darbs bija vielu kimiskas ipa?ibas un to izmanto?ana, lai uzlabotu materialu fizikalo noturibu kosmosa, tas ir, pec specialitates vin? bija vairak kimikis neka fizikis, tapec vinu vairak intereseja jautajumi par eso?o kimisko sastavu. artefakti un vai ?is tehnologijas varetu nodot, lai raditu materialus nakotnes kosmosa stacijam. Aleksu intereseja jautajums par iespeju principa celot starp zvaigznem.

Jaunie?i neticeja citplanetie?u iebrukumam, tacu, ja Alekss devas uz muzeju ar merki atjaunot taisnigumu un atmaskot valdibas uznemtos melus kaut kadiem saviem merkiem, tad Danu sazverestibas teorijas principa neintereseja. , vin? devas apskatities, kas tas ir par paveikto un vai nakotne bus iespejams izmantot kadus jaunus kimiskos savienojumus. ?eit paradijas vina ambicijas. Vin? vienmer sapnoja izveidot kaut ko jaunu, pielikt savu vardu kadam patentam, sanemt balvu, klut par slavenibu, vadit lielu laboratoriju, un jautajuma morala puse vinu ipa?i netrauceja.

Alekss nez kapec ?o notikumu nema loti pie sirds. Vin? nesaprata, kas tie?i, bet kaut kas vinu nobiedeja par ?adu valdibas ricibu. Vin? nekad nav interesejies par politiku, nesekojis vele?anam un nepievienojas neviena kustiba vai partija. Pandemijas laika es neticeju draudo?ajiem draudiem, bet ka studentam man bija pienakums vakcineties. Tad jauniba vin? tam nepie?kira lielu nozimi un darija tikai to, kas deva vinam iespeju sasniegt savus merkus, proti: absolveja universitati, vareja parvietoties pa valsti un iegut darbu prestiza uznemuma. laboratorija. Tad viens pec otra izcelas militari konflikti, saka atklaties stasts par pandemiju, informativa telpa vienkar?i tika parnemta ar diametrali pretejiem faktiem un viedokliem. Un kaut kur patiesiba gaja boja cilveki un spraga caulas… Tad Alekss nodomaja: “Mums ir jaizpeta kosmoss pec iespejas atrak, lai visu Zemes negativo energiju varetu novirzit bezgaisa telpas bezdibeni. Acimredzot musu planeta ir kluvusi par mazu tik daudziem cilvekiem, mums jalido uz Marsu! Kadreiz berniba vin? to dzirdeja no sava teva, un tagad ?i ideja aiznema zinatnisko pasauli, tapec Aleksa zina?anas un energija atrada pielietojumu viena no loti prestizajam laboratorijam satelitu konstrue?anai un palai?anai uz Marsu.

Bija sestdiena. Vini ar atrvilcienu devas uz Sundance, kur noireja automa?inu un brauca uz muzeju. No attaluma vini redzeja slaveno Velna torni, ka ari milzigu sastregumu, kas stiepas vairakus kilometrus. Loti driz vini saprata, ka doma apmeklet muzeju ir, maigi izsakoties, nepardomata. No ieejas divu kilometru garuma stiepas vairaku simtu automa?inu rinda, un abas cela puses bija uzceltas simtiem tel?u, starp kuram skraidija dazadu tautibu cilveki. Jaunie?i bija satraukti. Dens saka googlet situaciju, devas uz muzeja vietni un izlasija sludinajumu: “Registracija muzejam un bile?u iegade ir pieejama DWA aplikacija, caur kuru var ari dalities ar informaciju, faktiem, artefaktiem, uzdot jautajumus un aizpildit veidlapu. pieteikties darba vietai muzeja vai laboratorija . Saite uz pieteikumu ir zemak. Varat ari lejupieladet lietojumprogrammu, izmantojot QR kodu. Alekss zvereja, jo vini to visu vareja darit majas un neteret tik daudz laika bezjedzigam celojumam.

Jaunie?i klejoja uz Torna pusi ar domu vismaz pieskarties divaina forma sastingu?ajai klintij, tacu pat ?eit vini bija vilu?ies, jo visas pieejas burtiski bija noklatas ar turistiem. Nebija ko darit, vini negribeja uzreiz doties prom, un vini apsedas uz liela akmens netalu no ieejas laboratorija.

Dens sava viedtalruni instaleja DWA lietotni un saka aizpildit veidlapu, lai apmekletu laboratoriju. Vin? norunaja tik?anos muzeja tre?dien pulksten 15.00.

Alekss, kam nebija ko darit, nospieda visas lietojumprogrammas pogas. Viena no apak?izvelnem vin? pat neatcerejas, kura, paradijas poga “Sazinaties ar Dr. Stokker”. Alekss noklik?kinaja, bet ta vieta, lai piezvanitu, tika atverta veidlapa, lai aizpilditu pieprasijumu, un vinam bija jauzraksta jautajo?as personas vards un uzvards, ka ari savienojuma problemas butiba.

– Nu ja, krapnieciba ir domata piesucekniem! Rakstam: ALEKSS RUBINSTEINS…GRIBU UZ LABORATORIJU,” smejas jaunie?i. Nolemam pusstundu izbaudit dabu un doties atpakal uz pilsetu.

Aleksa telefons iezvanijas:

– Sveiks, Aleks Rubin?tein?

– Ja, ar ko man tas ir?

– Dr Stokker, vai jus gribejat apmeklet laboratoriju? Kad jums bus erti ierasties?

Tas bija tik negaiditi, ka Alekss palika bez varda un Dens nokrita no akmens.

– Ale, vai tu mani dzirdi?

– Ja… ja, es… esam jau pie laboratorijas, gribejam apmeklet muzeju, bet pieraksts ir nedelu iepriek?. Piedod, es negribeju tevi apgrutinat par sikumiem,” Alekss nespeja atguties no ?oka. Uztvereja atskaneja klik?ki, tad atskaneja taustinu nospie?anas skana, it ka kaut kas tiktu parslegts, un klusums. Alekss domaja, ka Stokers ir nolicis klausuli, bet pek?ni atskaneja balss:

– Ja, es tevi redzu, ej uz sanu durvim ekas kreisaja puse. Vini tevi ielaidis un vedis pie manis. Jums ir paveicies, es apstajos burtiski uz stundu.

Ari Dens nevareja izrunat ne varda: uz cela bija vairaki simti automa?inu, cilveki dzivoja teltis netalu no muzeja, un kaut kada brinumaina karta vini tagad noklus svetaja vieta. Neticedams ?adai veiksmei, vini traucas uz sanu durvim. Tur vinus sagaidija meitene balta halata:

– Alekss Rubin?teins?

– Ja, un Dens Lencs, mes esam kopa.

– Ja, vini man teica, seko man.

Vini gaja pa gaiteni lidz liftam, kas apmekletajus nedaudz parsteidza, jo pec izskata eka bija knapi divus stavus augsta. Tad vini saprata, ka lifts brauc leja. Meitene ieveda vinus biroja, kur Stokker sedeja pie galda ar daudzam megenem.

– Paldies, Helena, ?odien keries klat savam lietam. Kas attiecas uz 2. un 5. eksperimenta rezultatiem, zvaniet man, centrs loti gaida rezultatus, un es loti ceru, ka jusu minejumi izradijas pareizi, un mes beidzot varesim mainit nepareizo ?unu dali?anos, un tad mes paleninasim noveco?anas procesu.

– Sveiki, jaunie?i! Jums ir paveicies, ka ?odien piestaju, lai parbauditu eksperimentu gaitu, un man ir maz laika, lai sazinatos ar cilvekiem, kuriem zinatne nav sve?a. Jusu raksti par “muziga” pavadona izstrades problemu, ka ari meteorologiskie noverojumi par klimata izmainam uz Marsa nebut nav slikti. Zinu, ka tikko pabeidzat jauna universala Marsa pavadona buvniecibu, ta palai?ana, ja nemaldos, paredzeta septembri. Es loti veletos apmeklet tas atkla?anu. Izrakstit ielugumu?

Jaunie?i piekrito?i pamaja ar galvu.

– Es zinu, Den, ka jus stradajat pie materialu izturibas problemam. Jus, tapat ka alkimikis, meklejat noslepumu, ka vienkar?us kimiskos elementus parveidot par idealu vielu, kas ir slavejama. Kad atradisi formulu, dari zinu, es palidze?u tev klut bagatam un slavenam,” Stokers pasmaidija.

Jaunie?i paskatijas uz profesoru un atvera muti ka zivs, bet nezinaja, ko teikt. Acimredzot Stokkers bija apmierinats ar iespaidu, ko vin? atstaja. Vin? atkal pasmaidija un turpinaja:

– Seko man. Muzejs ir loti liels, lai apskatitu visus eksponatus, un pat menesi ir par maz, lai noklausitos visus pieradijumus. Bet muzejs ir skatitajiem, iespaidojamiem cilvekiem, ar vai bez videjas izglitibas… Es redzu sev priek?a zinatnu kandidatus, vai ne? Piedavaju nelielu ekskursiju pa laboratoriju. ?is centrs nodarbojas ar kosmosa objektu izpeti no to kimiska sastava un izcelsmes viedokla. ?eit strada biologi, geologi, kimiki, fiziki un astronomi. Ir ari atsevi?ka observatorija, tacu ?i ir paredzeta neatlaidigakajiem. Starp citu, ?eit ir daudz loti interesantu paraugu no Marsa,” Stokers veroja Aleksa reakciju, tacu vin? tikai nobolija acis un sekoja profesoram ka nokaujamam upurim. Dens beidzot naca pie prata un pagrieza galvu uz visam pusem, lai neko nepalaistu garam. Vini ar liftu uzkapa uz otro stavu, izgaja liela zale, kuras centra atradas liels stends ar kameram un lielu skaitu pogu. Ik pa laikam darbinieki piegaja pie vina, nospieda kadas pogas, kaut ko ielika vai panema no kameram. Pa zales perimetru atradas stikla kastes ar dazadiem merinstrumentiem un divainam iericem. Katra kaste atradas cilveki, kas stradaja ar kadiem priek?metiem vai vielam. Stokkers ari pienaca pie stenda, nospieda pogu un kaut ko teica. Pec paris minutem pie viniem piegaja apmeram piecdesmit gadus vecs virietis ar brillem un paspieda profesoram roku:

– Sveiki! Man likas, ka tu ?odien stradaji ar Helenu, vina bija loti pacilata noskanojuma, ?kiet, ka vinai izdevas paveikt brinumu!

– Nesteigsimies, Ricard. Ta bus liela uzvara mums visiem, gaidisim. Es atvedu jums jaunus piekritejus apstradei, pui?i ir loti perspektivi, meginiet vinus pieverst musu ticibai.

– Ja, Obi Van!

– Kad esat pabeidzis ekskursiju, laujiet viniem pastaigaties pa muzeju pa jusu ieeju. Es iesaku jums izmantot kompleksu “Mars Attacks”, jus to nenozelosit. Ja pui?i piekrit stazeties jebkura iestade, uzrakstiet viniem caurlaidi un pastastiet man, kada specializacija vinus interese. Atcerieties, ka, stradajot pie mums, varesiet apmeklet muzeju bez maksas un bez iepriek?eja pieraksta," Stokers smejas, "Es ie?u, Ricard." Darbibas ka vienmer pirmdienas, izmantojot talummainu. Es ?odien lidoju uz Zenevu. Nu, ceru, uz drizu tik?anos,” profesors uzsita pui?iem pa plecu, paspieda Ricarda roku un aizgaja.

Dens un Alekss bija parliecinati, ka atrodas zinatniskaja Disnejlenda, vini nekad nebija tik lieliski pavadiju?i laiku. Vini redzeja tik daudz interesantu eksperimentu un petijumu, ka viniem griezas galva. Galu gala vini vienojas rit padomat un pierakstit, kura virziena vini veletos macities.

Ari muzejs izradijas bumba. Ta bija Disnejlendas tik?anas ar Holivudu. Komplekss bija milzigs, daudzas vietas joprojam bija tuk?as, tacu darbs tur norisinajas, un tas skaidri paradija attistibas perspektivas. Kinoteatris deva iespeju justies bezsvara stavokli un virtuali kontakteties ar citplanetie?iem. Kopuma menesis, apmeklejot ?adus izklaides pasakumus, un jus busiet stingri parliecinats, ka citplanetie?i ir musu vidu un gatavojas kolonizet Zemi.

Tomer Aleksu vajaja doma: vai ?eit ir kadi isti zinatnieki? Vai varbut tas viss ir tikai Holivudas produkts…

Ceturta nodala. Dzive nebus tada pati

Dens izvelejas sev laboratoriju, kas nodarbojas ar dazadu nezemes izcelsmes materialu izpeti. Faktiski ?eit vini parbaudija dazadu objektu vraku, kas bija paklauti skabem, augstai un zemai temperaturai, spiedienam un starojumam. Ka izpetes objekti tika izmantoti gan meteoritu fragmenti, gan atluzas no dazadu katastrofu un avariju vietam. Faktiski tika sastadits detalizets ietekmes apraksts un izsecinatas jauno materialu ipa?ibas, kas veidojas vides ietekme. Laboratorija bija dala no loti ienesiga komercuznemuma, kas sanema pasutijumus, lai izveidotu materialus ar noteiktam ipa?ibam. Kimiki darija savu iecienito lietu, sajaucot sava starpa dazadas vielas, paklaujot tas vajadzigajai ietekmei, un beigas vini sanema velamo vielu un “zelta du?u”. Denam tas bija tikai sapnis. Un vienigais, kam ?eit bija kads sakars ar kosmosu, bija laboratorijas nosaukums.

Alekss koncentrejas uz akmenu un atmosferas izpeti, kas ieradas no Marsa. Loti atri vin? saprata, ka vinam ir dari?ana ar istiem zinatniekiem, un tas vinu trauceja visvairak.

Jaunie?i praktiski nesatikas no vinu izveles briza. Vinu retie kolegi stradaja sava pamatdarba, tacu gan viens, gan otrs zaudeja lielu interesi par to. Un vinu saruna sava starpa nevedas.

Dens bija pilniba iegrimis jaunu materialu izpete un izstrade un gatavojas ?eit rakstit atkap?anas vestuli, tiklidz vinam tika saskanota vakance laboratorija.

Alekss nespeja atslabinaties no izpetes kompleksa divainibas, kur katra varda bija kaut kas kosmisks, bet patiesiba visi nodarbojas tikai ar zemes komercpasutijumiem, kuri, lai ari bija saistiti ar zinatni, acimredzami nebija nepasauligi.

Alekss iedzilinajas Marsa petijumos un taja pa?a laika parlasija visus jaunakos rakstus par starpplanetu lidojumu temu, atrada visus pieejamos darbus ?aja joma, ka ari parlasija visus Stokker darbus un beidzot parliecinajas ka nav sve?u draudu, ja vien uz zemes nokritis cits meteorits. Vinu loti ieintereseja doktora Stokera “marsie?u” raksti, kur? ari uzskatija, ka ?i planeta ir piemerota dzivo?anai, vismaz rupnieciskai razo?anai Zemei. Alekss nevareja koncentreties tikai uz zinatnisko darbu. Vinu vajaja kads noslepums, kas bija paslepts aiz visa ?i “Operacijas kupola”. Vin? redzeja, ka tur ir vesels stavs slepenu laboratoriju, kuram vienkar?iem cilvekiem nebija piekluves. Tur stradaja meitene, kura vinus satika pirmo reizi. Vinam ?kita, ka vina strada pie kaut ka patiesi svariga cilvecei, nevis tada komerciala projekta ka Dens, bet kaut kas, kas palidzetu cilvekiem kopuma. Alekss vairakas reizes meginaja ieklut ?aja ekas dala, tacu katru reizi, kad vin? piedzivoja fiasko, visur bija kodetas sledzenes, pirkstu nospiedumu autentifikacija vai noteiktas atslegas. Vin? paris reizes tikas ar Helenu un meginaja uzsakt sarunu par vinas petijumu, tacu vin? nekur netika.

Alekss kluva apsests ar Stokkeru. Vin? mekleja visus ar vinu saistitos materialus, petija to organizaciju darbibu, kuras vin? bija biedrs, un bridi, kad vinam skaidri ?kita, ka Stokkers ir “visparejs launums”, vin? neizbegami saskaras ar faktiem, kas neatbilst. kopeja attela.

Otrs Aleksa hobijs bija emuars “Universal Deception”, kura vin? debateja ar “partijas liniju” par citplanetie?u iebrukumu. Ja pirms gada kads vinam butu teicis, ka nodarbosies ar tadam mulkibam, vin? butu iesplavis vinam seja. Tagad vin? nopietni apspriez, kada forma ir citplanetie?u kugim un ka tie izskatas. Vina emuars atri pacelas uz aug?u, tema bija loti populara, un fakts, ka vin? bija doktora grads un praktizejo?s fizikis, kas tie?i saistits ar kosmosa tehnologijam, padarija vina materialus ipa?i lasamus. Aleksu saka uzaicinat uz dazadiem sarunu ?oviem par ?o temu. Reiz vinu pat interveja Daily Mail korespondenti. Pamatdarbs gaja uz leju, vin? tika nonemts no projekta vaditaja un tagad tika uzskaitits ka parasts dizainers, tacu darba paradijas arkartigi reti un vinam tika piedavats atkapties pec pa?a vele?anas. Emuars un televizija ienesa pietiekami daudz ienakumu, lai vispar nebutu jastrada. Tacu nauda Aleksu ipa?i neintereseja, emuara merkis bija atmaskot “Operation Dome”, pieradit, ka tas viss ir meli, tacu katru dienu ?i ceriba izgaisa, jo pat ieverojami zinatnieki agrak vai velak apklusa, vai , kas nav skaidraks, pargaja uz iestazu oficialo nostaju.

Alekss izsekoja visam Stokker kustibam un apmekleja visus pasakumus, kuros vin? paradijas. Vin? meginaja publiski atmaskot profesoru ka melus vai vienkar?i radit skandalu. Taja pa?a laika vin? rakstija rakstus visos zinatniskajos zurnalos.

Aleksa popularitate pieauga. Ja, vin? nebija viens, bija ari citas ?okejo?as personibas, tacu tas bija tik neadekvatas, ka noteikti nebija verts ar vinam apvienoties cina “pret universalo launumu”. Laika gaita Alekss saka pamanit, ka vinam un Stokeru ir daudz kopiga: no gerb?anas veida lidz ieradumam "bombardet pretinieku ar zinatniskiem terminiem". Vinu zinatniska darbibas joma bija saistita ar kosmosu, un vini abi uzskatija Marsu par loti daudzsolo?u planetu. Citos apstaklos Alekss noteikti butu kluvis par tik izcila profesora atdevigako studentu, tacu, nemot vera informaciju par vina darbibu, tas nebija iedomajams.

Ja Aleksam jautatu: "Kapec jus dzenat ?o cilveku pa visu pasauli?" – Vin? nebutu atradis, ko atbildet. Bet ar katru dveseles ?kiedru vin? juta, ka ?eit ir kada superietekmiga organizacija, piemeram, jaunie "murnieki", kas veido jaunu pasaules kartibu, un nez kapec loti gribeja to apturet, jo vina personigas ambicijas. velejas "padarit pasauli labaku", nevis izsist to no sliedem ar citplanetie?u tvaika veltni.