Akadēmija. Bēgšana no vajāšanas

– Es nezinu, bet man vin? nepatik. Ejam, mes esam gandriz klat,” Mortone satvera mani aiz rokas un aizvilka uz Hound Academy.

Akademijas varti tuvojas. Ar katru soli mani arvien vairak parklaja auksti, lipigi sviedri. Svetas debesis, ja vien musu plans izdotos.

"Nekratiet ta," pazistamais cuksteja, tomer es joprojam nesapratu, vai vin? to teica man vai sev.

5. nodala

Ieejot akademijas teritorija, musu identitate tika panemta un pec tam… mus atlaida. Enzo Mortone paveica lielisku darbu, mus skenejo?ajiem suniem nebija ne mazako ?aubu par to, kur? ir viniem priek?a.

– Vivjen Lein, kads ir jusu vizites merkis? – ar zilbino?u smaidu jautaja jauns, slinks puisis.

"Es gribu iet uz akademiju," vina mili pasmaidija.

– Nu, lai veicas. Ja ieklusi iek?a, mes noteikti tiksimies,” blondine piemiedza man ar aci un pasniedza dokumentus.

"Paldies," Makss burtiski izvilka dokumentus no rokam un vilka mani talak.

"Tu lieliski spele liela brala lomu," es nocuksteju, parmetot somu par otru plecu.

"Es cen?os, bet adeptu acis mes izskatisimies vairak ka paris," vin? iesmejas. – Kapec Batons pats neiet?

– Ne, nu, vai tu klausiji ?o nekaunigo cilveku!? – kakis aizvainots pamaja ar kepu, bridinot izple?ot nagus. Nu, vinam nepatika staigat pat vairak neka mak?keret.

"Vinu sauc Bubliks, un vin? nevares tik talu aiziet, vinam ir liekais svars," vina piemiedza Maksimilianam, gatavojoties sava pazistama reakcijai.

– Tas ir par daudz! – kakis izleca no somas un devas nezinama virziena.

"Neuztraucieties, vin? vares jus atrast, jus esat savienots," Makss uzsitija man pa plecu, kad es veroju, ka melnais pazud aiz ekas stura ar lepni paceltu asti.

"Galvenais, lai vin? neieklust nepatik?anas," es nogurusi izdvesu.

Mes gajam pa piebraucamo celu, kas veda uz akademijas galveno ieeju. “Dokumentu pienem?ana ziemelu sparna” vestija uzraksts uz durvim. Par laimi, bija norades, kur bija jadodas talak.

Nebija gruti noteikt, ka mes ejam pareizaja virziena, ar katru soli balsu burzma pieauga. Kurtu akademija studet gribetaju bija daudz vairak, neka biju iedomajies.

Pretendenti ienema kapnes, solinus, teritoriju pie struklakas, druzmejas grupas, dazi sedeja zaliena.

Pek?ni atveras durvis uz ziemelu sparnu, un uz sliek?na paradijas tievs jauneklis ar piezimju blocinu rokas.

"Tie, kam nav magisku speku, jus varat but brivi," sekretare paskatijas apkart strauji retinatajam pulim. "Hound Academy uznem tikai labakos no labakajiem, tapec rupigi pardomajiet, vai esat piemerots mums." Iestajparbaudijums ir loti bistams, iespejama savainojums vai pat nave,” ar ?iem vardiem puisis nocirta sev uz sejas uzkritu?o matu ?kipsnu.

It ka apstiprinot vina vardus, aiz durvim atskaneja sirdi ploso?s kliedziens. Vina nevilus paspera soli atpakal. Pieteiceji atri nobaleja un, panemu?i savas mantas, devas uz izeju no teritorijas.

“Labi,” kad bija paliku?i ap piecdesmit cilveku, kas velejas izmeginat veiksmi, puisis pasmaidija. – Mani sauc Entonijs Hegs, esmu akademijas absolvents. Uz laiku pildu rektora sekretara pienakumus, ceru, ka ne ilgi. Ja kads velas ienemt ?o gar?igo amatu, prieca?os, un apmeram puse no stipendijas tiek maksata par sekretares darbu. Tagad par galveno, iedodiet mums savus dokumentus, lai varu jus pievienot sarakstam.

Makss bija pirmais, kas nodeva musu dokumentus.

–Jus esat paris? – Hegs paskatijas uz mums sanis, kad vinam roka iekrita divas ID kartes.

– Vai tam ir nozime? – Makss samiedza acis.

"Nomierinieties, man bija vienalga, akademija ir dazi noteikumi par to." Citadi tas biezi tiek parkaptas,” Entonijs pasmaidija.

Kad visi pretendenti bija saraksta, Entonijs pazinoja, ka mums piezvanis, un tad aizgaja.

Ieverojami bija tas, ka piekriteji tikai iekluva eka, bet neviens neizgaja. Noteikti bija cita izeja.

"Maksimilian Mortone, izpildiet testu," pa burvju skalruni atskaneja sekretares balss.

Pieteiceju vidu saka izplatities cuksti, tomer Mortonu klans ir pazistams ar savu noraidi?anu pret jauno imperatoru, un satikt vienu no viniem ?eit ?kiet traki. Ja mes to darisim, tad no liekas uzmanibas neizvairisies.

Ignorejot pretendentu ieinteresetos skatienus, Makss uzkapa uz lievena un iegaja akademijas ziemelu sparna. Svetas debesis, palidziet vinam.

Mani parnema satraukums, tapec saku staigat pa zalienu ieejas priek?a. Pat ja Bubliks paradijas, vina prombutne tikai vairoja satraukumu. Turklat pec Maksimiliana aizie?anas pretendentu uzmaniba pieversas man. Daudzi cilveki skatijas, dazi cuksteja, bet neviens neuzdro?inajas ar mani runat.

"Viss bus labi, vin? ir Mortons, un vini ir vieni no labakajiem," rudmataina meitene meginaja mani nomierinat, ka man pietrukst matu. "Es esmu Ta?a Lorguda," vina pastiepa man roku.

"Vivjena Leina, tas ir prieks," vina paspieda izstiepto roku.

– Vai jus uztraucaties par vinu vai par sevi? – Ta?a jautaja.

"Abus," es godigi atzinu.

"Es ari esmu nedaudz noraizejies, jo man ?i ir iespeja izlauzties starp cilvekiem."

– Atvainojiet? – Vina neizpratne pamirk?kinaja acis.

– Es esmu no Deloittes, mazas pilsetinas uz dienvidiem no ?ejienes. Gimene esam pieci cilveki un tapec vecaki nevar apmaksat manu izglitibu. Hound Academy ir laba stipendija un pilnigs atbalsts,” Ta?a pasmaidija.

"Es saprotu, akademija ir laba iespeja izpausties, un turklat vini garante darbu," es gribeju nedaudz noverst uzmanibu un vel parunat ar Ta?u, tomer mus partrauca sekretares balss.

– Vivjen Leina, karto testu.

Viss iek?a palika auksts. Ja vien Makss nepiegazas.

"Lai veicas," Ta?a mani apskava.

Nelokamam kajam es uzkapu uz lievena.

6. nodala

Liela, pla?a zale sedeja atlases komisija tris cilveku sastava.

"Vivjen Lein, nac uz apla centru," virie?a balss skaneja ka perkons, un vin? pats bija loti iespaidigs. Gar? un tik platiem pleciem, ka likas, it ka vin? butu apsedies pie bernu galda.

Vina nevilus paspera soli atpakal.

"Din Rorn, jus biedejat musu pretendentu," sirms virietis ar garu bardu un mazam brillem ?kibi paskatijas uz vinu. "Ludzu, Vivjen," virietis noradija uz apla centru un es ienemu noradito vietu.