Pūķa ēna. Dārgumi

"Mums Indetajs bus jamekle cita veida," Reginhards noputas un pagriezas, lai dotos prom.

Es saku vinam sekot, bet pek?ni man ienaca prata traka doma. Ceru, ka pieprasijumu skaits nav ierobezots…

"Marina, mana masa," es izteicu un atkartoju sava vira zestu.

Sen nebiju redzejis Marinku un man vinas ?ausmigi pietrukst. Es tikai gribeju zinat, ka vinai viss ir kartiba.

“Lina, ko tu dari…” Regs apstajas, ieraugot, ka ezera virsma no centra lidz malam saka strauji atslabt.

Melnuma vieta es skaidri redzeju, ka uz augstas iz?kirtspejas ekrana, modernu telpu smil?krasas tonos. Skaista, slaida, ar matiem zem jostasvietas, moderni gerbusies un prasmigi grimeta – pat tas lava paskatities uz magisko ezeru, parsledzot kadrus, ka pieredzejis operators vai kads, kur? parasti dara ?is lietas.

– Mamm, kas tas ir? Vina ir tik skaista! – Zlata cukstus jautaja, cie?ak piespiezoties man pie aug?stilba.

“?i ir mana masa, tava tante Marina,” es cie?ak apskavu savu meitu aiz pleciem, turot vinu, lai kipars neiekristu udeni.

"Vina ir ari puka ena!" – Berliana balss dardeja musu galvas.

?aja laika istaba, kura atradas Marinka, ienaca vel viena persona. Cilveks, kuru es ienidu no visas dveseles. Cvetkovs! Es sastingu, man reibst galva, un Reginhards aplika manu roku ap pleciem.

– Lina, vai tu juties slikti?

"Tas ir… tas ir… vin?," es vareju tikai izspiest.

Cvetkovs pasniedza manai masai ko?i rozu pu?ki. Vina tos pienema ar smaidu un uzreiz paslepa seju starp pumpuriem, ieelpojot aromatu. Mes nedzirdejam nekadas skanas, bet pec pantomimas, kas tika atskanota, bija skaidrs, ka vini abi steidzas. Bet vispirms Cvetkovs lika Marinai nomainit svarkus. Acimredzot iepriek?ejais bija parak gar?. Kamer mana masa to darija, uz kumodes blakus gerbtuvei pazibeja kazu foto.

Bez ?aubam, mana masa bija precejusies ar virieti, no kura es centos vinu glabt. Tam, kur? mani gandriz nogalinaja…

1. nodala. Zlata planoja, Zlata darija

Zlata, Puka Berlianas enas meita.

Dortholas pils apkartne, Drakendort Reach.

Zlata skreja, glabdama elpu, ka mate vinai macija blakus, mazs, tikko plaukstas lieluma, ko?i zilas krasas pukis ar gai?i zalu cekuls. Tas bija ziedu pukis, vinas sargs un draugs.

"Tava mate tevi pertis," vin? noteica.

"Es zinu," meitene atmeta to, palielinot atrumu.

– Ak, tev bus nepatik?anas, Zlatka! – pukis neatlaidas.

"Braucieties, Skruvlente! Labak parbaudi, vai cel? ir pareizs,” meitene garigi atbildeja, lai nezaudetu elpu.

Vinas plau?as jau dega, un vina bija veikusi diezgan lielu attalumu astonus gadus vecai meitenei. Paveicas, ka modra harpija pec Zlatas pamudinajuma neatradas pili. Tie?i vina pierunaja manu mati nosutit Gapu uz paris dienam palikt pie radiem. Labi, ka mamina klausijas, citadi vina pat neiedomatos kaut ko tadu darit. Vinas tevs bija aiznemts, uznemot grafus no visas Reahas, un mate lava vinai doties pastaiga pa pagalmu. Labaku laiku nevareju iedomaties, un no pils tikko izbrauca rati, kuros paslepas Zlata, nosmerejot seju ar zemi un paslepjot matus zem neizskatigas ?alles.

Un viss sakas ar to, ka tevocis Eirens aizlidoja uz Dortholu meklet Enu Drakendorta – kuras robeza tetis bija draklords.

Zlata dievinaja ?o specigo un izskatigo virieti, kur? kluva par vinas draugu. Vina nebija vinu redzejusi kop? pagaju?a gada rudens, kad vini kopa meginaja glabt vina tevu, un vina vinai loti pietruka. Tad Zlata dzirdeja no saviem vecakiem par tevoca Eirena problemam. Es nesapratu visu, bet es joprojam sapratu galveno: onkulis Eirens kluva par draloru, un tagad vinam vajag savu Puka enu.

Pats tevocis Eirens to apstiprinaja, sakot, ka meklejumiem atlicis loti maz laika. Zlata zinaja, ka ari vina ir Ena, un labprat piedavaja palidzibu, tacu Eirena atteicas. Vin? teica, ka vinam bus japrecas, un vina, Zlata, vel bija par mazu. Un ka vina noteikti satiks savu puki, bet pagaidam lai aug un iepriecina mammu. Tad atnaca vinas mate un izsutija vinu pastaigaties. Mammai nepatika onkulis Eirens, un tas ari viss.

Ta pagaja vairakas dienas. Un tad kadu dienu Zlata devas spelet paslepes ar draugiem pils pagalma, tacu spele neizdevas, un rezultata izcelas strids. Vina un Aija, parejo aizvainotas, pameta kompaniju un devas uz pagalma talako galu. Abiem bija garlaicigi, un Aija ieteica pakapties zem pavisam jauna stalla jumta, kur glabajas siens. Ta vini darija. Sakuma vini vienkar?i sedeja un plapaja, un tad pamanija dziednieces Aisanas brali Silanu. Puisis rokroka ar vienu no ciema meitenem ielavijas stalli.

– Ak, Lielais virs nak! Kas ?odien ir ar vinu? Zijana?! Nevar but! – Aija, kura zina visu un par visiem, ielika Zlatai ar elkoni sanos un ar lietprateja gaisu cukstus teica: "Vini skupstos."

Zijana solija izaugt par pirmo skaistuli, un pui?i biezi vinu apsprieda, kad domaja, ka neviens vina neklausas. Katrs otrais sevi iedomajas par savu nakamo viru. Tapec Zlata, kura guleja uz muguras un ko?laja zales stiebru, uzreiz apgazas uz vedera un piespiedas pie spraugas starp deliem griestos, tiklidz par to padzirdeja.

Tas izradijas tik labi, ka paris izvelejas stendu blakus tam, virs kura atradas vini un Aija. Draudzene piespieda pirkstu pie vinas lupam, un Zlata saproto?i pamaja. Kadu laiku Silans runaja dazadas mulkibas, pavedinot meiteni. Vina stulbi nosarka un kikinaja, un Zlata un Aija apmainijas ar grimasem, izliekoties, ka viniem ir slikti no ?ada maiguma.

Silans noteikti meginaja pierunat Zijanu skupstities, tacu vina nepiekrita, un lurejam meitenem kluva garlaicigi.

"Es uz visiem laikiem bu?u pateicigs Progenitor Dragon par dralorda atbrivo?anu." Tagad dzive atkal ir briva. Cik man ir apnicis slepties pagraba katru reizi, kad ciema iemaldas kads sve?inieks, vai nomelnot seju un staigat nekopta,” koketi sudzejas meitene.

"Vina bija netira un slinka," Aija cuksteja tie?i Zlatai ausi, un vina iesmejas plauksta.

„Nu, tad tu vari man pateikties,” Silans pasmaidija. "Es piekritu karstam skupstam," vin? pek?ni teica.

Zijanas acis sa?utuma iepletas, un Zlata un Aija neizpratne saskatijas.

– Kads tev ar to sakars? Kapec man tevi skupstit? – dailava augstpratigi jautaja.

– Un ja es tev pateik?u, vai tu mani noskupstisi?

– Nu… Labi. Bet tikai tad, ja tev patik tavs stasts,” meitenes zinatkare cinijas ar viltibu.

"Toreiz es vel biju mazs," Silans iesaka, izskatoties ta, it ka tas butu noticis pirms apmeram simts gadiem. "Aruha kaut ko paredzeja savai masai…" vin? izvilka intrigu, kraustija uzacis un deva majienu, ka, lai turpinatu, butu jauki beidzot noskupstit.

– Kas? – Zijana nepacietigi jautaja un piekrita noskupstit puisi uz vaiga.

– Vispar vina teica, ka Reach tiks izglabts, ja Ena atgrieztos pie draklorda. Un ?im nolukam tirai dveselei jaiet uz Puka priek?teca alu – to, kur musu puku kungi parasti precas, un pareizi japaprasa puka statuja,” puisis lepni pabeidza un, saspiedis lupas, pastiepas pec skupsta. .

– Nu, ko talak? – meitene neapmierinati izvairijas.

– A… Nu es aizgaju un jautaju.

– Tu melo! – Zijana pieleca. – Es ari, tira dvesele!

– Kas? Es biju mazs, man nebija laika grekot. Es nemeloju! Es zveru pie Dragon Progenitor, es personigi gaju un jautaju, ka mana masa lika! Ja tu mani apprecesi, Aisana apstiprinas.

– Whaaaat?! – meitene novilka, sa?utusi par tadu nekaunibu.

Silans nebija parsteigts, vin? satvera Zijanu rokas un noskupstija vinu pa istam. Vini skupstijas apmeram divas minutes, kad Aija un Zlata neiztureja un unisona kliedza no aug?as:

– Fuuuuuuu!

– Fuuuuuuu!

Vinu nevaldamajos smieklos Zijana, sarkana ka omars, aizbega no stalla, bet Silans palika.