Londona. Pilna pilsētas vēsture

Londona. Pilna pilsetas vesture
Edgars Auzin?

Vel nekad agrak celo?ana pa Apvienotas Karalistes galvaspilsetu nav bijusi tik aizraujo?a un aizraujo?a! Kopa ar Diku Vitingtonu un vina slaveno kaki mes pastaigasimies pa Londonas tiltu, iepirksimies tirgu, degustesim viduslaiku edienus, apmeklesim Globe teatri, kur notiks vienas no Viljama ?ekspira lugas pirmizrade, un ?ausmas verosim 1666. gada Lielo Londonas ugunsgreku. Vestminsteras pils asas smailes un debesskrapji pacelsies debesis. Mus gaida Londona – trok?naina, grezna un nabadzibas parnemta anglu atturibas un anglu viesmilibas maniere. …

Edgars Auzin?

Londona. Pilna pilsetas vesture

Pirma nodala – Londonas vestures hronologija

Aptuveni 43 gadus vecs Londinium pilsetas dibina?ana romie?u Lielbritanija.

60. gads

Londinijas izlaupi?ana, ko veica dumpigas keltu cilts Iceniju karaspeks valdnieces Budikas vadiba.

Otra gadsimta otra puse

Londinium iedzivotaju skaita un platibas samazina?anas.

No 190 lidz 225.

Aizsardzibas mura celtnieciba Londoninija.

286

Romas gubernators Karausijs pasludina sevi par Romas Lielbritanijas imperatoru.

296

Romas imperators Konstants I Hlors atdod Londiniju Romas valdijuma.

Ceturta gadsimta vidus

Pikti un skoti sak uzbrukt Ziemelbrianijai.

Ap 368.

Londiniju pardeve par Augustu.

410

Romas valdi?anas beigas Lielbritanija.

5. gadsimta beigas

Londinium (Augusta) iedzivotaji parcelas uz otru Flitas upes krastu un nosauc savu apmetni par Lundenvik (Lundenas tirdzniecibas pilseta).

6. gadsimta vidus

Lundenvica klust par Eseksas karalistes dalu.

604

Biskaps Mellits ierodas Lundenvika, nodibina tur diecezi un uzcel Sveta Pavila katedrali, kas aizsak kristietibas procesu.

672

Lundenvikas ostas pirma piemine?ana.

842

Vikingu uzbrukums, kas pazistams ka Lielais slaktin?.

871

Vikingi ienem Lundenviku.

886

Veseksas karalis Alfreds Lielais atgust Lundenviku un biju?o Londinijas teritoriju; ta sakas Londinijas atjauno?ana, ko saka devet par Ludenburgu.

962

Lielais ugunsgreks, kura nodega Sveta Pavila katedrale.

1042

Anglijas troni ienem Edvards Confessor, kas iezime Saksijas Veseksas dinastijas atjauno?anu.

1065

Pirmas baznicas iesveti?ana tagadejas Vestminsteras abatijas vieta.

1066, oktobris

Normandie?u hercogs Viljams, pazistams ka Viljams Aizkarotajs, Hastingsas kauja sakava Haroldi II un sagraba vina ipa?umus, tostarp Londonu (Ludenburgu).

1066, decembris

Viljama krone?ana Vestminsteras abatija.

1067

Viljams izdod hartu, kura apstiprina Londonas tiesibas, priek?rocibas un likumus.

1097

Viljams II, Viljama I Ikarotaja dels, sak Vestminsteras halles celtniecibu, kas ir Vestminsteras pils sakums.