Miroņa miljoni

Meitene izvilka aizbidni. Tulit atveras ardurvis, it ka arpuse eso?ie tikai gaiditu ?o bridi, un gaiteni ar lietus ?lakatam ienaca saliekts sve?inieks. Vin? bija gerbies neaprakstami, tum?a: Bolonas jaka, kas aizpogata lidz riklei, platas bikses, zabaki nosmereti ar dubliem.

Natalija uzreiz aizcirta aiz vina durvis. Sve?inieks pagriezas pret meiteni. Tad vin? lenam pieversa acis uz irnieku. Vina apcirpta galva ar pulem pagriezas uz vina tievo kaklu, it ka uz saruseju?a enges.

«Labak parunasim privati, Cak,» vin? grabeja, muti izstiepjot smaida.

«Mums nav par ko runat, Gnus,» ar ?iem vardiem irnieks pakera pistoli no krekla apak?as un noradija uz jaunpienaceju. – Paskaties, kas tevi sutija!

Virietis, kuru sauca par Gnusu, turpinaja smieties.

– Cilveki mani sutija pie jums, lai atgadinatu par paradu…

– Kads parads? Es nevienam neko neesmu parada, bac jus visus…!

«Tu kludies, dargais,» Gnuss klusi un kaut ka pat nomierino?i turpinaja, skatoties uz pistoles stobru. – Jus esat parada paradu, turklat labu. Vai atceries, ar kadiem cilvekiem tu panemi zalumus?

– Nemani mani!

– Nu, jus bijat vienpadsmit. Un tikai tu paliki dzivs… Un kas notika ar tiem zeniem? Aizmirsa? Bet cilveki to nav aizmirsu?i. Cilveki atceras…

«Es nezinu, ka vini noliecas.» Es neesmu biznesa. Un visbeidzot, kas jums vajadzigs? Runajiet skaidri!

«Cilveki piekrit aizmirst par zeniem,» viesis samiernieciski turpinaja. «Tos nevar atgriezt, miru?os… Bet kaut ko citu var atdot…» Vin? paskatijas uz Nataliju un Denisu, kuri bija atkapu?ies uz zales talako galu. «Tu panemi parak daudz, Cak.» Tas nav labi. Bet cilveki piedos apvainojumu, vini tev piedos visu, ja tu atdosi labvelibu.

– Man nav neka. Ej un mekle.

– Pa labi. ?eit jums nav neka, iznemot dazas izmainas – dazas pakas. Jus tos iznemat no sava kofera tejai un tabakai, vai man ir taisniba?

Caka seja kluva peleka, acis kluva durstigas.

– Nenemiet mani uz izradi! Man nav tas naudas, labi? Ne! Gogs nometa celasomu un grasijas steigties tai pakal, tacu vinam nebija laika. Policisti mums ir uz astes. Goga saka visu ?o putru, pajauta vinam!

«Cak, nerunasim mulkibas, mes zinam visu,» Gnuss pietupas. Vin? paskatijas uz pistoles stobru ka boa pipe un nebeidza smieties. – Tu gribeji tikt prom no mums, apgulies, vai ne? Bet redz ka sanaca. Pui?iem mentoringa ir savi cilveki, viss sanaca, un tikt pie tevis izradijas nemaz tik gruts uzdevums. Dzips nav adata, policisti to tovakar atrada, bet pie stures – nogalinatais Gogu. Bet jus nebijat, un nebija ari cemodana… Bet neuztraucieties, cilveki meginaja panakt, lai mentori izbeidz lietu. Viss tika vainots Gogai. Bet mes zinam, ka tas notika.

«Es neesmu saistits ar koferi,» Caks nomurminaja.

Vina roka ar pistoli kluva vajaka, un purns turpinaja nolaisties.

«Mes uzreiz sapratam, ka jus esat ?eit kaut kur.» Tu nevareji tikt vala ar savam brucem un lielo koferi…

– Isak sakot, stulbi! – Caks pek?ni kluva nikns. – Man nav naudas, bet, ja jusu draugi velas mani panemt, laujiet viniem meginat! Es nosuti?u duci jusu uz nakamo pasauli!

Viesis iesmejas.

– Ka tu vinus nosutisi uz nakamo pasauli? Krukis?

– Izsledzies, velnin! – Un Caks, grimasedama, nospieda sprudu.

?aviena vieta atskaneja sauss klik?kis. Caks nospieda velreiz, un atkal ar tadu pa?u panakumu.

Gnuss klusi iesmejas.

– Nevajag trakot. Jusu bedre jau ir iztirita, un visas lodes ir iznemtas no lielgabala.

Caks, zveredams, nolaida nederigo pistoli.

– Kad viniem bija laiks? – meitene cuksteja Denisam. «Es ?eit esmu bijis gandriz visu laiku un nevienu neesmu redzejis…

Gnuss pek?ni parstaja smieties.

«Tu nekur nebrauksi, Cak.» Tapec busim jauki. Tu paradi, kur ir paslepti «zalie», un neviens tev nepieliks ne pirkstu.

Caks paskatijas uz jaunpienaceju ar asinim piesatinatam acim.

– Bet man nav tas naudas. Gogs izmeta savu koferi pa celu, kad policisti mums sekoja.

– Tu dari mulkibas, darga.

– Es neko nezinu.

– Zini, un tu mums visu izstastisi. Mes to velamies laba nozime. Mes jums iedosim dalu naudas.

– Vilki! Piekapies!..

Caks pek?ni saravas un sekdams noputas un apgulas uz pakapiena. Vina kermenis krampji raustijas, uz lupam paradijas putas.

Natalija, nolemusi, ka vin? mirst, klusi kliedza.

«Es te noliecos bez platuma…» Caks ievaidejas. «Man vairs nav speka… Iedevu arstam for?u naudu tikai par vienu degvielas uzpildes staciju, bet vin? pagriez seju…

Putas pluda no vina atvertas mutes uz krutim. Vin? noliecas, tad strauji iztaisnojas un atmeta galvu atpakal ta, ka pakausi atsitas pret pakapienu.

Gnuss piegaja pie vina.

«?ie arsti nevilcinas ar musu slimibam.» Panemiet mugurkaulu. Lai ta butu, izmantojiet to.

Vin? ievietoja divas ampulas Caka plauksta. Vin? satvera tas, iebaza vienu ampulu kabata, bet otru iebera ?lirce, kuru Gnuss vinam izpalidzigi pasniedza. Pedeja bridi, pirms iebaza vena adatu, vin? sastinga un piesardzigi paskatijas uz nakts citplanetieti.

«Nebaidies, mans draugs, ta nav inde,» Gnusa mute atkal parvertas smina. – Zini, mums tava dziviba tagad ir vertigaka par visam Egiptes bagatibam, ka medza teikt nelaikis Kuzmins…

Un vin? atkal iesmejas ar saviem draudigajiem klusajiem smiekliem. Tacu Caks vairs vina neklausijas: vin? iespieda ?lirces saturu vena.

«Rit vakara cilveki ieradisies ?eit, lai sanemtu galigo atbildi,» sacija viesis. «Vini tik un ta nelaus jums doties prom, tapec jus joprojam varat mierigi nogulet vienu dienu un arsteties,» vin? atkapas un nenoversa skatienu no Caka, un vin? atkapas uz durvim. – Vini piedava jums labu iespeju. Ja es butu tava vieta, es domaju…

Gnuss atvera durvis, un vina saliekta figura pacelas uz sliek?na, gandriz saplustot ar veso tumsu.

– Ej no ?ejienes, nelietis! – Caks kliedza.

– Panemiet visu savu naudu lidzi uz nakamo pasauli…