Pūķa ēna. Princese

– Vai ezers tev to paradija? Kur? uzzimeja?

– Vasilinas harpija, vinai ir ipa?a davana.

– Tas izradijas lieliski. Atklati sakot, man bija bail, ka… – Padomnieks apklusa teikuma vidu, zinot, cik loti man nepatik cilat ?o temu.

– Un es. Bet, ka redzat, ?i meitene ir pilnigs pretstats Aniorai. Tiesa, es redzeju tikai acis.

– Nesapratu? Tatad ta nav vina? – Bers tum?i sarauca pieri.

Ikviens, kur? vinu nepazina, iespejams, nenojauta par dziva atjautiga prata klatbutni ?ada kermeni. ?eit Ber un mani ienaidnieki biezi kludijas. Nenovertets.

Paradiju draugam pirmo zimejumu. Ta, kur mana Ena bija ar kiveri.

"Tatad vina…" Bers verigi skatijas uz mani.

– Arzemnieks, Ber. Un, ?kiet, Dimanta un Smaragda puku enu tautietis. Tapec mes nezinam, kur un kad vina paradisies Reaches. Bet ir svarigi vinu atrast pec iespejas atrak. Uz Zemes vini netic citam pasaulem. Meitene nobisies un var iekulties nepatik?anas.

– Sapratu. – Bers uzsita man pa plecu un devas savas dari?anas.

Un man radas viena brini?kiga ideja. Ja viss izdosies, jums pat nebus japublice bukleti.

Es steidzos katakombas, pa celam domajot, ka vislabak veikt mekle?anu. Un jo ilgak es domaju, jo mazak man patika doma par skrejlapam. Tas var but bistami galvenokart pa?ai Enai. Nirfeat lidzdalibnieki, ja Kirfarona vel paliks, daris visu, lai nelautu man pabeigt savu misiju.

Zem pils atradas safira ala, kura es vareju mierigi sedet puka forma, lai atpustos un smeltos burvibu. Speka vieta mani sagaidija ar viesmiligu mirgo?anu. ?ur un tur lieli kristali, kas izauga tie?i no gridas, sienam un griestiem, kveloja maiga gaisma – ?i magija atsaucas uz saimnieka klatbutni. Vienkar?am cilvekam te bija parak tum?s un auksts, bet pukim mierigi un omuligi.

Es nesteidzigi staigaju ?urpu turpu un izvelejos vienu no kristalu kopam, kas no pirma acu uzmetiena neat?kiras no otras. Es ieliku roku centra un…

Un neka!

Dzesetajs nebija tur, kur es to atstaju!

Es saraucu pieri un paskatijos apkart. Ne! Es nevaretu vairak kludities. Vieta ir pareiza. Tik daudzus gadus es ?eit slepu zobenu. Tas panema kristala formu, bet tiklidz es to velejos, tas uzreiz ieleca mana roka.

Bet tagad nebija zobena!

– Tas ir neiespejami! Kur vin? vareja doties? – es apmulsusi teicu.

"?kiet, ka vinai jau ir atvesino?s," Finbars atbildeja ar satraukumu.

– Vinai ir?!

“Pie musu Enas. Acimredzot vina jau ir ?eit,” pukis pacietigi paskaidroja.

Es klusiba cereju, ka ?i meitene paradisies ?eit, mana puka midzeni. Un ja ne, tad es vinu atradi?u ar zobena palidzibu. Es tikai gribu parvakties pie vinas. Tacu lietas nenotika pec plana.

– Bet ka? "Es nevareju vienkar?i samierinaties ar ierobezojumu atslegas zaude?anu." – Ka?!

"Ka ka! Pec Puka priek?teca gribas! "Man ir viens izskaidrojums," pukis atcirta.

Es vel nedaudz staveju un tad skreju atpakal. Tomer es driz savedu sevi kopa un paradijos sabiedriba ka drakolordam pienakas. Pa celam vin? lika pagatavot vakarinas sev un istabu Enai, aizliedzot nevienam par to runat.

– Ber, ?kiet, ka Ena jau ir klat, un mums ta jaatrod pec iespejas atrak! “Es ielauzos padomdeveja kabineta.

– Jau? Bet ka tu saprati?

– Dzesetajs pazuda no alas.

Bers Kulstouns uzleca, gandriz apgazdams kreslu. Ja tas neatbilstu ipa?niekam – smags un ciets, tas noteikti avaretu.

– Ka tu pazudi? Kad?

– Man tev tas jajauta. Tu paliki parzinis par pili, kamer es biju prom,” es nevareju attureties vinu kircinat, bet, redzot drauga drumo seju, steidzos vinu nomierinat: “Baidos, ka tava spekos nebija vinu glabt, Ber. ”. Maz ticams, ka jus varetu konkuret ar Progenitor Dragon.

"Un man tas joprojam nepatik," padomnieks atcirta, sako?ladams lupas.

– Man tas nepatik! Bez Cooling One es butu ka kails! Turklat es baidos, ka zobens nonaks nepareizas rokas. Tatad mekle, Ber, mekle. Un ari sak?u meklet.

6. nodala. Sakiet, ko varat, un atgriezieties rit

Erlinga ?arotes apkartne, Dragonspine, Kirfarong Reach

Kafiza domigi paskatijas uz mani.

– Zini ko, mazulit? Pagaidam uzgaidi ?eit, es iebrauk?u pilseta viena un atnesi?u tev kaut ko pieklajigaku. Taja pa?a laika es piegada?u arstniecibas augus farmaceitam, vina veica pasutijumu. Es tevi iepriecina?u pirms grafika, veca grymza. Pagaidi mani no rita.

Veca sieviete gatavojas, bet es loti negribeju palikt buda vienai, jo ipa?i tapec, ka diena bija tikko sakusies, un, pec manam iek?ejam izjutam, tas bija talu no pusdienam.

– Kafiza, lauj man iet ar tevi un pargerbties tie?i pilseta.

Zalu arste mani kritiski apskatija no galvas lidz kajam.

– Jauns. "Specigs pec izskata, kaut ari tievs," vina nez kapec mani aprakstija skali. – Ak, iesim! Taja pa?a laika jus varat man palidzet nest somas. Sagatavojies. Nesajiet to, kas jums ir piemerots, vakari ir vesi. "Vina noradija uz krutim.

Es pat necereju, bet zalajs taktiski atstaja budu, atstajot mani vienu. Un nez kapec pirmais, par ko domaju, bija tas, kur paslept zobenu? Par muzu man likas, ka nav verts vinu bliezt vietejo priek?a. Kaila meitene grutibas ir viena lieta, bet kaila un ar zobenu, bet darga, spriezot pec akmens roktura, ir pavisam kas cits. Var rasties nevajadzigi jautajumi, un tad es nevare?u attaisnoties ar vienkar?u atminas zudumu.

Ir izlemts! Es zobenu lidzi nenem?u. Kad bu?u iekartojies, saprati?u, kas ?eit ir un ka. Izlem?u par saviem nakotnes planiem un cenam tirgu, pec tam doma?u par asmens pardo?anu. Man tas tik un ta neder.

Es panemu no lades kadu neizskatigu lupatu – vai nu ?alli, vai kabatlakatinu – un ietinu taja zobenu. Paskatijusies apkart, vina nolika paku aiz lades.

– Smuki!

Rokturis neietilpa sprauga starp sienu un ladi un dailrunigi izstiepas no aug?as. To vienkar?i nebija iespejams nepamanit. Pakerusi ieroci, vina atkal saka skatities apkart. Pec neveiksmigiem meginajumiem paslept zobenu aiz bufetes, zem gultas un zem gridas dela, es to piestiprinaju pie sijas zem griestiem. Tiesa, lai to izdaritu, man bija jakapj tie?i uz gultas.

Gar sijas apak?pusi bija nostiepta virve, uz kuras karajas sausu zalu kekari. Vinu bija tik daudz, ka pats stars isti nebija redzams. Es tik tikko biju pabeidzis un izkapu no gultas, kad Kafiza nevieta ieskatijas.

– Es vel neesmu gatavs?! – Zalu zinatajs parsteigts skatijas uz mani. Nacas pakert lupatu kaudzi un apsegties. Vecmamina pasmineja: "Kaunigs, vai ka?" Un tas ir sapigi leni! Domaju, ka jums iepriek? nav bijis jagerbjas? “Veca sieviete peto?i skatijas uz mani, gaidot, ka apstiprina?u vinas vardus, bet es kluseju. Tad Kafiza pamaja ar galvu: "Es nezinu, meitin, tu esi no kaut kadas gimenes, bet kermenis ir sapigi gluds, un rokas… Nu, mums te nav istabenes!" Pierodi. Un pasteidzieties, preteja gadijuma mes to nepaspesim pabeigt pirms saulrieta! “Vina nez kapec neapmierinati nomurminaja un, noversusies, saka rosities pie galda.

Izmantojot mirkli, atri uzvilku savas pec smirdo?as drebes. Vilnas zekes bija vitnes un skrapeja, un man nebija ne jausmas, ka tas paliks uz aug?stilbiem ejot. Un ka man pietruka biksi?u!