Pūķa ēna. Princese

Es nez kapec uzreiz noticeju, ka neesmu uz Zemes. Atkal acis iekrita acimredzamas divainibas. Es saku tos garigi uzskaitit: sakuma es nesapratu Kafizu, un tad likas, ka mes runajam viena valoda, iznemot to, ka dazi vardi palika nepazistami. Un vinas divainas drebes, it ka tas butu senlaicigas. Kaut kas izskatas pec puka debesis. Varbut vietejas faunas parstavis, kuru visi ?eit tik loti ciena? Musu sarunas laika man izdevas saprast, ka ?eit valda ists kirzaku kults. Nu, divas saules vispar ir slepkava arguments.

Ja ta, tad jums ir kaut ka jaiekartojas ?eit un jamekle veids, ka atgriezties, ja iespejams.

– Kafiza, saki, vai vari mani aizvest uz tuvako pilsetu? Es redzeju vinu tur leja. Ka to sauc?

"Ta sauc ?arotu, tapat ka Erlingu." Vai jums tur ir radinieki?

"Man ?eit nav neviena radinieka… Vai ari es vienkar?i neatceros," es uzreiz izlaboju.

"Es pat nevaru to dabut galva, ka tu nonaci kalnos, dargais?"

"Es neatceros," es izteicu savu labako attaisnojumu.

Laujiet vinam turpinat ticet, ka vinam ir bijusi tada ietekme uz mani… ka vinu sauc? Mousemaker?

– Vai esat parliecinats, ka neesat viens no Nirfiem? – veca sieviete aizdomigi samiedza acis.

Nedaudz agrak laipna vecmamina stastija, ka vietejais valdnieks kara laika sledza robezu un nokera visus pretiniekus, kas palika vina zemes, un pat sodija ar navi. Un kuru vin? neizpildija, to iesedinaja cietuma. Kopuma es negribeju, lai mani piemekletu tads pats liktenis.

– Tie?i ta! – ar parliecibu noteicu.

– Ak! “Veca sieviete kratija man ar pirkstu, viltigi ?kieldama. "Bet es teicu, ka jus neko neatceraties." Bet tev taisniba, es esmu nirfeatov par steras7Es to smarzoju. Jums nav nekada sakara ar ?iem demoniem.

Es garigi izelpoju.

Un kapec ?ie nirfeats tik loti nepatik?

Es iedomajos karu starp kaiminiem. ?eit acimredzot ir feodala sadrumstalotiba. Gribetos ticet, ka vismaz galvas netiek nocirstas kvadratos un nemetajas ar akmeniem kadu nejedzibu del.

– Kafiza, saki, vai man ir kads darbs ?arote? Un cik maksa jusu majoklis?

– Nu, ja pieklajiga apkaime, tad divas vai tris sudraba ledus nedela.

Man nebija neviena sudraba ledus. Ne kadu citu.

– Ko darit, ja tas nav parak pieklajigi? – piesardzigi jautaju.

– Nepiedienigi? Kapec jus dodaties uz nabadzigo rajonu? – Veca sieviete sarauca pieri un pamaja ar galvu.

– Pirmkart, man vismaz kaut kas janopelna. Man nav pilnigi neka…

To pateicis, es pek?ni nodomaju, ka varetu zobenu pardot. Protams, ierocis ir dargs, un man pietiks naudas pirmajai reizei. Bet es to neizteicu. Vecmamina zobenu vel nebija redzejusi, jo tas guleja netalu, apsegts ar segu. Jums to vel nevajadzetu radit, preteja gadijuma vini to vai nu atnems, vai nozags. Tu nekad nezini. Un ari es vel parak neuzticejos Kafizam.

– Tas, ko tu saki, ir pareizi. Es tev iedo?u vara ledus. Ar tiem nepietiks, lai iziretu pat nozelojamu skapi, bet vismaz tris dienas jus nepaliksit izsalku?i.

Es jutos apmulsusi. Man tikko radas aizdomas par ?o laipno sievieti, ko Dievs zina, un vina man piedava naudu…

– Bet ko mes varam darit? Varbut kads man laus dzivot uz kredita?

– Maz ticams. Maksajums parasti tiek veikts avansa.

"Viss ir tapat ka pie mums," es nodomaju.

"Bet, ja jus dabujat darbu par mazgataju vai apkalpotaju krodzina vai kada estuve, vini var jums dot skapi kopa ar vinu." Tas biezi tiek darits. Atkal, kalpi vienmer ir pie rokas. Erti. Bet tas ir tikai… – veca sieviete sarauca seju, klustot ka vecs kartupelis.

– Kas?

– Jums bus gruti stradat par serveri. Parak skaista…

Man kaut ka uzreiz nepatika iespeja stradat par viesmili vieteja rygalovka, un tagad vel mazak. Ir skaidrs, ka vini jus uzmaksies.

– Varbut ko ipa?u jus varat darit? – veca sieviete atcirta.

– Es varu dejot, es varu spelet… tamburinu. Man ari labi padodas zime?ana.

Pirms diviem gadiem pabeidzu Interjera dizaina fakultati un stradaju sava specialitate, ka hobijs speleju bungas un pat piedereju mazpazistamai mazpilsetas grupai ar ?okejo?u nosaukumu “Elfs iztaisno berzu”. Un nejautajiet, kapec tas ta ir. Nu, dejo?ana… Man vienmer ir paticis dejot, un pedejos gados esmu aizravies ar pole un strip dance. Man palidzeja uzturet formu.

– Nu, tu noteikti esi viens no dizciltigajiem nieriem! – Kafiza pasludinaja spriedumu. "Es jums pateik?u, meginiet pienemt darba njerus un iemacit saviem berniem makslu." ?eit jums bus gan galds, gan majvieta. Un labu atalgojumu. Un tad tu paskaties un atceries par sevi. Vai ari kur? tevi atpazis.

Un ta jau ir doma. Ja citi mani talanti ir ap?aubami, tad zime?ana man patie?am var palidzet.

"Bet… Nyers jus pat tagad nelaidis pa durvim, tadas un tadas lupatas," zalajs skumji noputas, lukodamies uz lades saturu.

_________________________

7Steras ir garuma mers, kas vienads ar pieci simti metru.

5. nodala. Lielisks darbs! Godigi sakot, man bija bail…

Finbar Frost, Draklord no Kirfarong Reach

Dragon Peak, pa?reizeja laika ezers, Drakendort Reach

Saka, ka Pa?reizeja laika ezers parada, kas notiek ar cilveku tie?i taja bridi, kad tu ieskaties udeni.

?o apbrinojamo ezeru apsargaja harpijas, kuru ciemats atradas netalu. Abi atradas Drakendortas teritorija, tapec man nacas piesaistit dimanta puka palidzibu. Par laimi, ar Reginhardu Berlianu nodibinajam draudzigas attiecibas, un harpijas laipni piekrita man palidzet, atlaujot mani uz svetnicu.

Un ta es staveju neliela, perfekti apala udenskratuves krasta, ko ka rami norobezo akmens krasts. Melnajos udenos neatspideja pilnigi nekas. Ne pelekas debesis, ne sniega makoni, pat ne es pati. Ielukojoties necaurlaidigaja tintes virsma, es jautaju:

– Paradi man manu Enu. Ja ta pastav kada no pasaulem. Paradi vinai, ludzu!

Izteicis savu vele?anos, vin? saznaudza zokli, baididamies ieraudzit Anioru.

Mana iztele uzreiz iztelojas matus baltus ka sniegs. Caurspidigas, ka ledus, zilas acis ar dziluma sleptam skumjam. Klusa, padeviga, pa?aizliedzigi man veltita… Mana Ena…

Sapigs duriens iedura manu sirdi. Dures saznaugtas no atminu steigas un vainas sajutas. Aniora nomira manis del. Manas del… Ja ta nebutu vinas, es butu piemeklejis tadu pa?u likteni ka parejie draklordi. Bet vina paspeja bridinat, par ko vina samaksaja. Es vinu mileju, un tagad man ?kita, ka es zinu iemeslu, kapec es nevaru atrast sev citu Enu. Vinai vienkar?i nav vietas mana sasalu?aja sirdi…

Ezera udens joprojam palika necaurlaidigs. Es dzili ievilku elpu, koncentrejoties. Noraidot savas emocijas, vin? pastiepa roku ar atvertu plaukstu uz leju un paveleja velreiz, ka harpijas macija: