Sos! Mans priekšnieks ir asinssūcējs

"Ak, esi uzmanigs," es kliedzu, kad udens skar manu kaklu. – Nesplauj man ta.

"Es bu?u brivs pec piecam minutem." Esmu tualete…

Vladislavam nav laika pabeigt, vini tik skali klauve pie durvim, ?kiet, ar kaju, ka mes abi sastingam no bailem.

– Vai tu tur esi traks?! Vacies prom no turienes, citadi es vinus abus izmeti?u no vilciena ar plikajiem ezeliem. Kuces.

Vairs nevares nesadusmot Krotovu un pec iespejas izpildit vina noradijumus. Vladislavs atver durvis un uzreiz sak atvainoties.

"Tas nav tas, ko jus domajat, Daniil Leonidovic," un tikai tad, kad es satieku Krotova skatienu, tas man atausa. Vin? domaja, ka mes esam ?eit… kads dupsis. "Es laistu vinas matus, lai vina varetu tos mazgat." ?eit ir ?ampuns. Pirms vel paspejam ieziepet, no tualetes iznak Vladislavs, bet es stavu ka nejega, no matiem pilot udenim. Es tos izspiezu un metu uz saniem. Matu mazga?ana tiek atcelta, spriezot pec gumijas izstradajuma numur divi izskata. Kas noticis?

– Ne, labi, ?is punkis bez smadzenem divdesmit gadu vecuma.

"Gandriz divdesmit divi," es uzreiz iejaucos, izzavejot matus ar dvieli.

"Aizver muti," Krotovs uzreiz rupji atcirta. – Bet kur tu dosies, pieaudzis berns?

– Nu vina prasija udeni. Tas no manis nepazudis.

– Vai jums neienaca prata, ka vilciena ir maksas du?a?

"Tas nedarbojas, es jautaju dirigentam: "Ne, nu ko, mums jatiek ara no situacijas." "Tu pats man uzdevat izskatities labi." Es centos izpildit jusu noradijumus, jo pec iera?anas mums nebus laika sagatavoties. Ka man vajadzeja tikt ara?

– Ej uz kupeju. "Dzivo," Krotovs nomurmina caur zobiem.

Cereju, ka kupena turpina?u but viena, vismaz ar Vladislavu, tacu butu divaini, ja otrais rits pec kartas turpinatos debe?kigi. Krotovs atgriezas kupena viens. Tikai tagad saprotu, ka vin? ir gerbies citadak. Gai?i balts dzemperis un dzinsi. Apgerbs, maigi izsakoties, nav piemerots biznesa tik?anam.

– Tev pietiks laika savest sevi kartiba. Sanaksme tiek parcelta uz ritdien plkst. Apmetisimies viesnica, kura notiks tik?anas. "?eit," vin? pasniedz man papira lapu. – At?kiriba no liguma, tas bus jaizlasa un jaievero. Pirmais un pedejais bridinajums: ja es atkal redze?u vai uzzina?u, ka jus izmantojat savu skaisto seju, lai iegutu kada no maniem cilvekiem labvelibu, es tik?u izsists pa dupsi. Ja es redzu tevi flirtejam ar dupsi…

– Divreiz iesperiet pa dupsi. Es atceros, ka man ir janodarbina stulba palaistuve ar parastam sievi?kigam sarunam un nedaudz japiesaista dup?a uzmaniba. Bet ?eit mums ir problema.

– Kur??

– Kleita, ko tu man iedevi. Tam ir ?kelums. Un, ja mes tiri teoretiski pienemam, ka ?is virietis man pieversis uzmanibu, vai jus to neuztvertu ka flirtu no manas puses?

– Jus redzesiet, kads griezums ir uz pro?mandovkas.

Gribu vinam pajautat par nedelas nogali un vel vairak, bet Krotovs liek saprast, ka musu saruna ir beigusies, kad vin? man uzmet ar jaku.

"Maniem cilvekiem ir hronisks seksa trukums, nav vajadzibas vinu priek?a dizoties slapja T-krekla, idiot." Es valkaju kru?turi, un nekas isti neparadas. – Kadi jautajumi?

– Ja. Vai jums nav musu liguma ar jums?

– Ne. Vai jus gribejat lasit?

– Ne isti. Bet es gribetu zinat, vai man ir briva diena.

– Mans ar holesterinu bagatais bela?iks, vai tu to jau esi apstradajis? – Krotovs sarkastiski saka. Vai es esmu tik resna vina acis? Dzeltenis. Tas neparprotami ir par daudz.

– Ne. Bet mes busim pie juras, un es gribetu… peldeties, kad iespejams.

– Jums bus viena brivdiena ik pec desmit dienam. Bet ne ?eit, bet Sanktpeterburga. Ja uzvedaties labi, kad ierodamies musu objekta, brivaja laika ar manu atlauju varat iziet ara un organizet peldes.

– Ka ar darba dienu no deviniem?

– Jums tas ir divdesmit cetras stundas.

– Skaisti.

– Citadi.

* * *

Viesnica ierodamies trijos pecpusdiena. Ieraugot ?o greznibu, man gribas sajusma cikstet. Kamer tiek gatavotas musu istabas, es, cen?oties sevi neatdot, uzmanigi izeju uz ielas caur galveno zali, kuras marmora grida spid tik loti, ka baidos uz tas kapt, lai nenotiktu. jebkadas skrambas.

To esmu redzejis tikai televizija un tikai arzemes. Nepieredzeta skaistuma darzs, peldbaseini, ko ieskauj saulo?anas kresli. Tagad es vienkar?i ielistu baseina.

"Pirmo reizi es redzu patiesu smaidu jusu seja." Vai tev ?eit patik but? – tas nav skaidrs, neuzdodot jautajumu, idiot?

– Patik.

– Man bus daudz labak. "Mana viesnica," vin? paskaidro, pasniedzot man karti. – Musu numuri ir gatavi.

– Labi. Kad vini tev iedos atslegas?

– Vini to nedos. Karte ir atslega. Nac, es jums paradi?u, ka to izmantot.

Kur? no mums ir paligs? Hmm, smiekligi. Kopuma man tas nav jazina. Lai gan, kapec es esmu stulba? Filmas ?i karte tika ievietota manta durvis.

Parsteidzo?i, Krotovs nesmejas, klusiba pacelas kopa ar mani uz otro stavu un iebaz ?o sudu bedre. Necikst! Mana mate ir sieviete, necikst! O-la-la… kada gulta. Kada telpa! Vai ta tie?am ir Krievija?! Cik daudz naudas ?eit ir ieguldits?! Un vai vin? daris kaut ko labaku? Nopietni?

"Driz viss ?eit bus pilnigi novecojis, nemaz nerunajot par kvalitati." Bilde jauka tikai pec izskata. Turklat ta nav visizdevigaka vieta. Jura ?eit jau ir piesarnota, jo visapkart ir viesnicas. Tomer meitenes smadzenem ta ir nevajadziga informacija. Es sazina?os ar jums, kad jums mani vajadzes.

Lidz vakaram es nebiju vajadziga. Cuku vareja palaist jura. Bet es ari esmu labs, esmu ?eit, lai stradatu, nevis atpusties.

Tiesa, “asistenta” darbs kaut ka ir saspringts, nemot vera, ka Krotovam mani vajadzeja ka medmasu.

– Visa balta ampula kermeni. Un garastavoklis lens.

– Uh-u… ka ar IV stendu?

– Trenejiet savu roku un turiet to pats. Nauda ir japelna, idiot.

– Kada ampula?

– Vai varbut man ari japasaka kods seifam?

– Pagaidam nav nepiecie?ams. Bet es nevaru pateikt to, ko es nezinu. Tam ta nevajadzetu but.