Sos! Mans priekšnieks ir asinssūcējs

– Gatavs. Ka tev izdevas pa?ai uzvilkt kleitu?

– Par ko tu runa?

– Par ravejsledzeju aizmugure. Tev vajadzeja man piezvanit un lugt palidzibu. Un tu esi puisis un gerbies. Vina to nema un atnema man iespeju paskatities uz tavu reakciju.

– Man ir laba elastiba. Es varu tikt gala ar zibeni bez arejas palidzibas.

– Elastiba ir laba, Snezana Viktorovna. Un jauks dupsis un krutis ir vel labakas. Ejam uz.

Es atviegloti izelpoju, kad atrodamies zale. Proshmandovka jeb Viktorija paliek bez dzivesbiedra. Izskatas pec tipiskas lelles, ko neapgrutina inteligence. Terps, ja, atklaj, jo krutis ir izvirzitas, un kleita ir isa. Bet, nemot vera, ka tagad ir silts, es neredzu neko kritisku.

Krotovs pat nemegina izlikties, ka vinu interese saruna. Drizak vinu kaitina tas, ka jagaida vinas jau novelotais virs.

Nez kapec es vinas viru iztelojos ka vecu izvirtuli, kur? iekritis jauna mulki. Bet pat sava launakaja murga es nevareju iedomaties, ka tas bus putas, kas salauza visu manu psihi elle.

Es nevaru ne ieelpot, ne izelpot. Es ieroku nagus sava ada, lidz sap, lai atjegtos un vairs neskatitos uz ?o naidpilno seju. Piecu gadu laika ?i butne gandriz nav mainijusies. Gandriz piecus gadus. Pieci! Un ?kiet, ka tas viss notika vakar.

Un tomer man vel jadzeguze aiz restem. Ne par zadzibu, bet par slepkavibu. Kad ?i netiriba man piemiedz aci, es neapzinati saku ar acim meklet kaut ko tadu, kas varetu izspiest vina acis. Es nevaru to atrast. Bet es apjucis un saku elpot. Jau progress. Cik vinam tagad ir gadu? Trisdesmit? Un vin? jau ir nokluvis tik augstu, ka vin? par kaut ko kaulejas ar Krotovu?

– Tava sieva mums jau stastija par tavu celojumu, Igor.

– Un mes ar Viku neesam preceju?ies.

“Lelle” izaicino?i izliek lupas, acimredzot izradot aizvainojumu pret vajo, kur? par vinu nerupejas. Necilveks pat nemegina izlikties, ka vinam ir interese runat. Mani sadedzina caurumu.

Es paskatos uz savam plaukstam. Un tas ari viss, tas mani loti aizkustina. Ar galvu saprotu, ka tie ir tiri. Bet sajuta ir pavisam cita. Es esmu netirs un manas plaukstas ir lipigas. Tik lipiga, ka man paliek slikti.

"Piedod," es tikko dzirdami saku un piecelos no galda.

Lai gan man ir papezi, es tik atri nonaku tualete, it ka es butu tajos skraidijis visu savu dzivi. Iesledzu udeni un ieziepeju rokas. Es nikni berzeju plaukstas, lidz tas sak degt. Bet, lai cik daudz es tas mazgatu, lipiga sajuta nepazud.

Izsledzu udeni un aizveru acis. Es joprojam nevaru to nomazgat, neatkarigi no ta, cik daudz es skrubeju. Ar mani viss bus kartiba. Man vairs nav se?padsmit. Un Krotovs ir man blakus. Lai cik smiekligi tas neizklausitos, tev ir japaliek vina tuvuma.

–Vai tev manis pietruka, Sniega bumba? – asi atveru acis un mans skatiens nokrit uz atspulgu spoguli. Es lecu uz saniem. – Es esmu loti. Es tevi tik daudz mekleju un joprojam bez rezultatiem. Un tad tu atradi sevi.

– Vienkar?i pieskarieties man.

– Protams, ka ja. Tagad visam ir divdesmit viens pluss. "Jus tagad esat pieaugu?ais," Igors saka un smin. "Tu esi kluvusi vel skaistaka," vin? pievelk roku pret maniem matiem, uz kuriem es strauji parautu un izdodas vinam paslidet garam.

Es pek?ni atveru durvis no tualetes un paklupu uz tiem sasoditajiem papeziem. Par laimi, man sekojo?ais kems mani nepanak.

"Es vakara atnak?u pie tevis ka parasti," dzirdu aiz muguras un joprojam nevaru izturet, pagriezos un paradu vinam savu videjo pirkstu.

Tas ir stulbi, berni?kigi, bet es ne uz ko citu neesmu spejigs.

Piecpadsmit minutes ?kiet smags darbs. Savadi, bet Vika vinu izglabj. Dazreiz vinas mulkibas mani atjedz.

– For?a muzika. Vai jus zinat, kas spele?

– ?opens.

– Kada grupa? Jauns? – hmm…

– Ta nav grupa, bet gan komponists.

– Man patik. Vai vin? ir vietejais?

– Ja atmina mani nevil, vin? ir polis.

– Vai vin? ?eit koncerte?

Nopietni? Krotovs, uz “intelektuala” jautajumu, vairs nespej attureties un skali smin.

– Ta vairs nav. Vin? nomira.

– Ak, cik zel. Ilgu laiku?

"Ja, vin? nomira otrdien, Dievs atputina vina grecigo dveseli," sarkastiski saka Krotovs, pieceloties no galda. Vin? pieliecas pie manas auss un cukst: "Sanemiet drosmi."

Ar Viku paliekam divata uz kadu pusstundu. Iss partraukums un Krotovs kopa ar putam atgriezas pie musu galda. Neskatoties uz musu iso pazi?anu, es skaidri nojau?u, ka mans priek?nieks tagad ir nokaitinats. Tas nozime, ka tas, par ko vin? sakotneji vienojas ar Igoru, aizgaja uz vienu vietu.

Viss, par ko es sapnoju, ir pec iespejas atrak izklut no ?ejienes, tacu, ka laime, musu tik?anas ar to nebeidzas. Visi sak dzert. Krotovs stipro alkoholu lieto aktivak neka citi. Ar to man vel nepietika. Tas turpinas vairakas stundas, lidz vin? pats mani atlaiz ar vardiem “tu vari iet peldeties”. Ka izradijas, piedzeries Krotovs ir laipns.

Man vairs nevajag nekadu juru. Es iesledzos istaba. Mana galva ir tikai sliktas domas. Un tie visi noved pie viena – vai ir viegli iegut tie?i tadu pa?u atslegu pie manam durvim. Galu gala apkopejas kaut ka ienak. Ko ir verts ?im ?vakam, ja vinam ir nauda, ienakt mana istaba? Laikam nekas.

Pec stundas saku lenam trakot. Rezultata es aizvelku divus naktsgaldinus lidz durvim. Kedi izmantoju ari pie durvim. Vismaz visu dzirde?u.

Vel pusstundu cinos ar iestregu?o zibeni un atmetu ?o posto?o biznesu ka traks. Iekritu gulta un, neskatoties uz visiem notikumiem, nez kapec atri aizmiegu.

Es pamostos no klauvejiena pie durvim. Mana sirds sitas ka traka. Tomer, neskatoties uz savam bailem, es klusi tuvojos durvim.

– Atveriet, Snezana Viktorovna. Jusu atvalinajums ir beidzies.

Ja kads man ?orit butu teicis, ka es priecatos dzirdet Krotova balsi, es butu pagriezusi pirkstu pie denina. Parvietoju naktsgaldinus un nolieku tos vieta.

Ielaidu istaba krietni piedzeru?os Krotovu ar viskija pudeli.

"Pastasti man, mans mazais holesterina zens, no kurienes jus pazistat Igoru un cik ilgi."

– Kas tev teica, ka es vinu pazistu? Vin??

– Manas acis, mila.

"Es vinu nepazistu," es parliecino?i saku, skatoties Krotova acis. – Jums jadodas pie oftalmologa.

“Redzi, mana bulcina, mums bija skaidra vieno?anas ar ?o dupsi par vina zemes pardo?anu. Un vin?, at?kiriba no spitiga vecteva, labpratigi piekrita man pardot savu zemes gabalu. Un pek?ni Igore?a iejutas poza un sak saluzt ka jaunava. Un pats parsteidzo?akais ir tas, ka vin? neizvirza nekadus nosacijumus, bet tikai aicina mani atpusties sava maja pie juras ar savu personigo asistentu. Tas ir ar jums, ja jus nesaprotat. Pa to laiku vin? domas par musu darijumu. Kas tad notiek ar ?o dupsi?

– Nekas. Es nezinu vinu.