Finanšu izglītība vai kā runāt ar bērnu par naudu un iemācīt pareizi ar to rīkoties

Tre?kart, kur? aizliedz nodarboties ar sava berna finan?u izglito?anu un vienlaikus paaugstinat savu finan?u pratibas limeni? Ja uzskatat, ka jusu finan?u pratibas limenis ir nepietiekams un jums pa?am ir daudz ko macities, apvienojiet ?is divas jomas. Turklat tagad tam ir visas iespejas, tostarp daudzi bezmaksas kursi un materiali. Saciet vismaz ar ?o.

Ceturtkart, mes jau teicam, ka finanses, pirmkart, ir prakse. Musu dzive sniedz bezgaligas iespejas praktiski audzinat bernu finansiali. Dodiet bernam kabatas naudu (?im svarigajam jautajumam tiks veltita atsevi?ka nodala). Iesaistiet savu bernu taja, kas notiek, kad ejat uz banku, veikalu, kad izmantojat bankomatu, pasutot tie?saistes servisos, izsniedzot vinam bankas karti utt. Lai vin? nav pasivs, garlaikots verotajs, bet procesa dalibnieks, parruna ar vinu visu uzzinato un notiku?o.

Piektkart, iespejams, finan?u izglitiba mums klus tuvaka un skaidraka, ja uztversim to nevis ka atsevi?ki pastavo?u berna attistibas virzienu, bet gan ka svarigu un neatnemamu musu bernu patstavibas sastavdalu, ka vienu no veidiem, ka izprast apkartejo pasauli. mums.

Un mes saprotam, ka musu berna finansiala maksatspeja un briviba nakotne liela mera ir atkariga no ta, ka vin? izturas pret naudu, vai vin? prot pienemt patstavigus finan?u lemumus, planot budzetu, gudri krat, ietaupit, vai vin? prot monetizet savas prasmes. , radit ienakumu avotus utt.

Es domaju, ka visi vecaki, kas maca saviem berniem finan?u pratibu, apliecinas, ka vini gust parliecibu par berna nakotni un izzud bailes, ka berns dzivos no algas lidz algai.

Un to visu mes, vecaki, varam iemacit saviem berniem.

?aja bridi iesaku apstaties, nolikt gramatu un padomat, vai esat gatavs uznemties sava berna finan?u izglitibu. Kas tevi aptureja iepriek?? Varbut kaut kas joprojam nelauj jums sakt sava berna finan?u izglitibu? Vai jums joprojam ir ?aubas un bailes? Kuru? Cik patiesas un pamatotas ir ?is ?aubas un bailes?

Vispirms apstipriniet sev savu gatavibu finan?u izglitibu ieklaut sava berna audzina?ana, un mes turpinasim.

Ffinan?u izglitiba gimene

Finan?u izglitiba, tapat ka berna audzina?ana kopuma, notiek gimene. Es domaju, ka tas ir skaidrs visiem. Teiksim ta: gribam vai negribam, mes nododam saviem berniem savus finansialas uzvedibas modelus, savus finansialos uzskatus un attieksmi pret naudu, ienakumiem utt. Ne velti saka: neaudzini berni, izglitojieties, vini joprojam izskatisies ka mes. Attieksmi pret naudu un materialo labklajibu mes lielakoties parnemam no vecakiem. Tas var izpausties vai nu kope?anas un atkarto?anas veida, vai ari ka pilniga nolieg?ana, preteja finan?u uzvedibas modela reproduce?ana. Piemeram, vecaki taupija uz visu, ierobezoja sevi un savu bernu; ja ?is modelis bernam izraisija sapigas sajutas, vin? var izlemt un atveidot ta pilnigu pretstatu, vadoties pec saukla “Tu dzivo tikai vienreiz”. Ne pirmais, ne otrais gadijums nav saistits ar sapratigu naudas parvaldibu un savu vajadzibu un velmju izpratni. ?is monetaras attieksmes musu bezsamana internalize ka “vecaku programmas”, kuras velak ne vienmer ir viegli saprast. Protams, daudz vairak faktoru ietekme berna turpmako dzivi, un uzskati var krasi mainities, mainoties videi. Bet, redziet, mes saviem berniem loti palidzesim, ja musu “vecaku programmas” bus pozitivas un var papla?inat berna iespejas nakotne.

Ik pa laikam vecaki saka, ka nav nemaz tik viegli izglitot bernu finansiali: pa?am jazina finan?u pratibas pamati, japrot skaidri tos nodot bernam un jaiesaistas gandriz nepartraukta finan?u procesa. savu bernu izglitibu.

Vini biezi baidas pat sakt. Ta ir normala un saprotama vecaku reakcija. ?aja sakara definesim dazus punktus sev.

Vecaks viena vai otra pakape vienmer ir berna audzina?anas procesa: spelejas ar bernu, lasa gramatu, pastaigajas ara, kopigi veic majas darbus, parruna dazadas temas, ir paraugs bernam utt. finan?u izglitiba nav kaut kas atsevi?ks, bet gan dala no berna ka individa visparejas izglitibas. Pateicoties finan?u izglitibai, pa?as finanses paradas berna dzive un tiek pieversta uzmaniba noteiktiem ieradumiem un prasmem.

Finan?u pratibas apguve nav tulitejs rezultats: es iemacijos dzejoli vakara un noskaitiju to no rita. Finan?u paradumu, uzskatu un prasmju veido?ana prasa laiku. Apskatot tabulu par bernu finan?u prasmem pec vecuma, jus redzesiet, ka cetru lidz piecu prasmju attistiba notiek divu lidz tris gadu laika. Tas ir soli pa solim process. Un liela nozime ir pa?a berna pieredzei, spejai pienemt patstavigus finan?u lemumus.

Berna finan?u izglitiba mums ir daudz paligu: musu literaturas un animacijas klasika ir vienkar?i finan?u izglitibas temu dargums: “Pinokio”, “Pasaka par zvejnieku un zivtinu”, “Vovka”. talaja talaja valstiba” – tos var uzskaitit vel ilgi. Musdienas, lai palidzetu vecakiem, ir izveidots liels skaits materialu, lai macitu berniem finan?u pratibu: gramatas, aplikacijas, speles, multfilmas utt. Visbiezak tie tiek nodro?inati bez maksas. Ja jums ir ?aubas par savam zina?anam noteiktas temas, vienmer varat piesaistit specialistus; Pa?laik notiek seminari, vasaras nometnes un finan?u pratibas kursi berniem. Tie visi ir musu paligi berna finan?u izglitiba, mums tie tikai prasmigi jaizmanto.

Ka to izdarit?

Diezgan biezi ir situacija, par kuru nevaru neuzrakstit. Jus esat mamma, kas iesaistas sava berna harmoniska attistiba, tostarp maca vinam rikoties ar naudu un megina ieaudzinat noteiktus finan?u ieradumus. Jus esat labi darits! Bet ko tu dari?

Jus atrodat interneta/gramatas informaciju par to, kas bernam butu jazina par finansem noteikta vecuma, un aktivi cen?aties to bernam iemacit. Rakstits, ka bernam lidz 8 gadu vecumam jaspej pareizi sadalit kabatas naudu un atlicinat naudu sikiem pirkumiem. Tatad jus iedodat bernam kabatas naudu (un tas ir lieliski!), un vin? to iz?kiez vai atdod draugiem. Rakstits, ka 13–14 gadu vecuma bernam pa?am jakarto savs budzets un pa?am jasedz dala izdevumu, tacu berns to pat nevelas darit.

Tad vai nu vilies “visa ?aja finan?u izglitiba”, vai, sakodot zobus un uztraucoties, ka kaut ko dari nepareizi, turpinasi dot kabatas naudu un redzes, kas notiks talak. Vai varbut neatlaidigi ieteikt bernam, ka ?o naudu izmantot.

par ko es runaju? Kad mate nolemj sakt iepazistinat savu bernu ar naudas pasauli, vinam var but 3, 6, 10 vai 12 gadi. ?aja vecuma berns jau ir attistijis dazas zina?anas un prasmes dabiski, bet dazas prasmes vel nav izveidoju?as, jo nebija iespejas tas iegut. Piemeram, ja mes nolemjam 11 gadus vecam bernam iemacit finan?u iemanas, tad vin? var precizi at?kirt naudas nominalvertibu, prot to skaitit, ir pieredze patstavigos pirkumos utt., bet nevar noteikt savus finansialos merkus, aprekinat tos un sakt tos istenot (?ie berni tiek izglitoti 9–10 gadu vecuma).

Ko tas nozime mammai? Tikai nevajag krist panika. Mums ir janoskaidro, kadas nepilnibas ir finan?u prasmes noteikta vecuma, un japalidz bernam tas apgut.

Visparigi runajot, izveidojiet savam bernam izglitojo?u mar?rutu finan?u pratibas joma. Tas var ?kist biedejo?i, tacu visas gramatas garuma mes darisim ta: noteiksim, kadas zina?anas, prasmes, finan?u paradumus un informetibu par naudu ir nepiecie?amas jusu bernam konkretaja vecuma; ar ko vari tikt gala pats, kas tam vajadzigs – kadas gramatas, filmas, dzives situacijas utt.; kur nepiecie?ama finan?u pratibas specialistu palidziba, kadas temas? Rezultata jus noformulesiet bernam konkretu planu, kas jums jadara, ir jaseko tam un japielago pec vajadzibas.

Tikmer atbildesim uz citu daudziem vecakiem svarigu jautajumu: vai ir nepiecie?ama at?kiriga pieeja, macot finan?u pratibu meitenem un zeniem?

Tas ir dabisks jautajums, kas rodas noteikta jusu berna finan?u izglitibas posma. Mes intuitivi saprotam, ka lomas gimene attieciba uz finansem virie?iem un sievietem var at?kirties. Teli “virietis ka apgadnieks, sieviete ka pavarda glabatajs” ir kaut kas, kas nodots paaudzes.

Isi precizesim ?o jautajumu pa?iem.

Finan?u pratibas pamati un principi ir vienadi jebkuram dzimumam.

Berna vide, vina gimene un apkartne finan?u izglitiba ir svarigaki par dzimumu.

At?kiribas pec dzimuma vertibam attieciba uz lomu sadalijumu gimene, darba un pienakumiem; ?is aspekts var but butisks finan?u izglitiba lomu un pienakumu sadales vieta gimene ar ?is gimenes ekonomiku/finansem.

Tapec finan?u pratibas maci?anas principi zeniem un meitenem neat?kiras. At?kiribas sakas konteksta ar pienakumiem, kas saistiti ar finan?u lietam konkretas gimenes ietvaros, un ?eit, ka mes saprotam, modeli var at?kirties.

Vecaka pozicija berna finan?u izglitiba

Varbut vissvarigakais ir vecaku stavoklis berna finan?u izglitiba.

Mes biezi domajam, ka zinam, kas ir jadara, ka pareizi, kads rezultats ir labs, kadu rezultatu var uzskatit par neapmierino?u, un cen?amies to iemacit savam bernam.

Bet, iespejams, no savas pieredzes jau esat sapratis, ka finanses biezi vien nav pareizas vai nepareizas darbibas, kaut vai tapec, ka mums visiem ir vajadzigi dazadi finan?u rezultati un mes to redzam at?kirigi. Finanses atspogulo musu dzivi, musu vertibas, musu merkus un velmes. Bernam tie var at?kirties no vecakiem.

Un, esmu parliecinats, ir svarigi ienemt nevis skolotaja, bet gan asistenta un celveza amatu savam bernam.

Vecaku nostaja ?eit ir but par piemeru; Mes jau teicam: berni vienmer atdarina savus vecakus. Nekontrolejiet, bet palidziet bernam, preteja gadijuma nevar but runas par kaut kadu neatkaribu, ari finansialo neatkaribu. Musdienas vini biezi runa par apzinatu audzina?anu. Tomer ar visu musu velmi, lai musu berni izaugtu neatkarigi, mes biezi nonakam galejibas, tostarp finan?u izglitiba.

Ka finan?u izglitiba nesajaukt lietas un nenonakt galejibas? No galejibam nav gruti izvairities, ja tas apzinies.

?eit ir visizplatitakie.

Pirma galejiba – parmeriga aprupe un kontrole. Mes baidamies, ka musu berns kaut ko nopirks nepareizi vai pek?ni pazaudes savu bankas karti. Mes esam noraizeju?ies, ka vin? joprojam nevelas nekam ietaupit. Esam noraizeju?ies, ka berns joprojam neseko lidzi saviem ienakumiem un izdevumiem, iespejams, vinu nemaz neinterese. Rezultata mes sakam stastit bernam, kas un ka vinam jadara, piespiezam vinu darit to, kas mums ?kiet svarigs, kontrolejam, vai vin? pareizi izdarijis to, ko ieteicam. Rezultata mes ta vieta, lai macitu bernam pienemt finan?u lemumus, mes tos pienemam vina vieta.

Otra galejibapretstats pirmajam. Vecaki uzskata, ka bernam viss jaapgust pa?am. Vini vinam iedeva kabatas naudu un lava vinam ar to darit visu, ko velas. Bet bernam var nebut pietiekami daudz pieredzes. Kur vin? gus iespejas parvaldit savu naudu, iznemot rotallietas iegadi? Ka vin? zina, ka budzeta plano?ana palidzes vinam sasniegt savus sapnus? Kur? vinu bridinas par finansialo dro?ibu? Vina vecaki var vinam sniegt dazus padomus.

Un at?kiriba ar pirmo galejibu ?eit ir tada, ka ta ir iespeju ieteikt, nevis pateikt, ko un ka darit. Laujiet bernam pienemt lemumu, ko tie?i darit. Ir lieliski kopa parrunat, kas ta rezultata notika.

Tre?a galejiba – vecaki steidzas un pat nestasta bernam, kas un ka jadara (ka pirmaja galejiba), bet dara to pa?i berna vieta. "Dodiet man savu kabatas naudu, nopirksim ?o speli tulit," saka mamma. Gadas, ka bernam vajadzigs laiks, vinam ir gruti pirmaja reize izveleties pec ipa?ibam un cenas labako preci, vinam nav viegli uzreiz pretoties visas kabatas naudas iztere?anai, bet dalu no tas nolikt mala. . Un tas ir labi. Dazkart bernam ir nepiecie?ami 2–3 gadi, lai apgutu finan?u pamatprasmes. Turklat prasmes attistas pakapeniski, tapec nav iemesla steigties.

Kadus darbibas veidus mes visbiezak izvelamies? Apskatisim visbiezak sastopamos.

Bernu priek?a nenotiek sarunas par naudu, un gimenes finansialas problemas no viniem tiek rupigi sleptas.

Mes to daram ar labiem nodomiem, lai pasargatu bernu no pieaugu?o dzives grutibam vai tapec, ka uzskatam vinu par jaunu ?adam sarunam. No otras puses, padomajiet: mes atnemam bernam iespeju gut zina?anas un pieredzi par finan?u jautajumiem sava gimene. Kapec? Parrunajot gimenes finan?u jautajumus, parasti runajam par to, ko izdarijam un kadas sekas sanemam, kadas darbibas planojam veikt turpmak, lai situaciju noverstu vai attistitu. Pec tam, jo trukst pieredzes sava gimene parrunat finan?u jautajumus, meklejot kopigus risinajumus, nereti var rasties grutibas daudziem jaunie?iem un gimenem, kuras neprot un nevelas parvaldit gimenes budzetu, uzkrajot kreditus vai otradi. , sapigi taupot katru santimu nezinamam merkim .

Saruna ar bernu par gimenes finansem ir gan nepiecie?ama, gan noderiga. ?aja gadijuma ir jega nemt vera vina vecumu: ar pirmklasnieku, iespejams, nevajadzetu apspriest aizdevuma procentus, bet vinam ir jabut visparejam priek?statam par to, no kurienes gimene nak nauda, ka vecaki pelna naudu un kur to tere (kopuma). ?adi tiek likti finan?u pratibas pamati.

Tapat ir ar finansialam grutibam: ja ?adas grutibas rodas gimene, tad nevajag to slept no berna. Galvenais ?eit ir paradit bernam savu parliecibu, ka ?is grutibas ir parejo?as, un tas dazreiz notiek, un vecaki zina, ka tas atrisinat un atrisinat. Vienkar?i kadu laiku jaatturas no noteiktiem izdevumiem. Preteja gadijuma bernam, nobriedu?am, nebus “imunitates” pret ?adam situacijam un visas finansialas nepatik?anas vinam bus smags stress. Velreiz uzsveru: ir svarigi, lai bernam tiktu paskaidrots, ka grutibas ir parejo?as, vecaki strada pie to risina?anas un noteikti atrisinas. Tas ir nepiecie?ams, lai bernam nebutu parmeriga trauksme un bailes par ?o situaciju.

Nemitigi uzsverot lidzeklu trukumu.

Ja vecaki nemitigi runa par naudas trukumu, vienmer ir nobaziju?ies par gimenes finansialo stavokli un berns nemitigi dzird frazes, ka naudas nav, tad ?eit var slepties briesmas. Tas sastav no ta, ka berns var uztvert visu teikto burtiski un jutisies nelabveliga situacija vai, vel launak, par kaut ko vainigs. Ja vecaki vienkar?a valoda pat pirmklasniekam paskaidro, ka ieverojamu dalu gimenes lidzeklu tere, piemeram, hipotekas nomaksai, lai nodro?inatu vinu kopejo komfortablu dzivi, berns pienems visu. ?eit ir svarigi izrunat priek?rocibas: to, ka gimenei ir atsevi?ks dzivoklis, bet bernam ir atsevi?ka istaba. Un hipoteka nav uz visiem laikiem. Tacu atkartot naudas trukumu nav jegas. Ta saukta “nabadzibas psihologija” zinama mera var but ?kerslis un traucet bernam izaugt veiksmigam un pa?apzinigam cilvekam.

Berna finansialas atkaribas izmanto?ana.

Vecaki atkal ar labiem nodomiem, cen?oties panakt labu uzvedibu vai uzcitibu, var manipulet, partraucot dot kabatas naudu, kaut ko perkot bernam utt. Tas var ietvert ari parmetumus, ka vecaki atbalsta savus bernus. Patiesiba mes redzam, ka biezi tas tikai noved pie protesta un atsve?inatibas. Bernam var veidoties daudz kompleksu. Labak ir atteikties manipulet ar bernu (galu gala vin? nem musu piemeru). Turklat vecaku pienakums ir nodro?inat bernu, un mes izdalam kabatas naudu, lai iemacitu vinam pienemt patstavigus finan?u lemumus.