Finanšu izglītība vai kā runāt ar bērnu par naudu un iemācīt pareizi ar to rīkoties

Vertibu aizsta?ana.

Mes velamies dot savam bernam to labako un biezi apbert mus ar rotallietam, davanam un, vecuma, naudu. Tas var novest pie ta, ka berns milestibu un pieker?anos sak saistit ar materialajam vertibam. Ja jus perkat to, ko velaties, tas nozime, ka jus to milat, ja jus to neperkat, tas nozime, ka jus to nemilat. Tad berniem ir gruti but draugiem, jo vertejums no cilveka nopelniem un draudzibas pariet uz vertejumu “bagats – nabags”. Ir lieliski, ja bernam tiek paskaidrots, ka finansiala neatkariba un labklajiba ir kaut kas labs, kas sniedz daudz iespeju. Bet milestiba un pieker?anas var izpausties citos veidos. Ne tikai materialas lietas var mus iepriecinat.

"Ed pats!"

Mes biezi atsakamies no berna piedavata karuma vai kaut ka cita, ar ko vin? gribeja padalities. Ar vecumu tas sak attiekties ne tikai uz partiku vai lietam, bet ari uz jebkadiem ieguvumiem. Vecaki dazkart atdod savu pedejo naudu, izpildot bernu velmes. Diemzel, ?adi rikojoties, mes bernos attistam parliecibu, ka katrs viniem ir kaut ko parada. Jums vienmer ar pateicibu japienem tas, ko berns ir atnacis dalities. Laujiet konfektem, ko berns dalijas ar mammu, paraugt par labu ieradumu, un nakotne berns domas par citu cilveku vajadzibam.

Lielas investicijas un lielas ceribas.

Velamies visada veida sagatavot bernu turpmakajai dzivei, vedam uz dazadam sekcijam un pulciniem.

Jautajums ir, ko mes tad sagaidam no berna. Mes biezi uz vinu liekam lielas ceribas, un berniem ir gruti tikt gala ar ?o slogu – attaisnot musu ceribas. Mums var nebut lielas ceribas uz bernu, ja mes saprotam divas lietas:

1. Musu berns ir neatkarigs cilveks ar savam velmem un iespejam.

2. Mes ieguldam vina izglitiba pec savas brivas gribas un velmes.

Ir svarigi nokert sevi pat islaicigas ?adu galejibu izpausmes un nelaut tam traucet jusu berna finansialo izglitibu. Tas ir loti vienkar?i izdarams, ja vecaku nostaja finan?u pratibas maci?ana ir balstita uz vienkar?iem principiem.

Macot finan?u pratibu, mes saskaramies ar berna finan?u lemumiem un to sekam. Tapec labak ar vinu parrunat nevis jautajumu “pareizs/nepareizs”, bet gan to, kadu finansialu lemumu berns pienema, kas beigas notika, vai vin? ir apmierinats ar notiku?o (piedzivo prieku, laimi utt.) . Ja ne, kadi citi varianti butu iespejami un kas galu gala notiktu ar citam iespejam. Ar to mes nemazinam berna patstavibu, bet paradam iespejamo darbibu telpu.

Finan?u lemumu negativas sekas (ko biezi sauc par kludam) ir loti nepiecie?amas. Labi, ka vini pastav, tie ir tie, kas palidz bernam pardzivot sava lemuma rezultatu un izdarit secinajumus. Nav brinums, ka vini saka, ka mes macamies no savam kludam. Tas patie?am ir viens no efektivakajiem veidiem. Taja pa?a laika riski ir minimali, jo berniba pielautas finansialas kludas izmaksas ir niecigas, jo berns, ka likums, parvalda mazas summas.

Berna finansialie lemumi ir vina atbildiba; Ja vinam ir kada problema, nav jasteidzas ar tas risina?anu. Ja berns pirmaja diena iztereja visu kabatas naudu un palika bez santima, nav jaskrien pie vina un japiedava jusu palidziba. Laujiet vinam izdzivot situaciju. Ja nepiecie?ams, vin? ar jums sazinasies pats. Ja bernam ir jautajums, piemeram, ko vislabak pirkt vai ka vislabak parvaldit naudu, nesniedziet tie?u atbildi. Runajiet par iespejamam iespejam un to, kas varetu notikt katras iespejas rezultata. Arkartejos gadijumos fraze “Es daritu ta…, bet tu izlem pats” atstas bernam izveli. Atbalstiet savu bernu vina lemuma pienem?ana. Un ?eit ir loti smalka linija: no vienas puses, berns visu izlemj pats, no otras puses, vinam ir svarigi saprast, ka vecaki vienmer ir blakus un vienmer vinu atbalstis.

Esmu parliecinats, ka ?ie principi jums ir acimredzami un jus tos ieverojat.

"Tas ir parak gruti vecakiem," jus sakat. Nepavisam. Un jus to redzesit, jums vienkar?i jasak. “Mums jau bernam ir daudz kas jaiemaca,” var but ?adi viedokli. Ja, protams. Bet, par laimi (vai diemzel), finan?u izglitiba gandriz viss ir atkarigs no vecakiem, vini ir paraugs bernam. Biezi vien mes velamies atrus rezultatus. Parasti velmei atdot visu uzreiz seko tris kludas, kas apgrutina meginajumus macit finan?u pratibu. Kas vini ir?

Pirmkart, velme izvirzit neiespejamus uzdevumus. Nav nepiecie?ams sniegt bernam vairak informacijas, neka vin? var saprast un apgut. Ne velti zina?anas un prasmes finan?u pratiba berniem tiek skaidri vertetas pa gadiem, un vairaku finan?u prasmju apgu?anai tiek doti lidz diviem gadiem. Bet dazreiz mes, vecaki, steidzamies. Mes velamies dot vairak, macit vairak. Bet, ja nenemat vera berna vecumu un individualas ipa?ibas, tas var izraisit daudz negativu emociju un berna intereses zudumu par naudas temu.

Otrkart, nav jegas piespiest. Finan?u izglitiba nav saistita ar berna interesi par finan?u temu. Tas ir par to, ka piesaistit berna interesi, praktiski izskaidrot personigo finan?u principus un veidot prasmes.

Tre?kart, jus nevarat izteikt trauksmi un savu negativo attieksmi pret naudu. Katram no mums var but negativa pieredze personigo finan?u joma un mijiedarbiba ar finan?u iestadem. Dazreiz vecaki var parnest negativas emocionalas konotacijas uz diskusijam par ?o temu ar saviem berniem. Protams, labak nelolot negativus uzskatus par naudu un meginat racionali apspriest finan?u jautajumus.

Lieliski saprotu, ka jutas vecaks, kur? jau sen nolemis, ka bernam ir svarigi macit finan?u pratibu un vin? to daris, bet nemitigi to atliek, vienkar?i nesaprotot, ar ko sakt. ?is vecaks periodiski apvaino sevi, ka laiks iet, un vin? ir neaktivs. Ir ieskatu mirkli, un vin? kopa ar bernu lasa attiecigas gramatas, spele ekonomiskas speles, runa par naudu, tacu nepamet sajuta par ?o darbibu nesistematiskumu. Ta mijas miera mirkli un ieskatu mirkli.

Diemzel (vai par laimi) ?eit neizdosies ta, ka muzika vai sporta: iedod skolotajam vai trenerim, un berns tiks iemacits; tur ir nepiecie?ama vecaku lidzdaliba, bet galvenais slogs gulstas uz skolotaju vai treneri.

Finan?u izglitiba vecakam ir vado?a loma. Finan?u izglitiba nav teorija, bet gan prakse, ar kuru berns saskaras pastavigi, katru dienu un kuru vada vecaki.

Taja pa?a laika pa?maciba finan?u pratiba, kursi, speles, rokasgramatas, gramatas un karikaturas – viss darbojas!

Bet tas darbojas, ja vecakiem ir izpratne par ta saukto berna kustibas trajektoriju finan?u izglitiba. Kad vecakam ir priek?stats, kad, ko un ar ko macit. Mate jutas parliecinata un mieriga, ja saprot, ka ?eit vina var patstavigi izveidot bernam ieradumu, ?eit vinai ir jamacas no pasniedzejiem, ?eit pietiek izspelet dazus speles ciklus un pielietot prasmi prakse, utt.

Jums ir ?i gramata jusu rokas. Tas nozime, ka jums ir iespeja sakt sistematiski apgut finan?u pratibu.

Un ja, finan?u izglitiba darbojas abi principi: “nekad nav par velu sakt” un “jo atrak, jo labak”.

2. nodala. Finan?u pratiba. Ko mes macam?

Prioritates, finan?u merki, ienakumi, izdevumi, ieradumi, prasmes, bankas, aizdevumi, noguldijumi, finan?u doma?ana, finan?u organizacijas un vel daudzas jo daudzas citas temas, kas saistitas ar naudu un finansem kopuma – ar to mes sastopamies, iedzilinoties finan?u pratibas jautajumos , tostarp berniem.

Ka ?eit neapjukt? Ir tik daudz kas jasaprot un, galvenais, jasaprot, ar ko sakt, ko macit kada vecuma.

Atvertajos informacijas avotos mes varam viegli atrast sarakstu ar to, kas finansiali izglitotam cilvekam butu jazina, jasaprot un jaspej darit. ?o sarakstu varat viegli atrast ari patstavigi, tacu mes nekoncentresimies uz zina?anu un prasmju sarakstu, bet gan meginasim izprast logiku.

Vispirms nedaudz precizesim, ko nozime termins “finan?u pratiba”.

No vienas puses, ar finan?u pratibu mes saprotam zina?anas un prasmes, kas palidz risinat ikdienas finan?u problemas: veikt pirkumu vai ne; atrast sev izdevigu pirkuma iespeju; sadali savus ienakumus ta, lai ar tiem pietiktu obligatajiem/velamajiem izdevumiem un saviem finan?u merkiem; dro?i veikt maksajumu; izveleties pareizo ieguldijumu utt.

Savukart finan?u pratiba ietver tadas prasmes ka prasme izvirzit merki (?aja tema – finan?u merkis), atrast un analizet informaciju, speju noteikt prioritates, sastadit planu merku sasnieg?anai u.c.

Tre?kart, musu finan?u uzvedibas modelus ietekme tas, ko mes domajam par naudu, par nopelni?anas iespejam, par sevi, par bagatiem cilvekiem un bagatibas pieejamibu kopuma. Tie ir ta sauktie uzskati, saskana ar kuriem mes biezi pienemam lemumus un rikojamies. Tas var but mazak par finan?u pratibu, bet vairak par informetibu. Tacu finan?u pratiba, tapat ka citas jomas, izpratnes limenim ir liela nozime.

Faktiski otra puse ir prasmes, kuras mes pielietojam konkretas situacijas no pirma saraksta. Un mes tos piemerojam saskana ar pienemtajiem lemumiem, pamatojoties uz musu parliecibu, uz tre?o pusi. Ta viss ir savstarpeji saistits.

Ideala gadijuma, macot finan?u pratibu, mums ir svarigi nemt vera visus iepriek? minetos aspektus.

Ja tagad ir velme gramatu aizvert, jo ?kiet par grutu, pagaidi – pamazam, gramatu lasot, viss sanaks viena bilde.

Nedaudz velak aplukosim finan?u pratibu pec vecuma un ka soli pa solim attistit finan?u prasmes un ar kuras palidzibu varam iemacit bernam prasmigi parvaldit finanses.

Tikmer apskatisim pamatlietas, kuras bernam ir jega saprast un ar kuram ir verts uzsakt bernu finan?u izglitibu.

Atceresimies, vai esat saskaru?ies ar situaciju, kad berns visam veikalam kliedz: “Mammu, ludzu, noperc!” Nav parliecina?anas vai komentaru, piemeram, “Kapec jums ir vajadziga ?i rotallieta? Majas ir tads pats!" vai "Nav naudas!" nepalidzi. Viss, par ko ?aja situacija visbiezak doma vecaki, ir panemt bernu un atri pamest veikalu.

Bernu psihologi, visticamak, ?o situaciju komentes sava veida. Tacu no finan?u pratibas viedokla ?i ir pirma pazime, ka gimene finan?u izglitibas nav vai ta ir nepietiekama. Kapec? Tagad viss klus skaidrs.

Mums apkart ir tik daudz informacijas par to, kada vecuma ar bernu nodarboties ar finan?u pratibu, ka pareizi dot kabatas naudu, ko un kada vecuma bernam ir jega macit no finan?u izglitibas viedokla, daudz no praktiskiem materialiem. Ka saka daudzi vecaki: "mana galva griezas…". Kur sakt? Ja vecaks nolemj sakt finansiali audzinat savu bernu, kam vispirms japiever? uzmaniba?

Ja mes izejam no ta, ka jedziens “personigas finanses” liela mera ir saistits ar lemumu pienem?anu, izveli, par prioritatem, tad vispirms ir jega pieverst uzmanibu tam, lai palidzetu bernam sakt saprast savas vajadzibas, velmes. To var darit jau no mazotnes.

Ka mes saprotam, vajadzibas ir tas, kas mums ir nepiecie?ams, lai uzturetu dzivi sev erta limeni. Ir svarigi runat ar bernu par vina pa?a vajadzibam un par visparejam gimenes vajadzibam un par katra gimenes locekla vajadzibam. Pamats talakai finan?u izglitibai ir berna izpratne, ka pastav gan gimenes vajadzibas, kas nepiecie?amas ertai dzivei visiem tas locekliem, gan ari mammas, teta un berna atsevi?kas vajadzibas.

Ir gruti apmierinat visas vajadzibas, jo tas parasti ir neierobezotas. ?aja gramata mes runasim par tam vajadzibam, kuru apmierina?anai nepiecie?ami finan?u lidzekli. Mums pastavigi jaiegadajas partika, jamaksa par komunalajiem maksajumiem, jaatjauno drebju skapis utt. Lidzeklus minimalo dzives pamatvajadzibu apmierina?anai klasificejam ka obligatus izdevumus, tacu ir ari vajadzibas pec iespaidiem, atputas utt. Izdevumi tam vajadzibam, kuras to dara nepieder pie dzivibai nepiecie?ama minimuma, mes, ka likums, saucam par “velamu”. Kategorija starp obligatajiem un velamajiem izdevumiem zinama mera ir patvaliga un dazadas gimenes at?kiras. Kas tava gimene tiek uzskatits par obligatiem izdevumiem (bez ka nevar iztikt), kas par velamiem izdevumiem (no kuriem vajadzibas gadijuma vari atteikties), izlem pats. Butiba gradacija ir atkariga no gimene pienemtajam vertibam un dzives limena. Daziem maksas pulcini bernam un peldbaseins vecakiem ir obligati izdevumi, jo veseligs dzivesveids un izglitiba ir prioritaras vertibas gimene. Daziem maksas klubi un peldbaseins tiks uzskatiti par velamiem izdevumiem, jo veseligs dzivesveids un izglitiba ir mazaka prioritate salidzinajuma ar citam vertibam. Nav jedziena “pareizi/nepareizi”, “labi/slikti”. Ir gimenes vertibas un to prioritate gimenes locekliem.

No 5–6 gadu vecuma berns var apzinaties savas vajadzibas un velmes. No 6-7 gadu vecuma berns spej at?kirt obligatos un velamos izdevumus.

Bet, redz, par iekarojamu var uzskatit ari tadu pirkumu, ko berns jau sen ir gribejis. Iegadajies dargu lietu, vin? to bauda ilgu laiku, tas vinam rada daudz pozitivu emociju. ?adi pirkumi var padarit musu dzivi priecigaku.

Ka iekarojamus varam pieskaitit ari pirkumus, kas veikti impulsivi: redzeju, gribeju, nopirku un aizmirsu.

Turklat pirmais velamo pirkumu variants loti at?kiras no otras sanemto pozitivo emociju kvalitates un ilguma zina. Un, lai paraditu bernam, ka ari velamie pirkumi var but dazadi, var izmantot gradaciju: obligatie pirkumi – velamie pirkumi – papildus pirkumi.

Tadejadi mes sanemam sekojo?o.

Obligats Tie ir izdevumi, bez kuriem cilveks nevar iztikt. Mes nevaram nepirkt partiku bez partikas cilveks nevar dzivot ilgi. Ja nemaksasiet par komunalajiem pakalpojumiem, pec kada laika tie var tikt izslegti un jums bus jasez tum?a, auksta telpa ar sveci.