Īpaši. Ceļš uz izcilību

"Mani sauc Islijs Kruzs, esmu no laikraksta Big Day, un es veletos jums uzdot dazus jautajumus par jaunajiem vitaminiem.

"Ludzu, es esmu gatavs atbildet," Kupers sacija un atliecas uz miksta kresla, saliekot rokas uz krutim.

– Pirmkart, ka radas ideja radit ?os vitaminus? Vai jus pats cie?at no alergijam?

Vin? kadu bridi domaja, bet zinaja, ko atbildet. Patiesiba, ko visi gaida.

– Ideja, tapat ka recepte, radas spontani. Un ne, man nav alergijas.

"Labi, loti labi," Aili atbildeja un kaut ko pierakstija sava piezimju gramatina.

– Kas ir labs, vai drikstu jautat?

– Protams tu vari. Es tikai zinu, kas ir alergijas no pirmavotiem. Es ar to slimoju kop? bernibas, un ziniet, es nevienam nenovelu ar to saskarties.

Kupers parsteigts paskatijas uz trauslo, glito meiteni. Vina ir tik maiga, gracioza un taja pa?a laika noslepumaina.

– Es jutu jums lidzi, Kruzas jaunkundze, vai esat meginaju?i manus vitaminus? Varbut vini varetu jums palidzet.

Meitene negativi pamaja ar galvu. Vina neuzticas ?im bezjedzigajam tabletem. Vin? tam nemaz netic. Tapat Kupers. Vinai ?kiet, ka vin? ir slidens, antisocials un nedaudz traks.

– Es neesmu eksperimentu cienitajs. "Man labak patik lietot parbauditas zales," Aili atbildeja un neizpratne skraidija acis pa omuligo kabinetu.

Vina izpetija visu lidz sikakajam detalam, pat ieraudzija skapi nelidzenu mapi, un vina uzreiz pamodas elli?kigs perfekcionisms. Vina ienida ?o rakstura ipa?ibu.

– Iesaku tas izmeginat, nenozelosit. "Es varu jums dot kastiti bez maksas," Raiss piedava un iznem no atvilktnes jaunu table?u kasti.

Aili acis iemirdzejas sajusma. Tik dargus vitaminus vinai piedavaja par velti, bet vina tos nekad neatlautu, jo strada par vienkar?u zurnalisti, un ar algu par tadiem pirkumiem var tikai sapnot. Meitene vilcinajas, vinai bija neerti lietot ?os vitaminus. Bet, sasodits, tos vinai davina pats veidotajs, pats Kupers Raiss. Rezultata Ailijas rokas nonaca kaste. Vina uzmanigi atvera vaku un iznema vienu baltu, iegarenu tableti. Kupers pasniedza vinai glazi udens un pasmaidija. Vin? ari bija ieinteresets redzet, ka Aili lietos tableti. Un vin? saprata, ka izdarijis labu lietu, jo uzreiz bija redzams, ka meitenei nav naudas.

Aili iedzera tableti un neko nejuta. Ta tam ir jabut. Uz redze?anos.

* * *

– Ris, tu vienkar?i esi genijs sava joma! – kads nepazistams puisis kada vakara Kuperu slaveja par vitaminu izdali?anos.

– Paldies, bet tu parspile.

"Mani sauc Rens Trests, es esmu kolekcionars," puisis iepazistinaja ar sevi.

– Vai jus vacat tabletes?

Rens iesmejas.

– Ne, par ko tu runa! Mana aizrau?anas ir monetas.

– Tatad jus esat numismats?

"Ja, mani tas interese kop? bernibas," sacija Trests un iedzera malku udens no glazes.

Vinu loti intereseja tik?anas ar Kuperu. Vin? jau ilgu laiku bija dedzigs fans un sekoja visiem izgudrojumiem. Un, kad vini pieskaras vina sapigajai temai – alergijam, Rens nekavejoties steidzas uz aptieku un nopirka paris vitaminu iepakojumus. Vin? gribeja beidzot justies veselam un neniezet, ja edis apelsinus.

– Un ko ?aja vakara dara kolekcionars? – Kupers jautaja.

"Man ir alergija, es nolemu izmeginat jusu brinumaino vitaminus," Ren atbildeja.

Riss pasmaidija. ?odien vinam tiek pieversta liela uzmaniba, vin? pat ir parstajis izjust diskomfortu ka agrak. Pierod.

– Tatad tu jau esi tos izmeginajis?

– Ne, es nolemu to darit jusu priek?a. Ceru, ka neiebilsti?

"Man ir tas gods skatities, ka jus glabjat sevi no alergijam."

Rens pasmaidija un iznema no jakas kabatas tableti. Viss vina saspiedas bumba, un vin? juta adrenalina piepludumu asinis. Vin? loti baidijas. Kas? Un tas, ka ?ie vitamini vinam var nepalidzet.

Puisis nomazgaja tableti ar udeni un priecigi skatijas uz Kuperu, kur? bija neticami laimigs. Ari Rens neko nejuta.

* * *

Divi smejo?i pusaudzi izskreja no aptiekas ekas un aizskreja ap sturi. Tur vini apstajas, lai atvilktu elpu un uzkratu spekus talakai skrie?anai.

– Dievs, Davij, tu mani driz ar tadiem piedzivojumiem iedzisi zarka! – tum?mataina tieva meitene smejoties saka. Vina stav ar muguru pret majas sienu un cen?as normalizet elpo?anu. Vinas mati bija izspuru?i un ar tadiem matiem vina izskatijas loti jocigi.

Davijs pasmaidija un iznema no kabatas kastiti ar vitaminiem. Vin? priecajas, ka plans izdevies.

"Mila, es driz klu?u vesela," puisis saka un sakrata pacinu vinas acu priek?a. Meitene samiedz acis, meginot paskatities uz vardu, bet atri padodas, jo vinai ir vienalga. Ta nav vina, kas tos pienems.

– Vai esat parliecinats, ka vini palidzes?

– Ne. Bet es esmu gatavs eksperimentet.

Puisis atver kastites vaku un iznem divas tabletes. Vin? tos virpina rokas un smejas. Tie izskatas normali priek? tik for?am zalem. Davijs iemet tos mute un norij. Vin? nebaidas, ne no ka nebaidas.

– Vai jus tie?am varetu izdzert divus no tiem? Vai esat izlasijis instrukcijas? – meitene uztraucas.

– Zanet, tev nevajag but tadai glevai, viena papildu tablete to nepasliktinas, es apsolu.

Davijs apskauj savu pavadoni, nogludina vinas izspuru?os matus un noskupsta vinas kuplas lupas. Zanetai vedera plivo taurini, vina uz minuti klust viegla ka spalva… Deivijs atraujas no vinas un apmierinati pasmaida. Vinam ir kaut kads grandiozs plans. Patiesiba vinam tas vienmer ir.

"Tatad, Davij, mums jaizlemj, kur ?onakt nak?nosim," Zaneta noraizejusies sacija.

Puisis nobola acis un sak domat. Vin? ir vinu dueta smadzenes.

– Iesaku doties uz pamestu pludmali. Laiks jau ir silts un varam tur parnak?not.

Zaneta par to domaja, vina izsvera plusus un minusus. Bet ka gan var pretoties ?i pui?a piedavajumam? Vina apstiprino?i pamaj, un Deivijs satver vinas roku. Vini atri aiziet lidz autobusa pieturai, pa celam rekinot, vai viniem pietiek naudas.

Divdesmit minu?u laika pusaudzi izkapj no autobusa un dodas leja uz neapdzivotu pludmali. Nelieli Miciganas ezera vilni sitas krasta, taluma sarkana saule noriet aiz apvar?na… Deivijs skatas laimigas Zanetes acis, un vini skrien uz udeni cik vien atri var, nometu?i mugursomas un noguru?i. drebes pa celam. Vini ienirst auksta, dzidraja ezera udeni un nopeld paris metrus. Kermeni caururbj simtiem adatu – udens vel diezgan auksts. Protams, ara ir tikai pavasara vidus. Davijs iznaca pirmais un saka meklet meiteni ar acim. Vinas galva paradijas paris metru attaluma no pui?a, un vin? piepeldeja vinai klat. Deivijs cie?i apskava nosalu?o Zaneti un piespieda vinu sev klat, cen?oties sasildit ar atliku?o siltumu. Vina triceja it ka no drudza. Vinas zobi klabeja no aukstuma, bet vina smaidija sirsnigako smaidu pasaule. Tapat ari Davijs.