Īpaši. Ceļš uz izcilību

"Tas ir vienkar?i neiespejami, neiespejami!" – vin? domaja, sakot krist panika.

Tad vin? piecelas no gridas. Vina seja bija parbijusies, puisis neko nesaprata.

Rens metas leja pie Carlija. Vina staveja pie plits un varija vina milako speki un olas. Bija neticams aromats, kas lika saprast, cik izsalcis puisis. Bet tagad vin? nolema tam nepieverst uzmanibu.

Vin? piegaja pie meitenes un pakera no galda nazi. Carlijs parsteigts paskatijas uz puisi, nesaprazdams, ko vin? gatavojas.

"Mila, es nezinu, kas notiek, bet jums tas ir jaredz," vin? saka.

Rens iztaisnoja plaukstu, stingri panema nazi un atri izdarija iegriezumu. Meitenei pat nebija laika reaget.

– Dievs, Ren, ko tu dari? Vina krita panika, satverot roka virtuves dvieli.

No plaukstas teceja asinis, tik tum?as un karstas. Carlijs uzklaja dvieli, cen?oties apturet sarkana ?kidruma plusmu. Bet Rens maigi satvera vinas roku un piespieda vinu nonemt auduma gabalu.

?aja bridi Carlija bija parsteigta, vinas acis palielinajas, un vinas mute sastinga burta “o”. Bruce atkal pazuda, Rens parstaja just sapes.

– Ka tas ir iespejams? – meitene jautaja, bailes skatidamas traumas vieta.

– Es pats nezinu. Agrak tas nenotika.

Rens saprata, ka tas ir kaut kas neparasts un pat nedabisks, ka vin? ir ieguvis kadu iepriek? nezinamu speku. Tikai puisis nezinaja, ko ar vinu iesakt.

* * *

Ritausma. Tik pasakaini skaisti, gai?i un magiski. Saule lenam pacelas virs apvar?na, iekarojot nakti.

Davijs pamodas ar specigu drudzi un galvassapem, kas vinu burtiski nogalinaja no iek?puses. Puisis izrapas no telts, cen?oties nepamodinat Zanetu, un devas ezera virziena. Vin? cereja, ka drudzis mazinasies un tie ir tikai stulbi kermena triki.

Vin? nevelejas saslimt un radit problemas Zanetai.

Deivijs apsedas netalu no ezera. Puta vaj?, bet auksts vej?. Puisis nejutas labak.

Vin? piecelas un, piegajis pie udens, nomazgajas. Tiklidz aukstais ?kidrums pieskaras vina adai, galvassapes pargaja un kermena temperatura saka normalizeties. Puisis nesaprata, kas notiek. Vai udens vinu dziedinaja? Tas vienkar?i nevar notikt.

Vin? atkal apsedas smiltis un nosedeja apmeram piecpadsmit minutes, lukodamies taluma. Lidz maigs pieskariens plecam lika vinam saraustities un apgriezties.

Netalu staveja Zaneta un skatijas uz vinu ar miegainam acim.

– Ka tev iet? Kapec tu pamodies tik agri? – vina jautaja, tad apsedas vinam blakus.

– Es nevaru aizmigt. Es gribeju redzet saullektu.

Meitene pasmaidija, Deivijs aplika vinai roku ap pleciem, un vina uzlika galvu uz vina pleca. Ta bija sava veida romantika. Un puisis pat aizmirsa, ka nesen jutas briesmigi.

Zanetes klatbutne vinu nomierinaja.

Tagad vini kopa apbrinoja saullektu, apskaujoties un davajot viens otram siltumu.

– Vai tu gribi est? – jautaja Davijs.

Zaneta pamaja, un ari puisis bija izsalcis, tapec piecelas un devas uz telti. Tur mugursoma vinam ir divas bulcinas un mineraludens, protams, nav idealas brokastis, bet labak neka nekas.

Vin? iznema edienu un devas atpakal pie meitenes, bet pek?ni bulcina kluva karsta, un vin? kliedza, iemetot to smiltis. Zaneta pagriezas. Maizite bija melna, it ka ta butu stipri apgrauzdeta. Davijs paris reizes pamirk?kinaja acis, neko nesapratis.

– Deivij, roku! – Zaneta iekliedzas un pieskreja pie pui?a.

Vin? pacela roku, ar kuru tureja edienu, un sastinga. Vina dega. Tas burtiski dega. Un vin? nejuta sapes. It ka uguns ir dala no vina.

It ka vin? butu uguns.

Deivijs nevareja atraut no ta acis, tas vinu parak aizrava, un taja bridi Zaneta izrava vinam no otras rokas mineraludeni un saka to liet uz uguns. Bet vin? negaja ara, vinam bija vienalga par udeni.

– Kungs, Davij, tu dedzies! – meitene kliedza, bet, paskatoties tuvak plauksta, vina nobijas – roka bija pilnigi neskarta.

Zanetu saka krist panika, un Deivijs staveja nekustigi un joprojam skatijas uz uguni. Meitene satvera vina otru roku, nezinot, kapec vina to dara, un Deivijs pamodas. Ugunsgreks nodzisa.

– Davij, kas tikko notika? – vina kliedza.

– Uguns. Vin? bija mani, dala no manis. Un man tas loti patika.

– Dievs, tu saproti, ka tu dega?

– Noteikti. Tas bija tik skaisti…

– Tu esi traks!

Zaneta metas uz telti, un puisis staveja nekustigi, nesaprotot, kur var iegut pirokinezes speju.

* * *

Elinas rits bija parasts. Vinai normali. Vel viens izsaukums uz negadijuma vietu. Ma?ina ietriekusies koka, vaditajs miris, pasazieris vel dzivs.

Elina sedeja atras palidzibas furgona un ?ausmigi uztraucas, vinas sirds puksteja ka traka. ?kiet, ka tas tulit izlidos no manam krutim. Vina vienmer bija noraizejusies pirms darba, jo vinai bija milziga atbildiba cilveka dzivibas forma.

Ma?ina apstajas, un Elina saka tricet vel vairak. Arsti izgaja uz ielas, un ari vina viniem sekoja vajam kajam.

Negadijums bija ?ausmigs: ma?ina salocijas akordeona, blakus guleja pui?a likis un vel dzivs jaunas meitenes kermenis. Elina aizmirsa par bailem, vina metas pie cietu?a un saka aptaustit savu kermeni, meklejot luzumus.

Tie biju?i vairaki – lauzta roka un kaja. Milzigais dzelzs gabals, kas izvirzijas no otras kajas, atkal lika Elinai krist panika. Citi arsti vinu aplenca un saka glabt vinas lauzto roku. Elinai uz kajas bija parsejs.

Vina panema znaugu no pirmas palidzibas aptiecinas, parbaudija ta veselumu un dzili ieelpoja. Meitene virs bruces uzlika znaugu, lai apturetu asino?anu, un tikai tad satvera luzumu.

Elina parcelas uz otru kaju, iznema visu, kas nepiecie?ams kajinai, un saka rikoties. Vina bija apnemiga, bailes kaut kur bija pazudu?as.

Ievainoto, bet vel dzivu meiteni uzvilka uz nestuvem un ieveda ma?ina, blakus apsedas Elina. Vinai iek?a nebija emociju, it ka vina butu garigi sagrauta. Vina vienkar?i gribeja doties majas zem siltas segas.

Slimnica visi steidzas ?urpu turpu, meiteni veda uz operaciju zali, Elina devas uz tualeti, lai zem auksta udens nomazgatu visas ?ausmas, ko bija redzejusi. Vina saprata, cik pasaule ir nezeliga, ka nevainigi cilveki cieta visnezeligako navi. Un tas bija negodigi. ?ausmigi negodigi.