Īpaši. Ceļš uz izcilību

* * *

Aili ieskreja eka, kura vina strada, iegaja sava mazaja kabineta un aizsledza aiz sevis durvis. Vina visu laiku triceja, elpo?ana nevareja normalizeties. Vina ir kluvusi traka, tas ir skaidrs. Galu gala lietas nevar kusteties, tikai skatoties. Telekineze neeksiste!

Meitene nezinaja, ko darit, kur iet un pie ka versties pec palidzibas. Kaut kas iek?a kliedza, ka vinai vajag izmantot ?o speku, nozagt vairak naudas un doties kaut kur uz Meksiku vai Panamu, kur vina nekad netiks atrasta.

Stulbs sapnis. Turklat izmantojiet ?os briesmigos spekus pret cilvekiem. Aili nevelas nevienam nodarit pari.

Tapec vinai vienkar?i javirzas uz savu dzivi, nepiever?ot uzmanibu notiku?ajam, neizmantojot spejas, un jaturpina intervet slavenibas.

Aili noputas. Cik viss ir sarezgiti. Viena mirkli vinas dzive mainijas un ne uz labo pusi. Vina aizvera acis, atslaba un meginaja aizmirst notiku?o.

Bet taja bridi pie vinas durvim skali klauveja. Vina drebeja un sakustejas, lai ielaistu apmekletaju. Tas bija vinas priek?nieks Ridsa kungs, kur? neparprotami bija slikta garastavokli.

– Sveika, Aili, vai tu interveji Risu?

"Protams," vina atbildeja un iznema no sominas piezimju gramatinu. Tad vina to pasniedza savam priek?niekam.

Rids paskatijas uz piezimju gramatinu un tad nometa to uz galda.

– Neka jauna, Aili, neka. Veca informacija, garlaicigi jautajumi.

Meitene parsteigta paskatijas uz vinu, neticot savam ausim.

– Es tik loti centos! Rida kungs, ludzu, neatsakieties publicet interviju.

Virietis neapmierinati paskatijas uz Aili un negativi pakratija galvu.

– Nav publikacijas.

Un tad meitene neiztureja, vina saka raudat, aizsedzot seju ar plaukstam. Tacu misters Rids bija nesatricinams, vin? izgaja no kabineta, skali aizcirzdams durvis.

Meitene raudaja. Vina nebija gaidijusi ?adu notikumu paversienu. ?ai intervijai vajadzeja but vinas laimigas dzives sakumam.

Ta ir jega, ta vajadzetu.

Vina satvera rokas piezimju gramatinu, izrava no tas teksta lapas un saplesa tas mazos gabalinos. Vinu parnema naids un izmisums.

Aili gandriz kliedza aiz dusmam. Vina pieversas dokumentu skapim, kur bija vinas vecie darbi, kurus vina tik loti ienida. Taja pa?a sekunde visas mapes izlidoja no plauktiem un sastinga gaisa Aili priek?a. Pek?ni vina saka smaidit, vinai saka patikt speks un speks, ko vina bija ieguvusi.

Mapes lidoja gaisa, un tad meitene ar rokas majienu lika drukata teksta loksnem izlauzties no mapem un izmetaties pa biroju.

Pec minutes birojs jau lidoja, Aili telpa radija istu apokalipsi. Bet vinai vin? patika. Meitene izbaudija ?o skaistumu.

* * *

– Ka tas var but? – Carlijs krita panika.

Rens paraustija plecus. Vin? pats neko nesaprata. Tas viss likas nereali.

"Nomierinies, mes noteikti uzzinasim, kas tas ir," Rens saka meiteni nomierinat.

– Ka mes to uzzinasim? Vai mums ir slimnicas ?adiem gadijumiem? Un, lai gan, ir. Un tas sauc par psihiatriskajam slimnicam.

– Nekriti panika, ludzu. Turklat jus nevarat, jus saprotat.

– Tas nav iespejams, tas nav iespejams. Nedari mani bezpalidzigu, es vienkar?i esmu stavokli! – Carlijs iebilda un apsedas uz kebla.

Rens sakrustoja rokas un paskatijas uz meiteni. Vinam nez kapec ?kita, ka ?is ir laimigas dzives beigas, ka talak vinus sagaida kaut kas ?ausmigs. Vin? saprata, ka vinam bus jaizdara izvele. Tikai starp ko? Vai ari kur?…

Vin? smagi noputas, un vina skatiens iekrita vitaminu iepakojuma, ko vin? vakar bija lietojis Kupera Raisa. Vina elpo?ana paatrinajas. Puisis piegaja pie vitaminiem, tad pakera tos un pagriezas pret Carliju ar dusmigu sejas izteiksmi.

– Tas visas ir ?is sasoditas tabletes! Mums jaatrod Kupers Raiss un jauzdod vinam dazi jautajumi! – Rens saka satracinat.

Carlijs piecelas no kebla un piegaja pie pui?a, vina panema kastiti roka un pagrieza to acu priek?a, un tad vienkar?i apskava puisi.

– Klusi, nekriti panika. Mes to izdomasim kopa. Rit mes dosimies uz vina laboratoriju.

– Es ie?u viena.

– Ne, mila, es tevi nepameti?u. Mes to pardzivosim kopa, bus vieglak, ticiet man,” meitene vinu parliecinaja, skatoties tie?i vinam acis.

Rens nevareja vinai atteikt, lai gan juta, ka vina bus lieka. Puisis saka nozelot, ka visu pateica. Bet tagad nav atgrie?anas. Jums vienkar?i javirzas uz priek?u.

– Paldies, Carlij, bez tava atbalsta es vienkar?i klutu traks. Es milu Tevi.

Meitene pasmaidija.

"Es zinu," vina atbildeja, noradot uz savu apalo vederu. – Un ?eit ir musu milestibas apliecinajums.

Rens uzlika roku uz Carlija vedera un atslaba. Vinai blakus vin? ir gatavs aizmirst par visu.

* * *

Deivijs staveja krasta, gandriz nekustedamies. Puisis nevareja attalinaties no parpasauligajam sajutam, kuras vin? sanema, kad vina kermeni parnema uguns.

"Davi, tas mani biede," Zaneta klusi teica un pieskaras pui?a plecam.

– Ja, tas ir biedejo?i. Bet tik for?i!

Meitene pasmaidija.

– Es par to nestridos. Bet kas mums ar to butu jadara? Klut par supervaroniem?

Davijs iesmejas un apskava meiteni.

– Var but. Bet man ?kiet, ka but viniem ir garlaicigi. Ta vieta meginasim but nelie?i. Ir tik romantiski kopa aplaupit bankas, begt no policijas…

– Davij, tu esi traks!