Bumba prezidentam

«Es saprotu, Tolja, ka jums bija visgrutakais laiks FSB.

– Kapec tas ir tik gruti? Pieklajiba, korektums, patiesa nozela, ka vini nekada veida nevar palidzet «neparedzami teroristisku faktu pilnigas neesamibas del». Vini pastavigi strada jaunie?u un nacionalistu grupas. Vini uztur cie?u kontaktu ar militaro specialo nodalu… Un vispar apzinigi veic visas noteiktas proceduras, kas saistitas ar svetku pasakumu sagatavo?anu un nodro?ina?anu. Neviena biroja lietas netika talak par ?adam «atklasmem». Nu, jus saprotat, komandieri, ka vini nerisketu kluset par kadu arkarteju gadijumu, nemot vera manas pilnvaras. Bet vini deva priek?roku neiedzilinaties ikdienas darba detalas. Starp citu, visa nodala jau ir parcelta uz pastiprinatas dezuras rezimu…

– Beidz, Tolja, nemierini mani! Es pats to visu varu turpinat, balstoties uz Iek?lietu ministrijas departamenta apmeklejuma rezultatiem. Bezpajumtnieki ir bezpajumtnieki, «zilumi» klust zili, un dazas bezmaksas, bet apmaksatas milestibas priesterienes sa?utu?as kurn par bagatu klientu trukumu. Ieteicu vadibai norikot Parvaldes darbinieku paliga katram rajona policistam un divu dienu laika izbraukt cauri visiem pilsetas karstajiem punktiem, «sliktajiem» dzivokliem utt utt. vai ir aizdomas, nekavejoties zino ?eit. Ja… Principa ir palikusi tikai viena vieta, kas ir obligata – augs. Vadims to butu uznemies ?odien, bet acimredzot man tas bus jaizdoma rit. Kopa ar Gyulchatai! Personala nodala vina rupesies par nesen pienemto darbinieku sarakstiem.

?aja laika no uz galda atverta klepjdatora atskaneja melodisks, kluss signals.

«Ak,» zurnalists paskatijas uz monitoru, «paka no kuratora.» Acimredzot nav laika doties uz videozvanu. Mes to tulit atversim… Tatad, Vadims bus ar mums rit no rita. Un viss parejais ir materiali Azeram. Nedaudz! Naciet sediet pie galda un skatisimies to kopa.

Patie?am, tas bija parasts padomju militarpersonas personisks jautajums.

Azer-Pasha Ogly Siyatov, azerbaidzanis, dzimis Baku projekte?anas inzeniera un muzikas skolotaja gimene.

«Es domaju, ka Azer ir iesauka,» Tolja pakratija galvu, «bet izradas, ka tas ir vards!»

Vin? macijas krievu skola. Mana teva vecaki un visi vina radinieki dzivoja Kalnu Karabaha. Vini ari gaja boja sadursmju laika etnisku iemeslu del. Azera tevs, kur? apciemoja savus radiniekus, nomira kopa ar viniem.

– Tur kar? bija ists! Likas, ka Dzulcatai ir pamodusies. – Kada ir nekrietniba visa vainot Armenijas un Azerbaidzanas konfliktu! Taja katla varijas desmitiem tautibu. Un krievi ir vinu vidu! Cilvekus slakteja ne tikai gimenes, bet veseli ciemati. Tur joprojam kup ugunskurs. Varbut tie?i ?eit ir jamekle pusaudza dvesele notiku?a luzuma saknes?

– Tad acimredzot ne bez vecaku palidzibas! Starp citu, mate… ak, luk: «mirusi no sirdstriekas, kad delam palika 21 gads.»

Pec skolas vin? iestajas Baku Augstakaja jurskola. Lielisks students. Papildus krievu valodai vin? zina azerbaidzanu, turku un anglu valodu. Saprot daudzus kalnu dialektus. Beidzis Kimijas fakultati radiometrijas, radiologijas specialitate. Iecelts par kimiska dienesta vaditaju viena no Ziemelu flotes kodolzemudenem. Astonus gadus velak vin? veselibas apsverumu del (?) aizgaja rezerve ar 3.pakapes kapteina pakapi.

Pielikuma ir pieci sertifikati, kas rakstiti ka kopiju kopijas. Vina izcilajai reputacijai nav ne vainas.

Vin? bija precejies no briza, kad absolveja koledzu, un gandriz lidz bridim, kad tika parcelts uz rezervi. ?obrid ?kiries. Nav bernu. Sieva, bijusi: Tamara Mizina, ciema dzimta. Pervomaiskijs, krievs.

Un ne rindinas par talako likteni! Ja kurators neko nevareja izrakt, tas nozime, ka ?i persona tie?am nav ierakstita neviena «annale».

– Nu ka tu doma?

Uz Talejeva jautajumu Anatolijs tikai nicino?i iesmejas, un meitene jautaja:

«Par astoniem dienesta gadiem personas lieta ir atzimetas piecas, ne, se?as militaras vienibas, katra noradot tikai izdienas stazu. No vairakiem mene?iem lidz divarpus gadiem. Vai tas ir labi?

– Ja, Galconok, viss ir labi. Ipa?i flotes sabrukuma perioda, kad vienigie zina?anu un pieredzes neseji – virsnieki – pluda uz civilo dzivi. Un neviens vinus neaptureja! Tadi specialisti ka Sijatovs bija zelta verti. Tapec vini tos iemeta no vienas kodolzemudenes uz otru, lai apmacitu jaunie?us vai nodro?inatu aprikojuma dro?u darbibu navigacijas laika. Kopuma Redins var pastastit dazas detalas par floti un skolu, kad vin? paradas. Protams, visparigakais un maz ticams, ka tas ir tie?i saistits ar musu objektu. Varu tikai piebilst, ka pirmie kontakti ar teroristu strukturu parstavjiem bija iespejami jau studiju laika: Baku skola izglitibu ieguva 40 (!) dazadu valstu, galvenokart Afrikas un Azijas regionu parstavji. Esmu personigi redzejis dokumentalus materialus, kas apgalvo, ka musdienu Somalijas piratu «augstaka vadiba» tagad ir 40—50 gadus veci Baku skolas absolventi!

– Nav vaj?! Lieliska skola. Tapec vini ar tiem nevar tikt gala. Kapec piratiem ir vajadzigi kimiki, patron? Ruma degustacija, vai ne?

– Baku specializeta fakultate bija navigacija, nezinatajs! Tatad vini parvietojas pa juru, tapat ka jus sava dzivokli. Vai ?ie dokumenti jums neiedvesmoja neko citu ka tikai rumu?

Tolja paraustija plecus:

– Iznemot to, ka tur bija bagatiga dzilas padomju stagnacijas gara smarza.

– Es domaju, ka ari tagad militaraja joma ir maz at?kiribu personala birokratijas zina. Es ari nevaru no ta neko dabut. – Hera pamaja ar roku monitoram: – Bet… – vin? apklusa.

– Nu, labi, komandieri! Formulejiet to! – Galija cerigi paskatijas uz vinu.

– Ne, pui?i. Tikko pazibeja kaut kas netverams. Kad lasiju par savu sievu. Kapec ?kirties? Nepatika, ka tavs virs pamet militaro dienestu? Tik daudz par veselibu. Vai bernu trukuma del? Bet astoni laulibas gadi jau aiz muguras, tu esi pieradis, pieradis, vai neiebilsti? Ko jus ka sieviete domajat par to?

– Katra gimene ir tuksto?iem ?kir?anas iemeslu. Mani vairak parsteidz nevis beigas, bet gan sakums.

– ?

– Es domaju laulibu. Vina ir krieviete, no malas. Azer Pasha Ogly tada sieva ir mulkibas. Kur vini vispar vareja satikties? Tatad… «Esmu dzimis ciema. Pervomaiskijs». Ja, Krievija tadu ir vairak neka ducis! Un musu biju?ajas republikas tas nav mazaks.

– Tatad mums ?is jautajums ir japrecize. – Zurnalists raknajas sava soma. – Kas redzeja manu atlantu?

Tolja un meitene pasmaidija: vinu komandiera ieradums vai divainiba visur nesat lidzi detalizetu geografisko atlantu bija labi zinams abiem.

Beidzot Talejevs atklaja, kas pietrukst uz naktsgaldina, un iedzilinajas kabineta. Vinu netrauceja. Laiks bija pagajis pusnakts, Galija un Anatolijs devas uz savam istabam. Tikai Hera, nekam nepieversdama uzmanibu, ar zinamu niknumu ?kirstija biezas publikacijas lappuses ?urpu turpu. No vina kustigajam lupam vareja skaidri saskatit ne parak glaimojo?us recenzijas, kas adresetas gan atlanta sastaditajiem, gan, iespejams, pa?iem petniekiem.

Apmeram trijos nakti Aleksejeva istabas neaizslegtas durvis bez klauve?anas ar skalu troksni atveras. Talejevs ka viesulvetra ielauzas iek?a un devas tie?i uz meitenes gultu.

– Dzeki, dzeki! Celies jau aug?a! «Vin? uzlika roku uz pleca, parklata ar planu palagu.

Meitene asi saraustijas, vinas acis iepletas un tuk?i skatijas uz negaidito nakts viesi. Bija skaidrs, ka vina guleja cie?a miega.

– Paskaties, tas daudz ko maina. – Satraukta zurnalista roka bija tas pats atlants.

Galija piecelas gulta, nolieca muguru uz apjomiga spilvena un ar roku tureja bidamo palagu. Vina vel neko nesaprata. Talejevs panema no kresla vieglu sporta dzemperi un pasniedza to vinai:

– Uzmet un paskaties. «Vin? apsedas tie?i uz segas pie vinas kajam. – ?i ir Arhangelskas apgabala karte. Es sapratu, kas mani toreiz intereseja Azera gadijuma: ta bija piemine?ana, ka vina sieva ir dzimusi ciemata. Pervomaiskijs. Es redzeju ?o vardu kada karte, bet nevareju atcereties, kur.

«Hera,» meitene jau bija uzvilkusi treninterpu, «nomierinies, es visu atceros.» Es ari teicu, ka valsti ir desmitiem vai simtiem ?adu ciematu.

«Es paskatijos uz katru kartes milimetru ar palielinamo stiklu: nav neka «Maija diena». Bet es atceros: es to redzeju!

– Jebkura cita musu pla?as Dzimtenes regiona…

– Ne, ne, mani vienkar?i nevaretu intereset citi regioni. Un es atcerejos! Atgriezoties Maskava, sanemusi uzdevumu no kuratora, es, ka parasti, gribeju orienteties karte, bet namina tada nebija. Un tad es nokluvu interneta.

Ar ista burvja zestu Talejevs no kaut kur zem gara adita dzempera svarkiem iznema savu plakano klepjdatoru un atvera vaku. Uz ekrana bija ta pati Arhangelskas apgabala geografiska karte.

– Apskatit ?eit. «Vin? noradija ar pirkstu kaut kur blakus lielajam sarkanajam aplim un lielajam uzrakstam «Arhangelska». – ?eit: MAY PERVOMASKY!

Galja piekrita:

– Ko tad?

– Un ?eit? «Zurnalists vinai pasniedza atlantu.

Meitene rupigi nopetija to pa?u kvadratu drukataja karte. Tur nebija neka tada ka Pervomaiskim. Tikai nedaudz uz saniem pagriezas garais uzraksts «Novodvinsk».

«Kada divaina neatbilstiba,» Galija domigi sacija.

– Tas viss mani mulsinaja. Cik ilgi es keros pie ?i… kad tu aizgaji gulet. Es vienkar?i nevareju sasaistit galus. Un mana parmeriga ticiba Liela globala timekla nekludigumam mani pievila. Es jus neintrige?u, teik?u, ka man izdevas «izrakt» desmitiem dazadu zemsvitras piezimju un atsaucu: interneta ievietota karte tika nemta no daziem veciem avotiem un nekad netika labota. Tapec jus redzat ciematu. Pervomaiskijs. Bet ?i apmetne beidza pastavet 1977. gada, kad to pardeveja par Novodvinsku! Un mans atlants ir daudz jaunaks, tur viss atbilst musdienu realitatem. Tatad Tamara Mizina dzimusi Novodvinska. Un tas ir 20 km no Arhangelskas, 40 km no Severodvinskas un loti tuvu – apmeram piecus kilometrus – no liela Isakogorkas dzelzcela mezgla. ?eit!