Bumba prezidentam

Galina pavadija vel tris minutes, lai salidzinatu abas kartis, tad paskatijas uz Talejevu un otrreiz teica:

– Ko tad?

– Ka tas ir «kas»? Vai, jusuprat, ta ir nejau?iba, ka vina nak no ?im vietam?

Meitene graciozi kustinaja plecu:

– Man personigi ?is fakts tikai nonem jautajumu, kur vina vareja satikt Azeri: viss ir blakus. Butu gruti izskaidrot vinu tik?anos, ja ciems. Jus atradat Pervomaisku Sahalina. Tas ir, pirmkart. Un, otrkart, kapec jus nolemat, ka tie?i ?aja Pervomaiskija piedzima Mizina? Cik atceros, vina personigaja lieta vina atra?anas vieta nekur nebija noradita.

– Un vai jus nopietni domajat, ka tada sakritiba var notikt?! Ka ar «Nav tadas lietas ka nejau?ibas!»?

– Nu kapec tu mani spidini? Galu gala es lieliski redzu, kur tu teme. Ja, es noteikti piekritu, ka ?i Pervomaiska-Novodvinska ir japarbauda: kur esmu dzimis, ka pagaju?i pirmie 18 dzives gadi, draugi, radi… Pec pilnigas «brivas programmas».

Hera paliecas uz priek?u un skali noskupstija meiteni uz vaiga:

– Tu esi tik gudrs, mans milais! Es do?os uz turieni pirmais no rita.

– A…

– Un jus – uz rupnicas personala nodalu! Dod Dievs, lai lidz vakaram izdotos sastadit detalizetus darba pienemto sarakstus, kas mums nepiecie?ami. Smagi stradat.

– Vismaz Tolju panem lidzi.

«Varbut mes to darisim.» Nav jegas vinam te sedet. – Talejevs pamanija, ka Gala zaglus nozavajas. – Guli, guli, es eju prom.

Vin? uzmanigi apklaja meiteni ar palagu, izbrauca ar roku vinas matiem un noskupstija vinas pieri. Tad, uzmanigi solodams, vin? izgaja no istabas un klusi aizvera durvis.

Otra diena sakas…

3. nodala

Tie?i no viesnicas numura zurnaliste zvanija Iek?lietu ministrijai un ludza informaciju par Tamaras Mizinas dzim?anas (un dzivesvietu) vietu. Varbut vinas virs Sijatova. Stundas laika vin? sanema visu informaciju, kas ?obrid bija regionalo dro?ibas speku riciba. Informacijas bija maz, tacu ta ari liecinaja, ka Komandas meklejumi ?aja virziena nebija veltigi.

«Komandieris,» Gera un Anatolijs ar radio aprikotu Iek?lietu ministrijas specialo transportlidzekli bez identifikacijas krasas piebrauca uz Novodvinsku, «ja tagad izraksim kaut ko interesantu, attaupisim to savam cirka draugam.» Vin? paradisies pec paris stundam. Uzdavinasim vinam jauku davanu: jus zinat, ka Murmanska ?picbergenas atraduma gadijuma vin? loti velejas izstradat sievie?u liniju! Vin? to nosauca: stradajot «la femme»! Tomer vinam ir ipa?a attieksme pret sievietem. Ne velti cirka nostradaja tik… konkrets akts.

Kopuma Komandai nebija pienemts runat par savu «iepriek?ejo» dzivi, tacu draugi zinaja, ka Vadims uz cirka skatuves ilgus gadus uzstajies ka virves staigatajs, zonglieris, paklaju cikstonis un duncu metejs. Vina lielaja numura «House of Flying Daggers» kulminacija bija epizode, kad meiteni ar naziem svieda meiteni, kas bija terpusies baltos ligavas halatos un plivura. Vadims, aizsietam acim, izmantoja devinus nazus, lai pienaglotu savus rotajumus koka vairoga.

– Mes to noteikti darisim. Ja vien no mums nav nepiecie?ama tuliteja riciba. – Talejevs paskatijas ara pa sanu logu. – Pec aprakstiem ?kiet diezgan pieklajiga pilseta ar aptuveni 40 tuksto?iem iedzivotaju, tacu pec izskata ta ir pilnigs bardaks.

Vaditajs atbildeja no vaditaja sedekla:

– Tatad centra viss ir patie?am moderns, bet taja adrese, ko vini man iedeva, ir visas vecas majas. Ne celtnieki, ne remontetaji ?eit nav ieradu?ies kop? Pervomaiska ciema laikiem. Un mums joprojam ir jaiet uz priek?u! Kas tur varetu but? Mezs vai purvs…

Salauztais zemes cel? faktiski pagriezas pa labi, uz taluma redzamu mazu birzi. Neskatoties uz sauso un saulaino laiku, uz cela ?ur tur vareja manit netiras pelkes. ?oferis, lamajoties, apbrauca tiem apkart, cik speja, lidz samazinaja atrumu pie diskretas privatmajas ar zemu zogu.

– Mes esam ieradu?ies, biedri generalis!

– Nekap ara no ma?inas! – Talejevs paveleja ?oferim, un vin? kopa ar Anatoliju lenam parvietojas ap zogu.

Maja izskatijas neapdzivota. Divi no cetriem logiem bija aizskarti, un taka, kas veda no vartiem, bija aizaugusi ar svaigu zali. Pa?i varti bija tikai valigi aizsegti, kas lava draugiem netrauceti tuvoties majai. Verandas pakapieni bija manami nolietoti, un nojume virs tas bija saliekta un nokarajusies. Tomer priek?ejas durvis izradijas blivas, izturigas un aizvertas ar iek?ejo sledzeni. Anatolijs meginaja kaut ko saskatit iek?a pa neiekaptajiem logiem, tacu stikls bija netirs, apgaismojums slikts, un, ja neskaita dazu mebelu neskaidros siluetus, nekas nebija redzams.

Laukuma pa kreisi no majas atradas tupa ?kunis. Musdienas ?adas ekas arvien vairak tiek izmantotas ka automa?inu garazas, tacu ritenu pedas ?eit nebija. Izlemusi iet iek?a, Hera satvera lielo dzelzs kron?teinu, kas aizstaja durvju rokturi, un uzreiz izdzirdeja saucienu:

– Ko tu te gribi, ja?

Abi virie?i pagriezas pret balsi no cela un ieraudzija lielu sievieti ko?i sarkana udensnecaurlaidiga jaka un augstos gumijas zabakos. Vina atspiedas uz stipru, kruzainu nuju.

– Ko tev vajag, es jautaju? – sieviete atkartoja.

Tolja izradijas tuvak milzigajam kartibas sargam. Vin? runaja parliecino?i un leni:

– Redziet, mes speciali atbraucam no pilsetas uz… uh… uz vietas… apskatit…

– Aaaaand, tatad tu esi no Tomkas?

Anatolijs isi paskatijas uz komandieri un pamatigi pamaja.

– Kada neuzmaniga meitene! Cik reizes es vinai saku: bridini mani! Tatad ne, viss ir savadak. Vai man te jastaiga visu dienu? Nav meitene, teja.

Sieviete patie?am bija taja vecuma, kad, ipa?i ciema sievietem, nodzivoto gadu skaitu vizuali vairs nevareja noteikt.

«Mana maja ir turpat,» vina pamaja ar roku uz ielas, «bet citu tuvu kaiminu nav.» Ekimovi aizgaja pagaju?aja gada, – vina noradija uz pamatigi nobriedu?o budinu blakus pa kreisi, – un Matrjona nomira pirms se?iem mene?iem… – Bija skaidrs, ka ?i Matrjona piedereja piparkuku majinai labaja puse.

Talejevs pieklajigi noklepojas.

«Tapec es saku: bridini mani.» Ak, vai! Vai velaties maju, kura dzivot, vai ka vasarnicu? Vai varbut uzcelt kotedzu vai zemei?

Talejevs bija pirmais, kas saprata situaciju:

«Mes, mans dargais, atbraucam uz ?ejieni, lai uz vietas noteiktu, vai maju var remontet, vai viss bus jabuve no jauna.» Tad izlemsim, vai ir verts pirkt. Un mes nepiekritam Tamarai par atslegu.

«Nu, ?o lietu var labot,» sacija kaimin? un tad pek?ni aizdomigi jautaja: «Ka jus ar Tomku satikaties, bet vina tev neiedeva atslegu, vai ne?»

Tacu notriekt zurnalistu nebija tik vienkar?i:

– Vai es teicu, ka mes ar Tamaru satikamies? Vina publiceja sludinajumu avizes, mes to izlasijam un sazvanijamies pa telefonu.

– Ak, man nepatik ?ie tievie radijumi. Es nekad to neizmantoju. Ja, un pedeja laika mana dzirde ir kluvusi sliktaka. Parasti Tomka suta ?urp cilvekus ar vinu atslegam. Tatad vini var staigat un klist tik daudz, cik velas. Vini visu apluko un izdoma. Dazreiz vini pat paliks pa nakti, lai viniem nakti nebutu javelkas atpakal uz savu pilsetu. Maju vel neviens nav nopircis. Tulit teicu mulkim Tomkam: «Tu neatradisi pircejus!» Neviens nedosies uz tadu vraku un pat uz zemes malas. Es pats butu palicis ?eit dzivot, tapec varbut butu kaut ko ietaupijis. Bet vai te jaunie?i var sedet?! Atri nosvilpoju uz pilsetu uz rupnicu. Lai gan tas ir saprotams: esmu pieradis pie visam pilsetas ertibam.

Saruna ar tik interesantu sarunu biedru Herai tagad kluvusi teju svarigaka par majas apskati.

«Bet mes pat nejautajam Tamarai Nikolajevnai pa talruni, kur vina strada vai kur vina dzivo.» Nebutu maldina?ana!

– Nu, kada tur blediba?! Viss ir redzams. Un Severodvinska ir tikai viena rupnica, kur vel vina varetu stradat par gramatvedi? Un rezerves atslegas atrodas kanalizacija, kas atrodas virs lievena. Atveriet to, apskatiet, varbut kaut ko izdomasit.

– Un ?kunis?

– Ja, visas atslegas ir uz gredzena. Pat no pazemes un pieliekama.