Nodevējs

– Pui?i, nestridieties! Jus abi esat izcili admirali. Bet mes tomer neparstasim jus milet, pat ja jus pazeminatu par jurniekiem! – Dzulija spelejas kopa ar viniem.

– Biedri admirali, es ne tikai neredzu svitras uz jusu biksem, bet es pat neredzu jahtu piestatne. Paskaties, preteja gadijuma tavs jurnieks var pamest savu juras speku komandieri un doties pie cita, veiksmigaka korsara,» sarkastiski piebilst alkohola apreibinata Gleba sieva.

– Ko tu runa, zakit! Jebkura diena Krievijas nelegalais imigrants pulkvezleitnants Dmitrijs Tramplinovs ar izsaukuma signalu «Donalds» saks bombardet mani un Nikolaju ar ipa?i vertigu informaciju. Un, protams, musu valsts vadiba nepamanis ?o varondarbu, un mes gozesimies godiba lidz savu dienu beigam! – Glebs sev raksturigaja maniere pasmin.

Kompanija kopa smejas un pec krievu dzires tradicijam turpina izklaideties, dzert un uzkost visu, ko Dievs viniem taja vakara sutijis.

Bet pat visspecigakais izsalkums standarta lauku salidojumos agri vai velu dod vietu sata sajutai! Tie?i ?aja bridi pienak istas krievu patiesibas bridis, kas saucas «Un runajiet no sirds uz sirdi!» Pateicoties ?ai paradibai, krievu cilvekam nav jadodas pie gimenes psihoterapeitiem, jo visas problemas ir atrisinats ar pieejama patiesibas seruma palidzibu.

Gleba vasarnicas viesistaba, divans, uz kura sez ipa?nieks un vina sieva, Julija sez atzveltnes kresla, viniem priek?a ir neliels galds ar uzkodam un dzerieniem. Fona ir kamins ar viesmiligu uguni, kas sprak?k. Nikolajs sez uz kebla mala ar gitaru, vin? dzied dziesmu:

…Kaut kur stenedami ripo Volga, Dnepra vai pats Jenisejs,

aiz Hadsona vin? elpo ozonu, maksajot draugu varda.

Bet jaunais draugs neuzdro?inas pagriezt vinam muguru, jo vin? neuzdro?inajas,

Vin? zina, ka ?is mazais nodevejs ir tuvuma, ka vinam ir izdevies visur noklut.

Vin? bija starp mums, Vin? dzivoja starp mums, Vin? dzera un eda starp mums,

un vin? kopa ar mums dziedaja musu krievu dziesmas.

Un atkal jus nekad lidz galam nesapratisiet likteni, kad to par kilnieku tures nelietis.

Ak, kadas ainas mes spelejam, musu galvenas lomas nevar saskaitit!

Es gribu, lai cenas par cienu, draudzibu un godu nekristu.

Un es ari gribu, tapat ka visi parejie, izturet lidz sprieduma dienai,

un vismaz vienu reizi ieskaties acis puisim, kur? mani nodeva.

Un atkal jus nekad lidz galam nesapratisiet likteni, kad to par kilnieku tures nelietis.

Nikolajs pabeidz dziesmu, noliek gitaru, vinam ir attalinats skatiens, ir skaidrs, ka vina domas ir kaut kur loti talu, un tas ir loti skumjas domas. Sievietes aplaude. Nikolajs klusedams ielej sev glazi degvina un izdzer to viens pats.

Klusa nakts netalu no Maskavas, tie?i ?aja laika jus varat sajust visu lauku brivdienu ?armu. Ausis skan klusums, spozi spid meness un tevi parnem neaprakstama harmonijas un vienotibas sajuta ar dabu.

Dzulija un Ella atrodas mazaja veranda. Ella ir skaista, satrieco?a sieviete, kura zina savu vertibu un uzskata, ka tads cilveks ka vina neap?aubami ir pelnijis daudz vairak, neka vina ir. Ella aizdedzina cigareti un vini sak nesteidzigu sarunu par dzivi.

– Klau, kas notiek ar tavejo!? Iepriek? vin?, ?kiet, nemaz nedzera, bet tagad vin? klauve viens pec otra. Kas notika!? – Ella jauta.

– Es pats to nevaru saprast. Majas viss ka parasti. Berni izklidu?i savas ligzdas, nav kam graut nervus. Ka parasti, es cen?os, lai vin? justos labi. ?kiet, ka problemu nav. Varbut ?i ir ta pati pusmuza krize!?

– Varbut darba, kas notika?

– ?kiet, ka viss ir ka parasti. Lai gan pirms tam vin? man nebija daudz stastijis.

«Es redzu, tas nozime, ka vin? mekle sievieti no saniem!» Pagaidiet, jus driz dzirdesit pazinojumu: «dargais, es sapratu, ka jus un es esam dazadi cilveki!» – Ella grimase.

«Es to butu jutusi uzreiz,» Dzulija vinu partrauc.

– Saki man, Yulka, vai tu nenozelo, ka apprecejies ar vinu!? Es domaju, ja man viss butu atpakal, es neprecetu Glebu. Kur? gan zinaja, ka viss izvertisies ?adi!? Tagad jaunie?iem ir tadas izredzes! Un musu laikos, vai nu ka diplomats, vai ka militarpersona, sliktakaja gadijuma jus varetu uznemt kadu inzenieri. Es kludijos: vajadzeja appreceties ar banditu! Paskaties, katrs no musdienu oligarhiem ir kadreizejais bandits.

– Tev ir greks sudzeties! Glebs ir ieverojams, gudrs, izskatigs un tevi mil. Tu dzivo labi, tev ir viss. Jums pat nav jastrada.

– Kas tas par visu!? Man vairakas reizes javelk viena un ta pati! Brauciet uz tiem pa?iem kurortiem, uz ?im resoru sanatorijam, kur skataties uz tam pa?am sejam!

– Neuztraucieties, iespejams, Glebs driz atkal tiks nosutits uz kadu vestniecibu. «Tu atkal varesi justies ka dama no augstakas sabiedribas,» vinu mierina Julija.

– Visas izrades ir letas! Diplomati! Ir tikai viens vards, kuru perk tikai piesucekni. Esmu vinus pietiekami daudz redzejis, kaktos skaitot santimus, un visu komandejumu vini valka vienu un to pa?u uzvalku! Un vini visu muzu valka vienus un tos pa?us apavus! Eh, kaut es varetu atgut savus divdesmit, nu, vismaz trisdesmit! Es dotu to blastu!

– Ejam likt musu virus gulet, tu esi karsts, ir par velu!

Sievietes piecelas un atgriezas maja.

***

Dzulija sez uz divana pie kamina, Nikolajs gul, galva ir sievas klepi. Dzulija noglastija vina matus. Telpa neviena cita nav.

– Vai atceries, ka tu mani bildinaji!? Gruti bija to nosaukt par priek?likumu, drizak par ultimatu! Mes nakti staigajam pa Maskavu, uzgajam uz sava tilta, pa vidu tu uzkapi uz parapeta un saki draudet, ka, ja es nepiekriti?u klut par tavu sievu, tu tulit metisies leja. Man joprojam patik doties uz ?o vietu.

Nikolajs skumji pasmaidija.

«Un taja vakara tu man iedevi ?o kulona pusi,» rada to Nikolajam. – Un otro es patureju sev. Es joprojam valkaju to visu laiku.

Nikolajs turpina klusiba melot, ja sieva tagad redzetu vina acis, vina bez vardiem saprastu, ka vinas virs ?obrid atrodas kaut kur loti, loti talu.

«Un taja vakara es biju laimigaka pasaule.» Jo labakais puisis pasaule man atzinas milestiba! – noglastija matus. «Viss bus labi, jo musu puses nekad netiks ?kirtas.» ES tevi loti milu!

Nikolajs klusedams apskauj sievu, bet nesaka ne varda.

6. nodala

Personala politika BVR, tapat ka daudzas citas valsts iestades, ir slegta. Protams, ?is apstaklis biezi rada daudz jautajumu padotajiem un dazreiz klust par klusas neapmierinatibas celoni. Pats interesantakais ir tas, ka, pa karjeras kapnem virzoties uz priek?u kads iepriek? neapmierinats, vinam pat ne mirkli nerodas trakuliga doma, ka butu labi ?o jautajumu izvirzit visparejai diskusijai. Subjektivs punkts? Noteikti ja! Bet es jums apliecinu, ka aiz katras ?adas tik?anas slepjas rupigs personala darbs, kas reizinats ar daudziem faktoriem, tostarp tiem, kas saistiti ar noteiktas vienibas uzdevumu izpildi.

Pla?s kabinets, nodalas priek?nieka vietnieks generalmajors Bikovs sez galda galvgali, vina padotie atrodas sanos. Notiek tik?anas ar augstaka limena vadibas darbiniekiem. Starp tiem ir Nikolajs un Glebs.

Svaigi kalts generalis, jauna darba joma, iespejamas nakotnes perspektivas! Protams, neiztikt ari bez «slotas» iznem?anas un padotajiem neparadi?anas, ka to pareizi lietot! Turklat pirmie iespaidi par padotajiem biezi vien veido pamatu portretam, kas raksturos vaditaju lidz vina dienu beigam. ?eit jums ir japamegina un taja pa?a laika japarada klateso?ajiem, kur? ir boss.

«Biedri, mes ?odien esam ?eit sapulceju?ies, lai apspriestu nozelojamo disciplinas stavokli musu nodala,» Bikovs draudigi skatas uz visiem klateso?ajiem. «Ar nozelu jaatzist, ka pirms manas iecel?anas amata vieniba tika kultiveta kaut kada nedarba atmosfera!» Stingru oficialu attiecibu vieta starp darbiniekiem valda neizprotams pseidobiedribas gars, kolektiva pieseg?ana, un es nebaidos pat no ?i varda – pazistamiba!

Generalis apzinati ietur teatralu pauzi. Nav iebildumu, loti labi, varam turpinat:

– Kamer sarezgita pa?reizeja politiska situacija pasaule prasa koncentre?anos un valsts vadiba cer uz musu godapratu un disciplinu uzdoto uzdevumu risina?ana, dala darbinieku ar prieku, bezcelonu smiekliem un nepiedienigu humoru strada arkartigi nopietnas jomas!

Vel viena pauze, bez iebildumiem, uz priek?u un ar zobenu: