Nodevējs

Apsargs ieiet sievie?u tualete un, neejot iek?a, skala balsi jauta:

– Atvainojiet, ludzu, vai ir kads? Nostradaja ugunsdzesibas signalizacija, man tas japarbauda!

Nesanemis atbildi, vin? dodas iek?a un rupigi apskata visus stendus, izlietnes, tualetes aprikojumu, ari atkritumu tvertnes. Vina kustibas tiek noslipetas, un mekle?ana notiek pec apstiprinatas shemas, kas simts reizes parbaudita prakse. Neko aizdomigu neatradis, dodas uz izeju, apstajas pie tehniskas telpas durvim, apskata salimeto papiru ar zimogiem, pagruz durvis, tas ir aizslegtas. Darbinieks aiziet un dodas atpakal uz zali.

Uzvedums turpinas, Maikls uzmanigi skatas uz skatuvi, vinam blakus apsezas «Katrina», kura maigi atspiezas ar elkoniem uz vina pleca un uzmanigi vero uz skatuves notieko?o burvibu.

Dazas rindas aiz Maikla un Ketrinas sez pretizluko?anas virsnieks, vero amerikanus un slepus, parkapjot stingrus vadibas noradijumus, izbauda priek?nesumu, kuram sava saspringtaja darba grafika diez vai atrastu laiku.

9. nodala

Vakars, pilsetas parks, Nikolajs sez uz solina, rokas tur kvasa pudeli, ta ir zime vina kontaktam no Amerikas vestniecibas. Sieviete pa parka celinu pieiet pie solina. ?i ir sieviete, kuru neviens nekad nesauks par daila dzimuma parstavi. Tas nenotiks, jo ir gandriz neiespejami saprast vinas vecumu, vinas dzimumu ir gruti noteikt, un tas ir tapec, ka vina ir gerbusies sievietem raksturigaka apgerba neka virie?iem. Spriezot pec vinas garderobes, varam dro?i teikt, ka vina nevar lepoties ar augstiem ienakumiem. Sievietes galva ir parklata ar ?alli, vinas seja ir ar brillem ar biezam lecam, nekas vinas izskata nenodod Katrinu no teatra.

Katrina nostajas uz solina, apstajas preti Nikolajam, pagriezas vina virziena un sak sarunu. Vin? runa krieviski, bet ar nelielu akcentu.

– Cilvek, vai tev ir kadi serkocini?

– Ne, bet es varu piedavat citu variantu. Ludzu apsedies.

Katrina apsezas uz solina, bet nedaudz talak no sarunu biedra, un skatas apkart.

– Sveiks Nikolaj!

– Sveika Katrina!

– Ka tu mani pazisti!? Vai mes esam iepriek? tiku?ies?

«Jus lieliski saprotat, ka jusu rezidencu sastavs musu valsti un musu – juseja – ir mazakais noslepums, kads vien var but pasaule. Jautajums tikai, kur? ieradisies uz tik?anos?

– Sveicieni no Erika. Jus rakstijat, ka varat mums palidzet atrast informacijas nopludes avotu. Kadi ir jusu nosacijumi?

«Tulit runasim versim aiz ragiem un iedzersim viens otru, lai iepazitos!»

– Man nav laika jokiem! Esmu ierobezots laika.

– Piekritu, man ari nav daudz atlicis. Mans lugums ir vienkar?s lidz banalitatei, klasiskas tris velmes: jus izvediet mani no ?is sasoditas valsts, desmit miljonus skaidra nauda un maju pie juras, austrumu krasta dienvidos. Florida vai Dzordzija man butu lieliski.

– Kadas jums garantijas, ka jus mus neapmanisit?

– Garantija ir visvertigaka, kas man ir – mana dziviba. Ja, un velos precizet, ka musu agenta vardu atkla?u tikai pec tam, kad bu?u ievakusies sava maja, registrejusies uz sava varda un sanemusi naudu skaidra nauda. Vesture zina daudzus gadijumus, kad isti krievu «patrioti» palidzeja jusu organizacijai, bet pec tam neveiksmigi skreja cauri tiesam, lai tiktu pie gruti nopelnitas naudas. Es negribu but viens no ?iem nelie?iem.

– Kas versi pie ragiem, tas esi tu, Nikolaj! – Katrina spelejas vinam lidzi.

– Man ir preces, jums ir tirgotajs!

– Es pat neesmu redzejis ?o produktu.

– Kad tu to ieraudzisi, tas nemaksas ne centa. Ja, un man ir vel viens nosacijums, es negribetu tirgoties ne ar ko citu ka vien «kurmja» nosaukumu.

– Ir parak daudz nosacijumu, Nikolaj! Velos jus informet, ka esmu pilnvarots veikt dialogu ar jums tikai bezierunu sadarbibas gadijuma ar musu organizaciju. Proti, pret mums busiet simtprocentigi sirsnigi, un musu sadarbiba attieksies uz jebkuriem jautajumiem, gan personibam, gan urb?anas un urb?anas darba formam un metodem, visu, kas jums kluvis zinams visa darba laika. Jums ir tikai viena minute, lai sniegtu man pozitivu atbildi, preteja gadijuma es nekavejoties do?os prom.