Gultā ar zvēru

Divaini, bet pec mana kliedziena visi paklausija un neko vairak nejautaja. Vienigi vecmamina nenomierinajas, lidz nesanema no manis solijumu, ka grutniece neprece?os, jo vinas sirds noteikti neiztureja kaunu par otru mazmeitu.

No neobjektivitates nopratina?anas nevar izvairities, tacu atelpa prieceja un lika ceret, ka vini nomierinasies, kas nozime, ka saruna rites mierigaka toni.

Praktiski aizbegu no kazu salona, ar galvu, kam sekoja manas vecmaminas bargais skatiens, kas mani gandriz iededzinaja caurumu.

Likas, ka vetra ir rimusies, bet tas pa?as dienas vakara man piezvanija satraukta Lera:

"Masa, cik talu es esmu kluvis no tevis!" Man ir tik kauns! Bet mes bijam loti tuvu! Izradas, ka Da?a zinaja vairak neka es!

– Nomierinies, Lerik! Jus nevarat uztraukties! Mes esam kopa tikai pusotru menesi, lai gan mes esam pazistami loti ilgu laiku. Es negribeju apgrutinat jus ar savas personigas dzives detalam, jo jums nav laika man pareizi tagad.

– Vai tev jau viss ir bijis?

– Ne, es vel neesmu gatavs.

– Ta es domaju! ?is Sergejs patiesi ir bruninieks, gatavs pagaidit lidz kazam un panemt tavu nevainibu sava kazu nakti? – masa iesmejas un pek?ni es izdzirdu Gromova balsi

– Ler, vai jus to visu apspriezat Vadima Andrejevica priek?a? Paldies, masin, par privato sarunu!

Vispirms Da?a un tagad Lera! Biju gatava nolikt klausuli vai uzmest masai dusmu lekmi par vinas garo meli, bet atceroties, ka esmu stavokli, savaldijos.

"Vin? vienkar?i ienaca un neko nedzirdeja," vinas attaisnojumi vairs neglaba sabojato garastavokli, un es steidzos izslegties.

– Ata, redzesimies velak.

– Beidz, Divan! Es tikai gribeju jautat, vai man vinu ieklaut kazu viesu saraksta?

– Vin? tikko pabeidza praksi kada no liela arzemju uznemuma filialem, kas tika atverta musu pilseta, tapec 10. junija vin? bus komandejuma.

– Tas ir skaidrs. Zel, ta butu bijusi lieliska iespeja iepazistinat vinu ar visiem vina radiniekiem. Labi, cau, maza masin, kapteinis Gromovs jau skatas uz mani loti bargi, tapec es skrienu!

– Cau, Lerik.

Mani pa?ai sarugtinaja tas, ka Sergejs bija aiznemts manas masas kazu diena, tacu sapratu, ka mums vel visa dzive priek?a, lai satiktos ar gimeni, jo ipa?i tapec, ka man vajadzeja but ligavas masai, kas nozime, ka visa mana uzmaniba joprojam bus versta uz Leroju. Un es negribeju atstat vinu vienu starp daudziem nepazistamiem viesiem. Kapjot zem siltas segas, es nosutiju Sergejam iszinu:

"Esmu majas. Atvainojiet, ka neatbildeju. Visa diena pagaja, gatavojoties kazam un tiekoties ar gimeni."

"Es visu saprotu, dargais, ceru, ka pirms komandejuma jus atradisit man laiku, jo es dodos prom uz visu nedelu."

"Protams, es tevi atradi?u. Es tevi noskupsti?u."

"Un es jus dzili skupstu! Driz jus gatavojaties musu kazam."

Pec pedejas zinas izlasi?anas es saku smaidit ka pedejais idiots.

Cik neprognozejams ir liktenis, tikai pirms paris mene?iem es jutos ka visnelaimigakais cilveks uz ?is planetas, bet tagad es biju ceribu pilna un iemilejusies visjutigakaja un izskatigakaja puita, kur? mani patiesi darija laimigu.

Nakamaja diena parka, zem junija saules stariem, es sedeju un gaido?i skatijos uz saraukta Sergeja seju. Vin? jau desmit minutes petija fotografiju, kura es pozeju ?ika, piegulo?a, lidz gridai gara be?a kleita ar milzigu ?kelumu:

– Kur? vispar naca klaja ar ideju uzvilkt ?adus terpus ligavas masam?

– Vai tev tas nepatik?

"Man tas loti patik, bet es negribetu, ka tur pulcesies lielvardie?u un biznesmenu bars, kas skatas uz jums!"

– Serjoza, es visu laiku bu?u kopa ar Leru! Un ir par velu mainit dizainu, jo tas ir apstiprinats. Un tad, kleitas tiek izgatavotas pec musu merijumiem, un kazas jau pec nedelas!

"Es jau simts reizes esmu nozelojis, ka aizgaju iepriek?eja diena, mila, esmu greizsirdibas noguris," vin? mani asi pagrieza pret sevi un, paklavies impulsam, apskava, iebazis degunu mana. mati.

– Nomierinies, mana vecmamina bus tur, tapec es bu?u stingra uzraudziba!

– Visa ceriba slepjas vina!

Pec maniem vardiem abi smejamies, jo Sergejs jau bija daudz dzirdejis par manu milo vecmaminu, kura jau divas nedelas dzivoja pie manis un aktivi palidzeja gatavoties kazam, pareizak sakot, aktivi trauceja tie?i ?ai gatavo?anai.

Ja es toreiz butu zinajis, ka manas masas kazas bus sakumpunkts visiem turpmakajiem notikumiem, es to butu palaidis garam, aci nepamirk?kinot, atsaucoties uz slimibu, tacu biju loti naiva un ceribu pilna par kopigu nakotni ar Sergeju, tapec kritu. milestiba notrulina manu piesardzibu. Tas ir tas, ko es velak loti nozeloju.

4. nodala

Desmitaja junija musu gimenei pienaca viena no svarigakajam dienam: masas Leras kazas.

Jau no pa?a rita vecmaminas dzivoklis lenam, bet noteikti piepildijas ar elegantiem viesiem. Mes ar Da?u gandriz negulejam, jo darbi, kas tika atstati lidz pedejam bridim, aiznema gandriz visu nakti. Tacu izskatijamies lieliski, jo tik nozimiga gadijuma kosmetiku un matus uztaisija pie stilista un uzvilka tie?i tas kleitas, kuras Sergejam tik loti nepatika.

– Nu, skaistule! – draudzene griezas spogula priek?a, atklati apbrinodama sevi, un es centos pedejo neratno balonu piestiprinat pie durvim.

– Ko tu esi verts? Iepriecinasim tavu Seryogu! Izsludinu fotosesiju!

Nolemusi, ka ?adam skaistumam nevajadzetu iet velti, Da?a lika man fotografet no dazadiem lenkiem un pec tam pieprasija, lai es vienu no fotografijam nosuta ligavainim. Padomajis, nestridejos un izvelejos paris labas fotografijas, kuras uzreiz aizlidoja pie vina.

Nepagaja ilgs laiks, lidz tika sanemta atbilde:

"Vel viena fotografija, un es tulit atgriezi?os un nozag?u tevi!"

Da?a, kurai izdevas izlasit zinojumu, apstiprino?i pamaja ar galvu:

– Iemilejies ka zens! Bet man jau sen bija aizdomas, ka tu vinam patic, pat tad, kad universitate, budams vecako kla?u students, vin? pastavigi viesojas pie mums!

Tas ir divaini, jo es personigi no vina nepamaniju neko citu ka tikai draudzigus smaidus. Vai Da?ai ir taisniba, un es, iegrimis savas problemas un macibas, neredzu neko talak par savu degunu?

– Meitin, tu esi vienkar?i lieliska! Es ceru, ka tavs tetis debesis redzes, cik skaista tu esi kluvusi! – Mamma noslaucija asaras no acim un apskava mani.

– Pietiek maminas, ?odien visa uzmaniba tiek pieversta musu Lerai!

Es noradiju uz tanti Lenu un onkuli Kolu, kuri deva Lerai vecaku svetibu, un metos preti viesiem, kuri slejas apkart.

Masa, kas jau bija skaista, tagad bija vienkar?i skaista: gai?ais grims uzsvera vinas lidzibu ar slaveno Andzelinu Dzoliju, un vinas mati, salikti zema kucina, atklaja asus vaigu kaulus un piesaistija uzmanibu vinas kuplajam lupam.

Piegulo?a balta mezginu kleita uzsvera visus vinas trauslas figuras valdzinajumu. Es atklati apbrinoju savu masu un pilniba nepiekritu tiem, kas teica, ka vinai ir paveicies ar savu ligavaini. Neskatoties uz savu stavokli un izskatu, vinam ar musu Leru paveicas ne mazak! Vienkar?i atcerieties vinu attiecibu sakumu, kam vina pretojas ar visu savu speku, un vin? vajaja vinu ka traks un pat atklati piespieda. Godigi sakot, Gromovs mani vienmer mazliet biedeja ar saviem diktatoriskajiem veidiem un acimredzamo velmi piesavinaties manu masu. At?kiriba no vairuma virie?u, kuri izvairas no laulibam, vin? velejas, lai Lera vinu apprecetu pec iespejas atrak, un ari grutnieciba bija viens no vina planiem.