Vienīgā vilkacim

– Nu ja, vai es neteicu? Ak ja, cilveks. Tapec vina nesajuta at?kiribu starp braliem. Vai varat iedomaties, cik tas ir briesmigi?! Nabaga meitene!

– Turies ar lidzjutibu. Labi, meitene to nejuta, bet bralis, kur? ar vinu savienojas, to visu izdarija ar noluku. Kada kaza! Ka jus sakat, sauc to cilveku, kuru satikat?

Mani kopuma ?okeja saruna un diskusijas tema. Iepriek? es nekad nedomaju uzzinat par saviem braliem no avizem vai vakt tenkas. Man tie bija sapnis, bet ne merkis. Kas vini ir un kas es esmu?

Bet pamazam gribeju, lai ?ads virietis man piever? uzmanibu. Liktenis skaidri saprata manu lugumu loti konkreti, dodot man tadu iespeju. Tik velos pec tam! Ja, javelas uzmanigi.

– Daniels. Vin? teica, ka vinu sauc Daniels.

– ?eit! Ir skaidrs, kur? no tiem ir sliktais! ?is Daniels, vin? sevi tadu paradija ari ar tevi. Mums jaturas talak no ?i brala. Klau, vai brali turpina sazinaties ta, it ka nekas nebutu noticis? Interesanti, kas tur isti notika? Es neticu ?adiem stastiem. Bija ari skandals, bet vini sazinas, vai es pareizi sapratu? "Katja pagriezas pret mani un paskaidroja: "Vai redzejat vinus kopa?" Un kapec vini ir lidzigi, vini ir dvini!

Es pats nesapratu, kapec vini man ?kita at?kirigi. Es vienkar?i vienmer redzeju at?kiribas.

Tapec vina neslepjoties atbildeja:

– Ta es vinus at?kiru. Man tie ir vienkar?i lidzigi, bet tie ir at?kirigi: pec izskata, kustibam. Esmu jau vairakas reizes tos redzejis, kaut ari no talienes, tacu vienmer redzu at?kiribas. Tagad es noteikti zinu, kur? no viniem ir Daniels.

Dzulija pielika punktu sarunai par saviem braliem:

– Labi, vienkar?i turies talak no ?i Daniela. Padejosim vel un dosimies majas.

?????????????????

13. nodala

Visu maiju es dejoju ka bezrupigs taurin? ar Nikolaju un Enriko, pilnveidojot savas prasmes. Darba viss bija stabili. Mierigi pabeidzu kartejo macibu gadu, reizem verojot Ziemelu bralus.

Veroju no talienes, no sava kabineta loga, bez mazakas velmes tikt tuvak. Mani aizvainoja piedavajums tikties ar vienu no braliem. Bet es nevareju tos pilniba izmest no galvas.

Kartejo reizi pec skolas aizgaju uz klasi, iegaju iek?a un piegaju sasveicinaties ar Nikolaju, kur? runaja ar jauno meiteni. Es vinu nekad agrak nebiju redzejusi klase.

“Sveiki, cilveki, prieks visus redzet,” uzsmaidiju Nikolajam un meitenei, atbildot sanemu samulsu?u skatienu no partnera un verigu, bet neparprotami nedraudzigu skatienu no jaunas meitenes.

"Am, Veronika," Nikolajs ?aubidamies iesaka, "ej, mes iesim un runasim ne visiem priek?a, mana dzive kaut kas ir mainijies, un es gribeju ar tevi apspriest vienu jautajumu." Labi, ka atnaci agri. Jo es uztraucos, ka man nebus laika jums visu izskaidrot.

Es pamaju ar galvu, un mes ar Nikolaju aizgajam prom no parejiem. Toms neparprotami jutas neerti sakt sarunu, tacu vin? paskatijas uz jauno meiteni un tomer nolema:

„Veronika, tu biji brini?kiga partnere, un man loti patika ar tevi dejot, bet, saproti, es samierinajos ar savu draudzeni, vina tur stav,” un vin? noradija tie?i uz meiteni, kura mus drumi veroja, vina kategoriski pret jebkuru citu partneri, iznemot vinu. Un tagad es dejos ar vinu, un tev bus jamekle jauns partneris.

Skaidrs, ka tas nebija tads parsteigums, kadu es gaidiju no ?i vakara. Vina atturigi atvadijas no sava biju?a partnera un, pagriezusies, devas ara, nolemdama doties majas, jo tango ?odien tika atcelts. Ar acim atradusi Enriku, vina redzeja, ka vin? joprojam ir brivs, un nolema versties un atrisinat ?o jautajumu ar jaunu partneri.

Vin? aizpildija papirus un pacela galvu, kad es jau biju pietiekami tuvu, sarauca pieri, paskatijas man aiz muguras, skaidri paskatijas uz atkalapvienotajiem partneriem un pagriezas pret mani:

– Nu, es tikko uzzinaju. Es negaidiju, ka Nikolajs iepriek? nebridinas un atnaks uz stundu kopa ar savu draudzeni.

"Ja, es visu lieliski saprotu, jo ta bija meitene, kas vinu atveda uz ?ejieni." Vinam nebija izveles, ka es saprotu. Bet es biju ari sa?utis, ka vin? nezvanija un nebridinaja mani. Es gribu zinat, vai man ir jauns partneris?

– Kur es tagad varu to atrast tev, Veronika?! Galu gala vasara nak, daudzi dodas prom. Kop? rudens ja, bus jauni gribetaji, bet tagad nav neviena. Jums ir palikusi tikai viena privatstunda nedela.

"Bet ar to nepietiek, Enriko, ar to nepietiek." Jus neatstasiet man vienu lietu, vai ne? Es lugtu mani sameklet otru dienu, kad tev bus erti,” nogaido?i paskatijos uz treneri, neveloties atstat situaciju bez risinajuma.

– Labi, Veronika, es megina?u atrast tev kadu variantu. Tie?i pirmdien man ir briva stunda pec visparejam nodarbibam. Tapec es pardoma?u un jums piezvani?u.

Mierigi no visiem atvadijusies, devos majas, pa celam domajot, ka isti pavadi?u ?o vakaru. Es biju nedaudz aizvainots, bet es aizdzinu negativismu. Es negribeju skatities beidzot atnaku?os prakses dokumentus, nebiju sarunajusi tik?anos ar draugiem, un tagad, vakara, bija par velu zvanit.

Gribejas izkusteties, jo jau biju pieradusi pie aktiviem vakariem, tapec pargerbos un devos uz deju klubu, kur jau biju, Libertada.

Pirmdien gaidiju mierigaku gaisotni deju kluba. Es tikai domaju par mierigam vakarinam, tapec uzreiz devos uz istabu, kura atradas pats restorans. Ediens bija brini?kigs, pie pamatediena pasutiju glazi vina, lai tikai noskanotos.

Isti nepiever?ot uzmanibu situacijai, ar prieku klausijos kvarteta, kas atskanoja vieglas kompozicijas, kas lieliski pavadija manas vakarinas. Es redzeju parus dejojam uz ielas, bet vakars tikai sakas, tapec cilveku nebija daudz.

Manu uzmanibu piesaistija skanas, kas naca no otra stava. Tur atputas vilkaci, un man ieteica tur neiet. Bet man nevajadzeja. Jaturas talak no ?iem divkosigajiem cilvekiem, ipa?i no tik trok?nainas kompanijas.

Un pec pusstundas mani uzaicinaja diezgan pievilcigs virietis, kur? sedeja, visticamak, kolegu kompanija. Diezgan pieklajigs dejotajs. Ka izradijas, Andrejs, ka vin? sevi iepazistinaja, redzeja mani dejojam ar slaveno dejotaju Vladu Sato. Vin? par to ?aubijas, bet nolema to darit un uzaicinaja vinu pievienoties tango.

Pec dejo?anas es nolemu atsvaidzinaties, un, kad izgaju ara un pagriezos pa gaiteni, es atkal sastapu virieti. Kas ta par vietu! Vini vinu apbura, vai ka? Paskatijos uz aug?u un sapratu, ka atkal, ?kiet, esmu iegajusi vilkaca.

Vina izskats, un vin? bija liels, vina skatiens un acis – viss vinu atdeva ka vilkacis. Es pamaniju, ka vina zilite periodiski sa?aurinas. Slikta zime! ?is divkosigo sugas parstavis acimredzami pilniba nekontroleja savas reakcijas. Tu daudz dzeri, vai?

– Ak, kada skaistule, kada sudiga meitene! Man paveicas tevi atrast! Ejam, nenozelosi,” un vin?, pilniba ignorejot manu nevele?anos, vilka mani pa gaiteni uz izeju uz zali.

– Pagaidi, kur tu mani vedi? Es nevelos ar tevi nekur iet, bet apstajies!

Vispirms iesitu vinam pa apak?delmu, tad iesitu ar duri, sapratu, ka tas ir bezjedzigi, vin? vienkar?i nepieversa uzmanibu, neparprotami budams lieliska noskanojuma, nemaz nesaprotot, ka esmu pret. Vai varbut vinam bija vienalga?

Meginaju bremzet musu gajienu, noliekot kajas uz gridas, bet likas, ka ?is “skapis” manas pules nepamanija. Tomer, pirms izgaja no zales, vin? pagriezas pret mani un sudzejas:

– Kapec tu saluzies? Es tev saku, priek?nieks tevi nesapes. Vinam patik tadas meitenes. Viss ir tik pareizi, bet es redzeju, ka tu dejoji ar to mazo cilvecinu, man ?kiet, kaisligu meiteni. Neuztraucies, Vadimam patik jaukas un maigas meitenes, vin? tadas mil. Citadi musejie ir rakstura pilni, un cilvecini mili un lokani. Mes tur tiksim, jus sapratisit. Tu zini, cik stiprs ir musu priek?nieks, vin? tev uzreiz iepatiksies, esi kars pec musu nojautas, ari pats vinam pajautasi. Vin? atri nogurst no draudzenem un biezi tas maina.

?????????????????

?is puisis turpinaja mani vilkt, izejot no gaitena un uzreiz sakot kapt pa kapnem uz otro stavu. Es sapratu, ka, ja es tagad neatbrivo?os no vina, tad bus par velu.

Ka tas vareja notikt ar mani? Vel tikai vakara sakums! Izmisigi paskatijos apkart, saprotot, ka cilveku ir vairak, muzika kluva skalaka. Katrs bija aiznemts ar savu biznesu, nepiever?ot man uzmanibu.

Bet tad es satiku virie?a skatienu, kur? sedeja grupa netalu no mums. Es vinam pasaucu, noradot uz to, kur? mani vilka. Vin? uzmanigi paskatijas uz ?o slepkavu un paskatijas prom. Kas?! Ka ta?! ?i ir pieklajiga vieta! Tas ir tikai deju klubs un diezgan pieklajigs restorans. Ari laba rajona. Kapec?!

Saku skatities pa uznemumiem un tad ieraudziju savu draugu. Tas, kur? man patika, bet gribeja ar mani pavadit vieglu nakti un no kura es atteicos.

Daniils Severnijs mierigi sazinajas ar kompaniju pie galdina netalu no mums. Es domaju, vai tas palidzes. Bet kada man bija izvele? Un kur? no tautas stasies pret ?o slepkavu? Un Daniels ir vilkacis, vin? var mani izglabt.

Un es kliedzu plauksta, vicinot brivo roku ka traka, piesaistot vina uzmanibu:

– Daniels! Daniels! Tas esmu es, Veronika! Daniels! – vin? mani pamanija. Vin? apmulsis skatijas no manis uz manu sagustitaju, kur? gandriz veda mani aug?a pa kapnem, atpu?oties pret otro stavu. Slepkavas merkis neparprotami bija mani nogadat vinam vajadzigaja vieta. Burtiski pietika ar dazam sekundem, lai Daniils novertetu situaciju, un vin? pek?ni piecelas kajas, strauji virzoties uz mums.

Atputu kajas uz paklaja, kas bija uzklats otra stava gaiteni, saprotot, ka nemaz negribu iet atsevi?kas telpas, jo ipa?i tapec, ka Daniels jau kapa pa kapnem.

Mans sagustitajs neapmierinati savilkas grimase, sapigi paraustija roku un, pagriezies pret mani, piebilda: