Vienīgā vilkacim

"Enriko, man to vajag, zini, man to vajag." Es nebiju tik loti pieradusi sekot savam velmem, ka saku justies neerti, jo esmu tikai sieviete. Laujiet man ?o kaprizi.

Vin? bija parsteigts, bet atbildeja:

– Tatad tev ir labs partneris, vinam viss izdodas, bet es uzmanigi veroju visus parus. Tu izskaties loti organiski. Tici man, Veronika, tev vienkar?i vinam vajadzetu uzticeties,” vin? smaidot pabeidza.

– Enriko, Nikolajs macas pats, un dazreiz vin? pielauj kludas. Reti, bet vinam ta gadas, un ari man zud ritms. Un es gribetu vienkar?i izbaudit dejo?anu vismaz reizi nedela, zinot, ka mans partneris man vares sniegt ?o iespeju. Tu saproti?

Vin? domigi pamaja.

"Nu, ja jus ta uzdodat jautajumu, tad es varu iedalit vienu stundu nedela tulit pec musu nodarbibam tre?dien." Vai tas darbosies?

Veronika smaidot atbildeja:

– Ja, deres. Tas ir vienkar?i brini?kigi. Es priecajos, Enriko, paldies.

Un vina visu vakaru bija brini?kiga noskanojuma. Atceroties sarunu, es vai nu pasmaidiju, priecajoties par merka sasnieg?anu un domajot par turpmakajam aktivitatem, vai ari saraucu pieri, radot sevi par parak impulsivu. Un tad viena mirkli nomierinajos, nolemjot, ka darbs ir padarits, un dabuju to, ko gribeju. Tas ir brini?kigi.

?odien bija mana otra personiga nodarbiba ar Enriko, un es ar prieku lavos tango ritmam, apgustot jaunas kustibas.

Tris sinhronizeti soli atpakal, pagrieziens un partnera vardi:

– Strauji pagrieziet galvu pa labi un piespiediet galvu man pret plecu.

Izsitiens uz saniem, un vin? uzreiz mani atvelk atpakal, vadot mani, palidzot man sajust mirkli un vienotibu ar savu partneri.

– Pieliecies vel, Veronika, ja, ta.

Un Enriko mani vada, palidz. Karteja piruete, es atkal esmu vinam preti. Mes skatamies viens otram acis, mans partneris neatlaiz manu skatienu, es skatos, es nevaru neskatities. Es vel neesmu pieradusi, lai gan Enriko mani lama un pieprasa sataustit vinu ar savu kermeni.

Sakotneja limeni partneris ir karalis un dievs, bet vin? man stasta par savam darbibam ar savu kermeni un kustibam. Un partneris reti kad skatisies uz savu partneri, vairak uz apkartni, lai paris nesadurtos ar citiem dejotajiem. Tapec es macos sava partnera kermena valodu, burtiski macoties to sajust ar katru kustibu. Es macos uzticeties vinam un sev.

Deja neapstajas, partneris vada un atkal ?i kustiba, es atmetu galvu vinam uz pleca, par laimi vin? man atkal palidz ar roku, un mes sastingam.

– Labi, Veronika, tu macies parsteidzo?i atri. Savienosim visas kustibas," es drudzaini saku atcereties secibu, bet mani partrauc, iesaucos: "Tu atkal doma." Es tev teicu, ko par to domas mana partnere Veronika. Tu jutisi mani, manas kustibas un velmes un sekosi tam.

Enriko mani vada deja, manas kustibas klust arvien dro?akas, pabeidzam, sastingst un treneris piezime:

– ?eit trukst pedejas kustibas. Tu vari aptit savu kaju ap manu aug?stilbu, es ture?u tavu vidukli, ja, tie?i ta. Un neaizmirsti, Veronika, ka turpmak tavs partneris tevi mudinas ne ar vardiem, ka es pavisam driz, nejust manas kustibas.

Un domaju, ka mans kermenis un dvesele ?odien gan stradaja, gan atputas, izbaudot nodarbibu. Apbrinojama sajuta. Izradas, ka tango noteikumu praktiski nav. Tikai pats elementarakais un viss parejais ir improvizacija un saruna starp diviem cilvekiem ar vinu kermeni un acim. Tango vardus nevajag.

Pirms atvadi?anas nolemu Enriko uzdot jautajumu par labu deju gridu, pastastot par vinas draugu velmi dejot. Tapec velejos pakonsulteties, noskaidrojot interesantakas iespejas.

– Iesaku doties uz Libertadu, uz Ziedu laukumu. Moderna, pieklajiga vieta, bet bez lieka patosa. Tur tavi draugi atradis dejas dveselei, un tu, Veronika, varesi spert pirmos solus tango kopa ar istu partneri.

– Dejo tango kluba? Bet es vel neesmu gatavs, labak vel trene?os un tad pamegina?u,” ?is priek?likums mani mazliet nobiedeja. Es negribetu sevi apkaunot ar savam nulles prasmem.

Enriko uzmanigi paskatijas uz mani un atbildeja:

– Tas ir skaidrs. Veronika, ?i nav platforma profesionaliem, ta ir paredzeta ikvienam, un jus varat viegli dejot tango ar partneri, pat ar savam pa?reizejam prasmem. Un zini ko,” treneris viltigi piemiedza acis, skaidri kaut ko planodams, – es tev do?u uzdevumu, jo tango ir drosmigo un brivo deja, un man savos audzeknos nevajag glevuli. Tu aizej uz turieni un uzaicini dejot kadu, kur? dejos tango, un tev tas patiks. Kads, kur? iedvesmos jusu ka partnera uzticibu. Nakamtre?dien gaidu tevi ar stastu par taviem piedzivojumiem.

?????????????????

Un vin? atvadijas ar apmierinatu smaidu, neparprotami apmierinats ar radito efektu. Es automatiski aizgaju un devos majup, budams sava veida apmulsis no ?ada ultimata, saprotot, ka esmu izaicinats.

10. nodala

Majas es nekavejoties piezvaniju savam draugam, jo viss jau bija izlemts ar vietni.

– Julija, sveiki, vai mes ?aja nedelas nogale dejosim? Ja? Labi. Treneris man ieteica vietni, netalu no Ziedu laukuma. Pazisti vinu? Vispar lieliski. Nu tad vienojamies, ejam tur.

Sestdien sagerbos ta, lai varetu dejot paru dejas, un ne tikai tango, ka skolotaja prasija, bet ari lipigos, vieglos Dienvidamerikas. Izgriezums uz svarkiem, protams, bija nedaudz augsts, bet ko darit, ja kustibas ir tadas, un man nepatik pukaini svarku varianti. Bet eleganti, jo pa?i svarki ir zem celgaliem, tikai piegriezti viltigi un nedaudz izaicino?i.

Draugi izskatijas diezgan atbilsto?i vakaram un savai gaumei. Katja nemaz negrasijas dejot, tacu Julija vinu pierunas velreiz. Bet musu labaka meitene bija gerbusies ?auras bikses. Ar vinu viss skaidrs, vina dejos bacatu. Julija to vienkar?i dievinaja, bet es pati to dejoju pirmajos studentu dzives gados, bet tad parstaju. Tada deja manas profesijas cilvekam nebija ar ko lepoties bachata tomer vairak domata jaunam un kaisligam brivam meitenem un pui?iem.

Pec tam mes sakam attiecibas ar Sa?u, kur? bija kategoriski pret ?adiem hobijiem, patiesi ticot, ka mana reputacija ir svariga, un es vinu verte?u. Un tagad man bija vienalga par citu cilveku viedokliem, es gribeju atpusties, izklaideties un pilniba terzet ar tiem, kuri varetu dalities mana prieka.

Tacu doma, ka bus jaaicina kads, kura deja man patika, lika nodrebet. Lai gan man ir no ka baidities, ta ir tikai deja, un es esmu pieaugusi sieviete. Nu tads izskatigs puisis man atteiks. Ak, bet jums bus jamekle nakamais vai jaaizmirst par personigo apmacibu.

Un ka gan trenere visparejas nodarbibas var skatities acis, ka nav spejusi izdarit tik elementaru lietu? Ko darit, ja es apkaunoju sevi sava partnera un citu priek?a? Lai gan atceros tadus vakarus, tur vienmer valda loti draudziga atmosfera. Nu, es neaicinu vilkaci. Ja treneris man butu devis ?adu uzdevumu, es neuzdrikstetos. Tatad kopuma viss ir vienkar?i, es atradi?u partneri, uzreiz dejos ar vinu un labi pavadi?u laiku ar meitenem. Ir izlemts!

Libertada nonacam astonos, izlemu?i vispirms rezervet galdinu pa?a restorana un pavakarinot. Taja pa?a laika aplukojiet situaciju tuvak. Pavasari jau bija atverta liela ara teritorija ar nelielu skaitu galdinu malas, kas tum?aja pilseta bija skaisti izgaismota, tagad ta aktivi tika gatavota vakaram, muziki speleja melodijas.

Es jutu tadu brivibu, ka nevareju sevi savaldit:

– Meitenes, es loti priecajos, ka esam sapulceju?ies. Nu, izpetisim situaciju.

Katerina neapmierinati atbildeja:

– Tatad, man vajag tikai vinu, tu mani pazisti, man nevajag daudz, es aizmig?u. Un vienu reizi es paludzu aiziet uz musu vecmeitu balliti. Tatad, Yul, seko man.

Vina smejas, apsezoties pie rezerves galda un skatoties pa majigo zali, kur bija ari deju grida. Tagad vina acimredzami nebija populara, lai gan Veronika redzeja, ka viens gados vecaks paris dejo muziku nesteidzigas speles pavadiba.

Julija precizeja situaciju:

– Es biju ?eit pirms se?iem mene?iem, tikai vienu reizi, man ir parak talu, lai celotu. Viniem ir ari deju grida otraja stava, bet tagad visi atputisies gaisa. Tur ir bars, kas gatavo uz ielas. Lieliski, cilveku vel nav daudz, citadi atnaks pec stundas, nebus pula.

Vina piebilda, ka vina atcerejas:

"Uz ielas ir vairak jaunie?u, es tur biju rudens sakuma, cienijamaki cilveki atpu?as pirmaja stava, un vilkaci parasti tusejas otraja stava." Meitenes, mes tur neejam, labi?

Ta mes nolemam. Stunda paskreja nemanot ar atminam par iepriek?ejam lidzigam tik?anas reizem, musu piedzivojumiem un, protams, atsaucam atmina jautrus momentus no studentu dzives. Lidz ar to cilveku skaits nemanami pieauga, restorana panoramas logi paveras uz nelielu laukumu, kur atradas platforma, tapec mums ?kita, ka iela ir vienkar?i kluba papla?inajums. Sakas akiga bacata, un Julija izslejas, skaidri nodomadama mus ?eit atstat.

– Katja, ejam, ja negribi dejot, tad vismaz skaties un aplaude. Ejam uz.

Mes dejojam stundu un pat paspejam aizkert Katju. Vini naca pie galda pietviku?i, lai atvesinatos, bet pec piecam minutem uz deju gridas atskaneja svilpieni un duk?ana, pulis kadu gavileja.

– Ak, kas tur ir? Meitenes, iesim un paskatisimies. Kads tur uzstasies.