Kā kļūt bagātam no nulles

Ka klut bagatam no nulles
Edgars Auzin?

Gramata ir piepildita ar strategiskam idejam un praktiskiem padomiem, kas palidzes atri uzlabot pa?sajutu, sakot no ta limena, kada ?obrid sevi uzskatat.Pla?am lasitaju lokam.

Edgars Auzin?

Ka klut bagatam no nulles

Priek?vards

Zelta iespejas, kuras jus meklejat, ir pasleptas sevi. Ne tev apkart, ne veiksmes, ne nejau?ibas vai citu palidzibas del, tikai sevi.

Orison Sweet Maden

Imigranti, kas devas uz Ameriku, uzskatija, ka celi ?eit ir brugeti ar zeltu. Vini uzskatija, ka slava un bagatiba ?eit ir pieejama ikvienam. Tacu realitate un vinu pa?u pieredze vinus parliecinaja, ka tas ta nav. Patiesiba bija tada, ka bagatiba nak pie tiem, kas to mekle. Braiens Treisijs zina, kur meklet. Pielietojot gramata aprakstitos principus, vin? no nabaga pardeveja kluva par miljonaru nepilnu 10 gadu laika.

Ar savu padomu Braiens ir palidzejis simtiem uznemumu un tuksto?iem uznemeju gut finansialus panakumus, kas ieverojami parsniedza vinu ceribas. Vin? pastavigi celo pa valsti, organizejot seminarus par pardo?anu, vadibu, uznemejdarbibu, biznesu un personigo attistibu. Vin? ir sava uznemuma prezidents un visvairak pardotais autors vairak neka 300 audio un video programmam. Vin? ir ari autors 35 gramatam, kas tulkotas 25 valodas. Gramata Ka klut bagatam no nulles Braiens Treisijs stasta, ka klut bagatam neatkarigi no jusu pa?reizejas situacijas un finansiala stavokla.

Jus uzzinasit par pieciem galvenajiem bagatibas avotiem un 18 principiem, idejam un jedzieniem, kas nepiecie?ami, lai programmetu sevi panakumiem. Iepazisies ar pieciem veiksmiga biznesa veido?anas noteikumiem, uzzinasi, ka par to iegut naudu, un uzzinasi 10 gudras investe?anas noteikumus. ?os principus ir parbaudijis laiks un to cilveku personiga pieredze, kuri no nabadzibas nonaku?i bagatiba. Lasot par to, ka Braiens Treisijs un daudzi citi to darija, jus ari uzzinasit, ka klut bagatam no nulles, atrodot celu, kas ir ideali piemerots jusu talantiem un spejam. Jus sapratisit, ka tam nav ierobezojumu.

Viktors Rislings

Ievads

Cilveks nevar kludities ar talantu.

Savienojieties tikai katra loma

Iztele, sajuta, prats un aizrau?anas

Un diezgan daudz humora.

Gete, «Fausts»

At?kiriba starp panakumiem un neveiksmem

Paldies, ka iegadajaties ?o gramatu. At?kiriba starp tiem, kam izdodas, un tiem, kuriem neveicas, ir pavisam vienkar?a: veiksmigi cilveki ir orienteti uz ricibu, neveiksmigie ir orienteti uz sarunam. Cilveki, kuri pa?i ir sasniegu?i lieliskus rezultatus, ir tie, kas strada; tie, kas dzive maz sasniegu?i, tikai sapno, cer, ludz un visos iespejamos veidos cen?as attaisnot savu neizdaribu. Atverot ?o gramatu, tu esi speris soli preti tiem, kas veido savu dzivi, sperot soli prom no tiem, kuri lenpratigi pienem visu, kas ar viniem notiek.

?i gramata ir piesatinata ar amerikanu garu, balstita uz amerikanu piemeriem un statistiku, tacu taja macitie principi ir universali. Ar dazam izmainam tos var izmantot jebkura pasaules valsti ar tirgus ekonomiku. Musdienas ASV ir brivaka ekonomiska sistema un daudzas iespejas. 2004. gada 19 procenti amerikanu vecuma no 18 lidz 54 gadiem planoja uzsakt savu biznesu, kas ir lielakais procents pasaule, liecina Eiropas Sadarbibas un attistibas organizacijas Parize dati. Pateicoties ?im labveligajam biznesa klimatam, Amerika ir daudz vairak pa?taisitu miljonaru un miljardieru neka jebkura cita valsti. Ta nu luk.

Sakot no nulles

Es uzaugu loti nabadziga gimene. Mans tevs pastavigi mainija darbu un ilgu laiku nestradaja, tapec manas mates alga ka medmasa biezi vien bija vienigais iztikas avots man un trim braliem. Mes uzaugam, edot makaronus un sieru un iegadajamies savas drebes tikai no Pesti?anas armijas. No desmit gadu vecuma es pati pelniju naudu, veicot nelielas lietas un stradajot darza vai ap maju pie kaiminiem.

Kad man palika piecpadsmit, es nolemu meklet finansialo panakumu noslepumus. Es, tapat ka daudzi jaunie?i, sapnoju klut bagatam lidz trisdesmit gadu vecumam. Tomer trisdesmit gadu vecuma, neskatoties uz isiem panakumiem, man bija tikpat daudz naudas ka divdesmit. Es pat nebeidzu vidusskolu un, ja neskaita speju pardot, ne ar ko citu nevareju lepoties.

Toreiz es saku nopietni domat par savu finansialo stavokli un to, cik mazs progress man ir bijis 10 gadu laika. Daudzi mani draugi iedzivojas diezgan labi: apprecejas, dzemdeja bernus, dzivoja skaistas majas un nopelnija labu naudu. Es nokluvu finansiala strupcela.

Pec vairakiem meginajumiem atri nopelnit naudu, es nolemu izveidot realu planu, lai sasniegtu finansialo neatkaribu. Un tas stradaja. Protams, man nacas saskarties ar islaicigam grutibam un neskaitamiem ?ker?liem, no pielautajam kludam guvu daudz vertigu macibu, tacu galu gala uzvareju, nopelnot vairak neka miljonu dolaru. Tas, ko es varu darit, bus iespejams ari jums.

Vai vari to izdarit

Mans merkis ir parliecinat jus, ka jus varat klut bagats neatkarigi no ta, cik slikta ?odien ir jusu finansiala dzive. Ja jus sakat agri, sekojat manam padomam un smagi stradasit, jus varat klut par miljonaru. ?is strategijas un metodes ir palidzeju?as ne tikai man, bet tuksto?iem citu cilveku. Ja esat gatavs ieguldit laiku un pules, nav nekada iemesla, lai jus atturetu no Amerikas sapna sasnieg?anas.

1900. gada ASV bija aptuveni pieci tuksto?i miljonaru, un taja laika miljons dolaru bija daudz vairak verts neka tagad. 1980. gada, kad saku rupigi petit ?o temu, miljonaru bija aptuveni pusotrs miljons. Lidz 2000. gadam vairak neka septiniem miljoniem amerikanu piedereja miljonu dolaru bagatiba. Valsti ir ari daudz miljardieru, un saskana ar prognozem nakotne ?ie skaitli dubultosies.

Lielaka dala no ?iem miljonariem un miljardieriem ir pirmas paaudzes uznemeji. Vini pa?i nopelnija daudz naudas, sakot no nulles. Vini nopelnija katru centu, izmantojot savus talantus un spejas, izmantojot iespejas, ko pa?i atklaja vai radija. Tiek lests, ka ?aja valsti ik pec cetram minutem kads klust par miljonaru. Tavs uzdevums ir klut par vienu no viniem.

Ko ?ie miljonari varetu darit, to varat ari jus. Tici, ka neviens nav gudraks par tevi un neviens nav labaks. Gadu gaita man ir izdevies runat ar daudziem miljonariem un multimiljonariem un pat paris miljardieriem. Vinu at?kiriga iezime ir ta, ka vini ir pilnigi parasti cilveki – arkartigi godigi un stradigi, nebaidas risket, pilnveidojas izveletaja biznesa un nekad nepadodas, pat ja tas ir gruti.

At?kiriba starp bagatajiem un nabadzigajiem

Bagatie cilveki daudz neat?kiras no jums vai manis. Vini vienkar?i vairak izmanto savus Dieva dotos talantus un strada nedaudz savadak neka citi cilveki. Redziet, kads brini?kigs atklajums: ja jus atkal un atkal darat to, ko dara bagati un veiksmigi cilveki, jus galu gala sasniegsiet tos pa?us rezultatus. Finansialie panakumi nav brinums, ta nav veiksme. Tas ir celonu un seku likuma iemiesojums. Ja jus uzsakat celonus, jus iegustat sekas.

?aja gramata jus uzzinasit, ka sakt tur, kur atrodaties, pat ja esat parados, un iegut finansialu brivibu. Stradajot ar tuksto?iem klausitaju visa pasaule, esmu stingri parliecinats, ka cilveki, kuri velas klut bagati savas darba karjeras laika, iegus velamos rezultatus, ja izmantos pareizo pieeju.

Apbrinojama iepazi?anas

Pirms daziem gadiem ar mani notika atgadijums, kas man atvera acis uz daudzam lietam. Uzrunajot vairak neka tuksto? klausitaju auditoriju, es teicu, ka esmu stingri parliecinats, ka ikviens, kur? patiesi velas gut panakumus, spej to sasniegt, vinam tikai jasper pareizie soli un jaizvelas pareizais cel?. Partraukuma laika man apkart bija apmeram trisdesmit labi gerbti virie?i un sievietes, un mani apbera ar daudziem jautajumiem. Pek?ni puli mala atgruz kads garigi invalids jaunietis, kur? ari bija klat seminara: «Treisija kungs, Treisija kungs, vai man ari izdodas?»

Esmu apjucis. Manas smadzenes drudzaini stradaja. Saprotot, ka visi klateso?ie gaida manu atbildi, es nezinaju, ko teikt. Taja bridi tika parbaudits mans apgalvojums «var gut panakumus jebkuram» un vispar mana reputacija. Par laimi, jauneklis turpinaja intereseties: «Treisija kungs, es dzivoju patversme, mes remontejam mebeles. Katru menesi es perku krajobligaciju par simts dolariem. Vai tas man palidzes klut bagatam?

Salikto intere?u brinums

Par laimi, nesen biju lasijusi, cik daudz cilvekam vajadzetu ietaupit, lai klutu finansiali neatkarigs. Es zinaju, ka, ja cilveks no 21 lidz 65 gadiem ietaupis 100 USD menesi un nopelnitu 10 procentus no ?is naudas, vin? 65 gadu vecuma klutu par miljonaru. Tadejadi ?is jauneklis patie?am var klut par miljonaru, lai gan vin? dzivo garigi atpaliku?o patversme un, no pirma acu uzmetiena, tam nav ne izredzu, ne iespeju. Ja vin? turpinas ietaupit 100 USD menesi, vin? aizies pensija bagataks neka 95 procenti iedzivotaju.

Vinam bus labak neka vairumam arstu, juristu, arhitektu, inzenieru un mazo uznemumu ipa?nieku. Viss, kas vinam bija jadara, bija ietaupit simts dolaru, un vin? butu finansiali neatkarigs. Ja vin? to izdaris, salikto procentu brinums parupesies par parejo. Ikviens var to izdarit.

Jus varat iemacities jebko

Galvenais, lai var nopelnit. Tas prasa zina?anas un praksi. Bet, ja simtiem tuksto?u cilveku prot pelnit, tad to var iemacities. Ja jus spejat vadit automa?inu, lietot mobilo talruni, lietot datoru un veikt daudzus ikdienas darbus, jums noteikti ir iespeja nopelnit tik daudz naudas, cik jums nepiecie?ams.

Velak pastasti?u, ka panakt finansialu neatkaribu un labklajibu, ka klut bagatam no nulles. Tas ir atkarigs no jums, vai jus uzdro?inasities spert pirmo soli un vai jus neatlaidigi turpinasit tiekties. Nav nekadu ierobezojumu, iznemot tos, kurus jus uzliekat savai iztelei.

Iedomajieties, ka jums jau pieder tas, ko velaties… Uztveriet to ka savu ipa?umu, kas pilniba pieder jums.

Roberts Koljers

1. nodala. Ka klut bagatam

Ja tavas velmes ir arkartigi specigas, ?kiet, ka esi apveltits ar pardabiskam spejam tas realizet.

Napoleona kalns

Ja pat cilveks ar ne tas lielakajam spejam var klut bagats, kapec ir tik maz bagatu cilveku? Kapec pasaules bagatakaja valsti, kur lielaka dala cilveku dzives laika pelna un tere bagatibu, daudzi, aizejot pensija, ir atkarigi no sociala nodro?inajuma, pensijam un radiniekiem?

Ja cilveks, kas nopelna 25 tuksto?us dolaru gada, ietaupa tikai 2500 no tiem gada, tas ir, 10 procentus, un sapratigi iegulda tos pa?us 10 procentus visa darba muza – no 21 lidz 65 gadiem -, tad pec 44 gadiem tie pieaugs. lidz 1 794 762 USD.

Ja garigi atpaliku?am jaunietim, bez jebkadam priek?rocibam, var klut bagats (skat. Ievadu), un virietim, kur? pelna 25 tuksto?us gada un ietaupa tikai 10 procentus no ienakumiem, ir iespeja klut par miljonaru vai multimiljonaru, tad gandriz ikviens var nopelnit. pieklajiga bagatiba, bet ar nosacijumu, ka vin? to patie?am velas.