Kā kļūt bagātam no nulles

Kapec cilveki neklust bagati?

Jautajums, ar kuru es saku, bija: «Kas nelauj cilvekiem klut bagatiem?» Kapec musu valsti, kur cilvekiem ir dotas tik daudz iespeju, tikai neliels procents pilsonu aiziet pensija finansiali neatkarigi? Galu gala es atradu atbildes. ?eit ir pieci iemesli, kapec, manuprat, cilvekiem neizdodas klut bagatiem.

Kapec es?

Pirmkart, tada perspektiva viniem vienkar?i neienak prata. Vienkar?s cilveks nak no gimenes, kura nav neviena turiga radinieka. Vin? iet uz skolu un sazinas ar vienaudziem no videju ienakumu vides. Velak strada ar nabaga kolegiem. Un arpus darba vina socialo loku veido cilveki ar diezgan pieticigiem ienakumiem. Vinam nav bagatu paraugu. Ja tas viss ar tevi notika pirms 20 gadu vecuma, tas ir, personibas veido?anas perioda, tad pieaugu?a vecuma tev ir gruti noticet, ka tu vari klut bagats tikpat reali ka citi.

Tapec cilveki, kas uzaugu?i turiga gimene, pieaugot, gust lielakus finansialos panakumus neka tie, kuru berniba pagaja krampjos materialos apstaklos. Tieksme pec bagatibas ir bagatu vecaku bernu pasaules uzskatu neatnemama sastavdala.

Tatad galvenais iemesls, kapec cilveki nekad neklust bagati, ir tas, ka vini nekad nav domaju?i par iespeju. Un, ja vini par to nedomaja, tad vini nespera nekadus konkretus solus ?aja virziena.

Pienemt lemumu!

Otrs iemesls, kapec cilveki neklust bagati, ir tas, ka vini nekad nepienem lemumus. Nekas nemainisies, kamer cilveks neizlems mainit savu dzivi, pat ja vin? lasis gramatas, apmekles seminarus vai komunice ar veiksmigiem cilvekiem. Un, ja vin? saprot, ka var klut bagats, tikai veicot dazas darbibas, bet neizlems spert pirmo soli, vin? paliks taja pa?a vieta.

Kamer darisi to, ko esi darijis lidz ?im, tev bus tas, kas tev ir.

Tadejadi galvenais neveiksmju un savu speju nepilnigas apzina?anas iemesls ir cilveku nevele?anas pienemt lemumu, lai gutu panakumus. Vini nedod sev stingru zverestu klut bagatam. Vini plano, plano, plano un cer kadreiz klut bagati. Vini, tapat ka aizrau?anas, velas iegut daudz naudas, bet nekad neuztraucas stingri teikt: «Es to izdari?u!»

?is lemums ir pirmais nepiecie?amais solis cela uz finansialo neatkaribu.

Varbut rit

Pastaviga vilcina?anas ir tre?ais neveiksmes iemesls ?aja jautajuma. Cilveki vienmer atrod labu iemeslu nedarit kaut ko tadu, kas vinus novestu pie materialas labklajibas. Laiks vienmer izradas nepiemerots: dazreiz ir nepareizs menesis, dazreiz gadalaiks, dazreiz gads. Uznemejdarbibas apstakli nav pilniba labveligi vai parak labveligi. Tirgus nav piemerots. Risks ir parak liels. Piemeram, pastav risks zaudet visu savu ieguldijumu. Varbut pat nakamgad.

Vienmer ir labs iemesls visu aizkavet vai pat atlikt. Un rezultata pirmais solis tiek atlikts un atlikts, menesi pec mene?a, gadu no gada, lidz ir par velu. Pat ja cilveks apzinas iespeju klut bagatam, ieradums atlikt visus vina planus virzis uz nenoteiktu nakotni. Prokrastinacija ir laika un dzives zaglis.

Lai apmaksatu rekinus

Tas, ko ekonomisti sauc par nespeju atteikties no tulitejas apmierina?anas, ir ceturtais iemesls, kapec cilveki paliek nabadzigi. Lielais vairums cilveku ir paklauti neparvaramai velmei izteret katru nopelnito centu, ka ari iespejai kaut ko aiznemties vai iegadaties kredita. Tu nekad neklusi par bagatu cilveku, ja nespesi savaldit ?o neremdinamo velmi izteret visu, lidz pedejam centam. Jus nekad nesasniegsiet finansialu neatkaribu, ja vien taupibu nepadarisit par ieradumu.

Ka teica V. Klements Stouns, Amerikas Apvienotas apdro?ina?anas kompanijas dibinatajs un viens no bagatakajiem cilvekiem pasaule: «Ja nezinat, ka ietaupit naudu, dizenuma seklas tevi neaugs.»

Skatit perspektivu

Pedejais iemesls, iespejams, ir tikpat svarigs, ja ne svarigaks, neka visi parejie kopa. Tas ir laika perspektivas trukums. Petijuma, kas tika veikts piecdesmitajos gados un publicets 1964. gada ar nosaukumu «Nedebesu pilseta», Dr. Edvards Banfilds no Harvarda universitates petija socialas un ekonomiskas aktivitates pieaugumu Amerikas Savienotajas Valstis. Vin? velejas saprast, vai individs vai gimene var pacelties par vienu vai divam socialekonomiskajam klasem un klut bagataki nakamaja paaudze.

Banfilds savus atklajumus salidzinaja ar visizplatitakajiem ekonomisko panakumu skaidrojumiem Amerikas Savienotajas Valstis. Izglitiba? Ne. Daudzi cilveki, kas ieguvu?i labu izglitibu, faktiski parvietojas pa ekonomikas kapnem. Prats? Ne. Daudzi gudri cilveki palika nabadzigi un nespeja nodro?inat sev pienacigu dzivi. Dzimis piemerota gimene? Ne. Daudzi cilveki, kuriem bija paveicies piedzimt turiga gimene, pieaugu?i cinas, lai savilktu galus kopa, savukart tie, kas dzimu?i nabadziga gimene, gust lielus finansialus panakumus. Vai valsts regionam ir ietekme? Darbibas joma? Veiksmi? Kadi faktori janem vera, prognozejot finansialas veiksmes iespejamibu?

Nakotnes projice?ana

Petijuma rezultata Banfilds identificeja vienu faktoru, kas, vinaprat, ir iz?kiro?s, lai prognozetu panakumus Amerikas Savienotajas Valstis – laika perspektivu, kas defineta ka «laika daudzums, kas nepiecie?ams ikdienas plano?anai gaidamajam aktivitatem vai svarigu dzives lemumu pienem?anai». Laika perspektiva attiecas uz to, cik talu nakotne jus skataties.

Ilgtermina perspektivas piemers ir anglu valodas kla?u tradicionalais ieradums uzreiz pec bernu piedzim?anas uznemt tos Oksforda vai Kembridza, neskatoties uz to, ka berni nevares iestaties universitate. vel 18—19 gadus. ?ada talredziga doma?ana uzliek vecakiem par pienakumu atvert krajkontu bankas, lai berni nakotne varetu macities laba un prestiza izglitibas iestade.

Naudas taupi?ana un nakotnes plano?ana ir ilgtermina doma?ana darbiba. Jauns paris katru menesi iemaksa 50 USD sava jaundzimu?a berna izglitibas konta, lai planotu savu nakotni. Vini ir gatavi nest upurus istermina, lai nodro?inatu labakus rezultatus ilgtermina. Cilveki, kuri raugas ilgtermina, gandriz vienmer kapj pa finansialu panakumu kapnem.

Apmaksajiet savus rekinus iepriek?

Personai, kas absolve vidusskolu, apmekle medicinas skolu, iegust MD, iziet praksi un rezidenturu un 10 gadu laika klust par licencetu arstu, ir ilgtermina perspektiva. Gadu upure?ana un atteik?anas no tulitejiem priekiem deva vinam tiesibas uz prestizu, statusu un augstu dzives limeni. ?ie 10–12 studiju un darba gadi ir nekas vairak ka ieguldijums jusu karjera. Ilgtermina nodro?inaja vina berniem augstu dzives limeni, ka ari labu izglitibu un lieliskas iespejas. Vina berni ar lielu varbutibas pakapi veiksmigi apprecesies, viniem bus augstakas socialas un ekonomiskas vajadzibas, un vinu dzive bus daudz veiksmigaka.

Ta arsta laika perspektiva, kur? karjeras sakuma ir ieguldijis desmit vai vairak gadus izglitiba, var ietilpt vienas vai divu paaudzu muzs, tas ir, 50–70 gadi. Un vin?, kur? tik daudz laika un pulu veltija savai profesijai, lai pec tam sniegtu mums augsti kvalificetu palidzibu, ir pelnijis musu cienu un apbrinu. Tas var but par iemeslu tam, ka arstu gimenes parasti ienem augstako vietu cienijamako pilsonu sarakstos.

Attieksme ir viss

Laika perspektiva ir socialas klases mers. Turigai gimenei vai labai izglitibai, bez ?aubam, ir nozime, tacu galu gala socialo statusu un prestizu nosaka tas, cik talu nakotni planojat ?odien.

Imigrantiem, kuri ieradas ASV, nav daudz naudas. Bet stradat un taupit, lai jusu berni iegutu labu izglitibu ne tikai skola, bet ari augstskola, ir lieliski, lai cik labi vai slikti viniem ?odien iet. Vini nodro?ina virzibu pa socialajam kapnem ne tikai sev, bet ari saviem pecnacejiem.

Ilgtermina perspektivas pretstats ir tas pilniga neesamiba. Profesionalis redz nakotni 10, 15 vai 20 gadus uz priek?u, varbut ari talak. Parasts stradnieks ir apmeram divas algas priek?a. Narkomanam, alkoholikim un vispar cilvekiem, kas atrodas socialo kapnu pa?a apak?a, izredzes tiek aprekinatas vairakas stundas vai pat minutes. Vini vispar nedoma par nakotni, visas vinu domas ir verstas uz nakamo dzerienu vai devu. Katra cilveka stavokli sabiedriba, ka ari vina izveleto celu pilniba nosaka vina laika perspektivas attalums.

Padomajiet par nakotni

Pats laika perspektivas pagarina?anas process, talas nakotnes plano?ana maina tavu attieksmi pret dzivi un personibu. Ja iemacisities domat 10–20 gadus uz priek?u, tad ?is ir jusu pirmais solis cela uz bagatibu. Varesi izvirzit nopietnakus, ilgtermina merkus un izstradat ilgtermina planus to isteno?anai. Pienemsi gudrakus lemumus un spesi paredzet finan?u ieguldijumu vai laika terinu ilgtermina sekas. Jus attistat pacietibu un neatlaidibu. Kopuma jus klustat pozitivaks cilveks.

Tatad, iemacieties pagarinat savu laika perspektivu. Apsveriet katru savu darbibu ka dalu no ilgsto?a procesa, kas laika gaita neizbegami novedis pie finansialas neatkaribas un, iespejams, bagatibas. To dara cilveki, kuri nenogursto?i virzas uz aug?u un uz priek?u.

Esiet veltits savam darbam

Uzsakot karjeru, daudzi cilveki nedoma, ka daris vienu un to pa?u darbu 20–25 gadus. Viniem neienak prata, ka, tikai ieguldot darba laiku, naudu un dveseli, vini var sasniegt patiesos meistaribas virsotnes.

Profesijas prestiza labad jabut gatavam nest jebkadus upurus. Un tad jus nopelnisiet pec iespejas vairak ?aja joma. Koncentrejoties uz ilgterminu, jus nepalaidisit garam un pacelsities uz aug?u, pat ja tas prasis smagu darbu gadiem.

Atcerieties, ka laiks paies ta vai citadi. Vienigais jautajums paliek: «Cik jus nopelnisit pec pieciem gadiem»?

Pieci veidi, ka palikt nabadzigam

Atceresimies piecus iemeslus, kapec cilveki nevar nodro?inat komfortablas vecumdienas.

Pirmkart, viniem neienak prata, ka vini, tapat ka citi, var klut bagati.

Otrkart, pat ja viniem ienak prata ?ada doma, vini neuzdro?inas klut bagati.

Tre?kart, ja vini nolemj uzlabot savu finansialo stavokli, vini to atliek uz nakotni, dazreiz lidz muza beigam.

Ceturtkart, vini nespej atteikties no mirkla baudam, nespej pretoties velmei izteret visu nopelnito naudu un pat vairak.

Piektkart, vini raugas uz istermina perspektivu. Vini dzivo ?odienai un ?odienas menesim, nevis plano 10–20 gadus uz priek?u.

Pieci veidi, ka klut bagatam

Es piedavaju jums piecus veidus, ka veidot bagatibu, ja esat apnemies klut bagats.

Klusti par uznemeju

Visa Amerikas vesture galvenais cel? uz bagatibu jeb top-toping metode ir uznemejdarbiba. Tas ir par veiksmiga uznemuma dibina?anu un vadi?anu. Tas ietver visus ta veidus: no lauksaimniecibas un kravu parvadajumiem lidz nekustamajam ipa?umam un datoriem.

Vairak neka 200 gadu laika Amerikas Savienotajas Valstis 74 procenti miljonaru kluva bagati no sava biznesa. Viss sakas ar priek?statu par noteiktu produktu vai pakalpojumu. Tad cilveks to parver? par biznesu, buve ?o biznesu no nulles, no pamatiem un rezultata klust bagats. Henrijs Fords, Endrju Karnegijs, Dzons Dzeikobs Astors, Kornelijs Vanderbilts, Ross Perots, Sems Voltons, Bils Geitss, Maikls Dels un Lerijs Elisons visi saka no nulles, tacu speja izveidot plauksto?us uznemumus. Ir vel miljoniem.