Kā kļūt bagātam no nulles

Speja uzzimet un noturet garigo telu ir uzticams tests tam, cik dedzigi tu velies sasniegt noteiktu merki.

Tris izpausmes jomas

Korespondences likums visspilgtak izpauzas tris aspektos: citu sejas, attiecibas ar cilvekiem un jusu labklajiba.

Apkartejo cilveku sejas

Jusu arejas attiecibas ar citiem ar mazako precizitati atbilst jusu iek?ejam noskanojumam. Un tas uzreiz atspogulojas cilveku sejas un vinu uzvediba. Ja esat pozitivs un optimistisks, tad cilveki uzreiz uz jums reages vispozitivak un draudzigak. Jums pat nebus laika atvert muti.

Attiecibas ar cilvekiem

Jusu attiecibas ar cilvekiem cie?i saskanes ar jusu iek?ejo personibu. Ja esi laimigs, laipns un milo?s, tad attiecibas bus harmoniskas, siltas un laimigas.

Bet, ja jus apzinati vai neapzinati esat dusmigs, nepacietigs un bailigs, tad tas neizbegami atspogulosies jusu attiecibas ar citiem.

Labklajiba

Tre?ais aspekts, kura korespondences likums izpauzas pilniba, ir jusu labklajiba. Finansialas labklajibas un sasniegumu areja pasaule atspogulo iek?ejas pasaules gatavibu gut finansialus panakumus. Jo vairak jus barosit savu pratu ar domam, vardiem, atteliem un atteliem par bagatibu, jo atrak tas viss paradisies areja pasaule.

Likumi ir neitrali

Gaidi?anas, pievilcibas un atbilstibas likumi ir neitrali. Atkariba no jusu izveletajam domam, tas strada par labu vai kaitejumu. ?ie likumi padaris jus laimigu vai nelaimigu, bagatu vai nabagu. Tie var palidzet vai kaitet. Tas viss ir atkarigs no ta, ka tos izmantot.

Domas, ar kuram jus darbojaties, ir vieniga lieta, ko varat kontrolet. Ja jus koncentrejaties uz lietam, kuras jus alkstat, un bagatibas un particibas teliem, galu gala ?ie likumi atspogulos ?os attelus reala un detalizeta veida. Tas ir, domajiet par bagatibu bezgaligi, un jus noteikti klusit bagats.

Jusu ieguldijums nosaka sasniegtos rezultatus

Jauna Deriba mums deva likumu par se?anu un plau?anu. Tur teikts: «Ko cilveks ses, to vin? ari plaus.» Tas ir, tas, ko jus ievietojat, ir tas, ko jus sanemat. Daziem tas var ?kist netaisnigi, bet tikai tapec, ka vini nesaprot ?i apgalvojuma patieso butibu.

Musdienu pasaule ir teiciens: bagatie klust bagataki, un nabagie klust nabagaki. Kapec tas notiek? Iemesls ir vienkar?s. Balstoties uz gaidi?anas, pievilcibas un atbilstibas likumiem un to, ka visa darbiba notiek prata, bagati cilveki apzinati kopj un uztur miljonu dolaru doma?anu. Vini sej labas un pozitivas domas un plauj partiku?u un partiku?u dzivi. Un jo vairak vini doma par labklajibu un bagatibas radi?anu, jo vairak naudas vini nopelna un klust bagataki.

Negativa doma?ana atgruz naudu

Tikmer cilveki, kuri pastavigi uztraucas par naudu, rada ap sevi specigu negativu garigo energiju, kas atgruz naudu un vairo finansialas problemas. Tapec vini nopelna daudz mazak, neka velas vai ir pelniju?i, un biezi vien ir nopietni apgrutinati ar paradiem un rekiniem. Vini plauj to, ko sej. Vini klust par to, ko vini redz.

Dazi cilveki piepilda savus pratus ar domam par nabadzibu, naudas trukumu un nespeju atlauties dzives priekus. Vinus nemitigi moka domas par to, cik viss ir dargs un cik maz vini var nopirkt. Vinu pratus nodarbina nevis domas par lieliem panakumiem, bet gan neveiksmes. Vini sej domas par naudas trukumu un plauj finansialu maksatnespeju. Vini veido un audze vaju apzinu.

Domajiet ka bagati cilveki

Par ko cilveki doma ilgi pirms klust bagati? Tuksto?iem interviju ir paradiju?i, ka bagati cilveki piepilda vinu pratus ar domam un priek?statiem par bagatibu, labklajibu, panakumiem, augstu produktivitati un veiksmigu problemu risina?anu. Vini lasa gramatas un zurnalus par panakumiem un atlidzibu par savu darbu. Vini doma par skaistam majam un automa?inam, modernam drebem un brini?kigam brivdienam paradize. Vini zina, ka, pateicoties vinu pulem, viniem tas viss noteikti patiks.

Viens no bagatibas radi?anas noteikumiem ir ?ads: ja velies but veiksmigs, uzzini, par ko doma tie, kuri dzive neko nav sasniegu?i, un apnemies par to nedomat. Un tad uzziniet, par ko doma bagati cilveki, ko vini lasa, ka pavada laiku, par ko raksta un runa, un sekojiet vinu piemeram it visa. Apzinas darza sejiet tikai tas seklas, kuras velaties izaudzet apkarteja pasaule.

Gatavojieties ilgam celojumam

Galvenais princips, kas izskaidro, ka cilveki klust bagati, sakot no nulles, sauc par uzkra?anas likumu. Pec vina teikta, viss lielais un cienigs cilveka dzive ir simtiem, ja ne tuksto?u, siku pulinu un upuru sakrajums, ko retais ieraudzis un novertes. Lieli panakumi reti nak viena nakti vai viena meginajuma vai notikuma rezultata. Gluzi preteji, stabili un ilgsto?i panakumi uzkrajas laika gaita.

Lai sasniegtu patiesi vertigus rezultatus, jums bus japieliek neskaitamas niecigas pules, kuras neviens nenovertes. Sava zina finansialie panakumi aug ka sniega bumba. Viss sakas ar mazu sniega piku, bet, tai ripojot uz priek?u, sniega pikas aug un palielinas, pievienojot arvien jaunas mazas sniegparslinas. Driz vinu vairs nevar apturet, vin? aizslauka visu, kas ir vina cela.

Uzziniet visu, kas jums jazina

Ir tris jomas, kuras uzkrajumu likums ir butisks finan?u panakumiem: zina?anas, nauda un pieredze. Gramata tiem pieversta ipa?a uzmaniba, jo to nozimi nevar parvertet.

Zina?anas ir speks

Zina?anas ir speks un atslega, lai sniegtu jums specigu sviru, lai simtkartigi pavairotu savas spejas. Zina?anu krajums ir informacijas uzkra?anas rezultats, ko laika gaita esat savacis pamazam.

Cilveks ar pla?am zina?anam ir pavadijis tuksto?iem stundu, papla?inot savu intelektualo biblioteku, vacot vienu ideju pec otras. Visi ?ie gadi dod kumulativu rezultatu – cilveks klust par istu ekspertu viena vai otra joma un vinam ir visas tiesibas sanemt milzigus honorarus, at?kiriba no tiem, kuriem bija slinkums ieguldit tik daudz darba un sagatavo?anas. Tas ir galvenais iemesls, kapec labakie 20 procenti ekspertu attiecigaja joma nopelna 80 procentus no naudas. Vini zina vairak neka vinu konkurenti, un tapec vinu pakalpojumi ir dargaki.

Ietaupi NAUDU

Otra joma, kura uzkra?anas likumam ir iz?kiro?a nozime panakumiem, ir nauda. Jebkura bagatiba tiek savakta pa druskai, viena neliela summa, tad vel viena un ta talak simtiem, pat tuksto?iem reizu. Bagatiba reti rodas no zila gaisa finan?u izraviena vai viena dzekpota rezultata, lai gan pec ta alkst daudzi cilveki vecuma no 20 lidz 30 gadiem. Gluzi preteji, laime un bagatiba sakotneji tiek uzkrata leni, soli pa solim un nonak tikai tiem izredzetajiem, kuri prot pacietigi nopelnit un vairot.

Jus varat sakt savu celu uz bagatibu tie?i no vietas, kur atrodaties tagad. Ja jus nevarat teret naudu ar disciplinu un rupem un sakt krat, neatkarigi no apstakliem, jus nevaresit attistit ?is ipa?ibas velak.

Ja meklejat vienkar?u finansialu panakumu formulu, tas ir saistits ar cetriem vardiem: terejiet mazak, neka nopelnat. Ka pats pirmais solis, panemiet jebkuru jums ?obrid pieejamo naudas summu, atveriet bankas kontu un saciet krat.

Ietaupot naudu, jus ap to izveidojat energijas lauku, kas piesaista jusu dzive arvien vairak naudas. Jo vairak naudas jus noguldat sava konta, jo specigaks klust energijas lauks un jo vairak naudas tas piesaista.

Noliec to

Pirms daziem gadiem es saku jaunu biznesu, pielavu visas iespejamas kludas, ko var pielaut jauns uznemejs, un zaudeju visu savu naudu. Mums bija japardod maja, lai iegutu skaidru naudu. Manai sievai bija apnicis muzigais naudas trukums, un vina uzstaja, ka 10 000 dolaru no ?is naudas jaieskaita atsevi?ka bankas konta, kur manas grabo?as rokas to nesasniegtu. Ta ka vina bija arkartigi apnemiga, es neuzdro?inajos pretoties. Un vai jus zinat, kas notika? Mes nekad vairs nebijam bez naudas.

Neatkarigi no ta, kas notika turpmakajos mene?os un gados, neatkarigi no ekonomikas krizes, kapumiem un kritumiem, mums vienmer bija nauda, un mums nekad nebija japieskaras ?im kontam. Paris gadu laika nomaksajam paradus un iegadajamies brini?kigu jaunu majokli viena no pilsetas prestizakajiem rajoniem.

Esmu daudzkart parrunajis ?o jautajumu ar veiksmigiem cilvekiem, un vini visi atkarto vienu un to pa?u stastu. Tiklidz vini atveleja noteiktu naudas summu un nemitigi to palielina, ?i nauda ?kita piesaista arvien vairak jaunas naudas un iespejas. Vinu ietaupijumi auga, piesaistot cilvekus un informaciju, kas lava sapratigi ieguldit un tos audzet vel atrak.

Iespejams, galvenais iemesls, kapec lielaka dala cilveku aiziet pensija, ir tas, ka vini nespej sakrat sakotnejo summu, kas kalpos par vinu nakotnes bagatibas pamatu. Lai pelnitu naudu, vajag naudu.

Nebaidieties nosmeret rokas

Uzkra?anas likums ir nepiecie?ams, lai gutu panakumus pieredzes zina. Cilvekiem, kuri gust panakumus jebkura joma, ir daudz lielaka pieredze ?aja joma neka vidusmera cilvekam. Pieredzi nevar aizstat ar neko. Tie?i pieredzei ir iz?kiro?a priek?rociba uznemejdarbiba, uznemejdarbiba, vadiba, pardo?ana, investicijas, publiskaja runa vai literaraja darba.

Meistaribas jautajumam ir veltiti daudzi petijumi un teorijas. Tacu visi eksperti ir vienispratis par vienu: meistariba jebkura joma balstas uz cilveka speju «izdarit analogijas», saskaroties ar situaciju, kas lidziga tai, kas jau ir bijusi pagatne. Jo vairak dazadu situaciju ir notiku?as pagatne, jo vairak modelu tiek ierakstits cilveka atmina, jo atrak vin? var pienemt pardomatu lemumu, kad notiek kaut kas jauns un at?kirigs no visa iepriek? notiku?a.

Esiet gatavi neveiksmei

Modelu atpazi?ana attiecas uz visam jomam, sakot no tiesibu aktiem un medicinas lidz sarunam, pardo?anai un uznemejdarbibai. Specialisti saka, ka, lai sasniegtu augstu prasmju limeni, cilvekam nepiecie?ami 5–7 gadi un desmit tuksto?u stundu pieredze. Un vienigais veids, ka iegut ?o pieredzi, ir but gatavam neveiksmei, vadities pec izmeginajumiem un kludam un gut noderigas macibas no jebkuras situacijas.

Sliktakais izcilibas ienaidnieks un atlidziba, kas nak par labako sava profesija, ir «komforta zona». Lielaka dala cilveku jutas tik apmierinati ar sliktu sniegumu un sasniegumu trukumu, ka vien doma par kaut ko jaunu un nezinamu vinus ieved trico?as ?ausmas.

Daudzi cilveki neriske iziet arpus ierastas komforta zonas, jo baidas no iespejamas neveiksmes.

Bet butiba ir tada, ka, kamer jus neatstasit savu komforta zonu un nepielausit kludas, kas nes gudribu un pieredzi, jus nevaresit augt un nopelnit naudu, kuru tik loti alkst. Citiem vardiem sakot, panakumus var macities tikai no kludam. Panakumi tiek sasniegti tikai tad, ja jus riskejat, negarantejot pozitivu rezultatu. Kas neriske, tas nedzer ?ampanieti.

Liela Patiesiba

?i ir uzkra?anas likuma atslega. Viss ir svarigi! Visam, ko tu dari vai nedari, viena vai otra veida ir nozime. Kad esat izvirzijis merki, visas jusu darbibas ir vai nu labveligas, vai kaitigas. Nekas neiztiek bez sekam.