Ziemassvētku vecītis un nekromants

Ziemassvetku vecitis un nekromants
Edgars Auzin?

Lazda uz Ziemassvetkiem majas atgriezas slikta noskanojuma – vina ir iz?kirusies no sava ligavaina, un vecaki velas vinu redzet tikai precetu. Gimenes svetki draud parversties par spidzina?anu. Tacu, par laimi, uz vinas dzimto pilsetu dodas Hazelas draugs un kolegis, lai izmekletu "huliganiskas burvestibas gadijumu". Vai tad viniem nevajadzetu doties kopa? Gregs speles Hezelas jauna drauga lomu vinas gimenes priek?a, un vina palidzes vinam izmeklet.....

Edgars Auzin?

Ziemassvetku vecitis un nekromants

1.NODALA Draugiem ir japalidz viens otram, vai ne?

– Novacies no mana dzempera, necilveks! – Heizela parava dzemperi aiz piedurknes, Meistars atlaida nagus un neapmierinati no?nacas. Vin? negrasijas atteikties no pukaina, miksta un silta paklajina. Ko nozime dzemperis? Ja kakis uz kaut ka gul, tad tas ir paklajs. Nav variantu.

Lazda zaudeja ?o karu jau sen, un retie atriebibas meginajumi, lidzigi ka tagad, vienmer beidzas ar necildenu sakavi.

Atriebjoties, vina saburza Rudija davanas krauk?kigo iesainojamo papiru un iemeta to Magistram. Vin? laiski paspieda kepu un nicino?i paskatijas. Vin? loti labi juta vinas slikto garastavokli un ar visu savu izskatu izteica galeju nosodijumu.

LABI. Var panemt vel vienu dzemperi. Bet ko darit ar noskanojumu, kas patiesiba nemaz nav svetku noskanojums? Nebrauksi majas? Melot vecakiem par arkartas dezuru? Ta nav izvele – kada velna pec, vini atbrauks pie vinas. Vini saks atjaunot perfektu kartibu vinas dzivokli un dzive. Ideali, protams, no vinu viedokla. Viniem ir vienalga, ko pati Heizela doma par to. Nekad nav rupejies.

Noputusies vina paskatijas apkart gulamistaba. Pa vidu valejs cemodans, gulta neverigi sakrauta drebju kaudze, uz galda davanas, skaisti iesainotas, saliktas kaudzes: gimene, draugi, kolegi. Atsevi?ki to, kuru sagatavoju Rudijam. Vina to neatdos. Smiekligas siltas cibas ar laca ausim un pogu acim neatbilst Rudolfa Oukbraina priek?statiem par respektablu. Vinu vieta bus aprocu pogas un kaklasaites piespraude, komplekts ar iebuvetiem dro?ibas piekariniem, pulkstenis un taimeris. Tie?i piemerots veiksmigam uznemejam, kur? plano klut par tikpat veiksmigu politiki. Atvadi?anas davana.

Vin? savu nodeva iepriek?. Es laikam apkopoju gada rezultatus, un nepabeigtas attiecibas sabojaja lidzsvaru. Vina neskopojas ar sikumiem – greznais organizators maksaja tris reizes vinas mene?algu. Hazela to panema uz darbu. Tur tas bija vairak vajadzigs, turklat vina nevelejas, lai majas paliktu nekadi atgadinajumi par vinas biju?o ligavaini.

Vini satikas gandriz desmit mene?us – pietiekami, lai pirmas kaislibas liesma norimtu un lautu pratigi paskatities vienam uz otru. Viniem patika vienas un tas pa?as filmas, vinus vienlidz kaitinaja nevieta lietas, un vini gulta jutas labi. Ka tas varetu beigties, ja ne kazas?!

Heizela nesaprata, kas noticis. Vel launak, vina nevareja saprast, kapec vinas jutas bija tik daudz atvieglotas neka sapes, vil?anas un aizvainojums? It ka kadu dienu abiem atveras acis – reize, kas vinus nemaz neparsteidza. Kur? bija pirmais, kas teica: «Labak mums butu tagad ?kirties, pirms lietas klust par talu»? Vina neatcerejas.

?kir?anas bez dramam un skandaliem, tikpat mieriga ka vinu tik?anas pedejos mene?os. Sakramentals: «Paliksim draugi.» Ziemassvetku davanas.

Un tomer – aizvainojums vai atvieglojums? Vai vel launak – vil?anas, ka attiecibas ar Rudiju beigu?as tik nepiemerota laika? Ir jabut ?ausmigiem vairak uztraukties nevis par pa?u ?kir?anos, bet gan par to, ka bus jaskaidrojas mammai.

Un vina iedos cibas tetim. Vinam tas noteikti patiks. Ja.

Pie sevis pamajot ar galvu, Heizela ar rokas majienu nosutija davanas savai gimenei sava koferi. Pakas un kastes lidoja garam dzirksto?a rinda un gliti salocitas lidz apak?ai. Drebes no aug?as krita neuzmaniga kaudze – man nebija noskanojuma tas kartot un nolikt. Mamma tevi vienalga vilks pirkt ko jaunu. Vina nez kapec joprojam ir parliecinata, ka meitai loti patik iepirkties, un visi «negribu» un «man neko nevajag» ir tikai tapec, ka vina nevelas sagadat liekas nepatik?anas.

Vina domaja par kurpem. Sporta apavi un ziemas zabaki ir acimredzami, bet vai jums vajadzetu nemt gudrus apavus? Lazda negrasijas nekur, kur tas butu vajadzigas, bet ka tu vari but parliecinats? Ja vinu vilktu uz balliti, tas butu izaicinajums pats par sevi, bet, ja ari vinai butu japerk jaunas kurpes… ak ne!

Iedomajoties vien ?o attelu – nebeidzami furnitura zem mates komentariem, ieteikumi «paskatities ari uz ?o pari» un sudzibas par vinas neveiksmigo personigo dzivi, Heizela nodrebeja un aizkaitinata sauca pec kurpem. Manuprat, tie joprojam stav gaiteni – pedejo reizi vina tos valkaja, kad Rudijs aizveda vinu uz labdaribas pienem?anu, kas bija tik nieciga un garlaiciga ka politiska vele?anu programma. Pagaju?a gada iz?kerdigakais vakars; ne, pedejo piecu gadu laika!

– Ak! Miglains, kapec?!

Vina pagriezas. Gregs staveja gulamistabas durvis ar kurpem rokas. Paskaidrots:

«Tas man trapija tie?i pakausi.» Paldies, ka nenesat papezus.

«Atvainojiet,» Heizela nevilus pasmaidija: Grega Nikolsona speja piesaistit nelielas nepatik?anas jau sen ir kluvusi vai nu par vardinu vinu vadiba, vai vienkar?i par anekdoti. – Iemet tos sava koferi un iesim pec kafijas. Ceru, ka atnacat tikai ciemos, nevis ar for?u ideju, ka lietderigi pavadit brivdienas.

«Ja, ja, jo manas for?as idejas jums vienmer parver?as par zilumiem visneertakajas vietas un oficialajos sodos,» Gregs atcerejas savu ugunigo runu pec vinu pedeja piedzivojuma. Ne tapec, ka vina toreiz bija dusmiga. Galu gala vini ir draugi. Bet, ka ne reizi vien teica pats Gregs, «ja Hazy pec nakamas lietas neizsakas no sirds, tad lieta vel nav slegta.»

Kurpes iekluva koferi, un Gregs ka vecs draugs iegaja virtuve uzvarit kafiju: vinam tas izdevas labak neka Heizelai. Kliedza:

– Viesistaba uz galda kaste ar ekleriem.

– Jus atnesat eklerus! – Lazda gandriz iekliedzas. Vienigais veids, ka uzlabot vinas garastavokli, ir garantets, lai gan Gregs to izmantoja parak biezi, lai ievilinatu vinu uz piedzivojumiem. – Ejam!

Apaviem sekoja kedas; ?aisels jau grasijas aizvert cemodanu, kad Meistars laiski ieleca taja, sita drebju kalna un saritinajas kamola.

– Nebaidies, es tevi neaizmirsi?u! «Lazda uzmeta virsu dzemperi, klata ar kaku matiem, un iegaja virtuve. Cemodans pagaidis, bet kafija un ekleri ne.

***

– Tatad? – kafija bija izdzerta, ekleri apesti, un, spriezot pec ta, ka Gregs edot izvelejas kluset, vin? nenaca vienkar?i ciemos. – Kada ir tava nakama satrieco?a ideja un ar ko ta mus apdraud? Pastasti jau man!

«Tu busi parsteigts, ?oreiz ta nav mana ideja.» Vai ari nav isti mans.

Vinam pietika pieklajibas nosarkt. Visticamak, tas nozimeja, ka ideja bija vina, un, iespejams, pilnigi traka, tacu ta nav dzimusi tapat vien, bet gan ka atbilde uz oficialu uzdevumu. Nekas labs. Hazela sa?noreja pirkstus un gaido?i skatijas.

«Santa’s Creek,» Gregs izplapajas. – Ziemassvetki.

– UN? Ka jus domajat, kas man jadara, kad dzirdu, ka jus sakat manas dzimtas pilsetas nosaukumu? Uzlekt un kliegt: «Es zinu!»?

– Uzaicinat mani ciemos? – Gregs uztaisija «kucena acis». – Tiri draudziga veida?

– Pek?ni.

«Bet ta ir lieliska ideja!» – pek?ni nodomaju. Atnakot majas ar puisi…

«Tas ir priek?nieks, un, ja pilnigi precizi, tas nav priek?nieks, bet gan kaut kads politikis ar sudzibu,» Gregs steidzas paskaidrot. – Vin? ir kampanas celojuma. Nu ziniet – svinigs uzvalks, balts krekls, diskretas platina aprocu pogas, brilles cienai un divi miesassargi, kuriem japaliek neredzamiem, nesalauzot iluziju par tuvibu cilvekiem.

Heizela ?naca: Grega uzzimetais attels butu lieliski piemerots virietim, par kuru vin? bija kluvis pedejo mene?u laika.

– Un tava Santakrika sabruka viss ?i nelie?a tels. Tiklidz vin? iegaja vieteja izklaides centra, vina kostims parvertas par karnevala terpu ar baklazanu tutu, un abi miesassargi kluva par pileniem un saka kraukt.

– Pileni? Baklazans tutu?! Dievs, es gribu to redzet!

«?eit, apbrinojiet to,» uz galda Hezelas priek?a atlocijas oficiala pilsetas laikraksta Santa’s Bulletin kopija. Biezs purpursarkans baklazans indigi roza, smailos baleta svarkos un divi milzu dzelteni pileni abas ta puses aiznema pusi no platuma. Lieliska, kvalitativa fotografija, kura bija lieliski atpazistama Rudija, «jauna, daudzsolo?a politika, kur? viesojas musu pilseta un augstu noverteja Santakrikas viesmilibu», sa?utusi violeta seja. Cik augsts netika noradits. Acimredzot daudz augstaks neka presei atlautais vertejums «12+».

Ka sapni Heizela salocija avizi. Es atradu datumu. Pirms ?kir?anas vai pec?

Pec.

Labi. Vismaz kaut kas labs. Lai gan…

– Kuram tas interese…

– Par ko tu runa? Dumakains?

«Es meginu atcereties, vai es vinam teicu vai ne.» Ka esmu no Santa’s Creek. Ka tur dzivo mani vecaki un vecmamina. Vin? un es… nesanemam tik?anos ar gimeni. Loti mazs.

– Pagaidi, pagaidi. Vai tu… pagaidi, vai tas ir tas pats stulbenis, ar kuru tu esi kopa?