Ļauno garu akadēmija, jeb Nežēlīgu meklējumu sērija

Akademija, neskatoties uz visiem maniem pienemumiem, izradijas loti liela: tas majestatiskas ekas izpletas ka maza pilsetina. Un tikai augstais melnais zogs apkart raisija nepatikamas domas. Svita tika atstata milzigaja zale, un mans tevs kopa ar tagad pilnigi klusejo?o mani tika pavadits uz rektoratu. Protams, tetis jau pirms musu izbrauk?anas ar pasta balodi atsutija vestuli ar pazinojumu, tapec bija stingri parliecinats, ka jautajums jau ir nokartots.

Rektors izradijas gar?, apmeram cetrdesmit gadus vecs tum?matains virietis ar tum?am acim. Jau vina bala seja liecinaja par vina specializacijas butibu, bet melnais apmetnis ar svitram apliecinaja, ka ?is ir nekromants. Es nevilus nodrebeju. Skaidrs, ka ?aja amata vin? maca studentus, nevis liek aug?amcelt likus, tacu tik un ta agraka darbiba nekadas patikamas asociacijas neizraisija. Tomer tie?i vin? teica, kas lava manai ceribai strauji pieaugt:

– Es priecajos klatiene sveikt Genzarijas hercogu. Bet man jaatzime, ka uznem?ana uz pirmo gadu jau ir pabeigta. Tu laikam nesanemi manu atbildi?

«Es to nesanemu,» tevs viegli pamaja un bez uzaicinajuma apsedas kresla. Es turpinaju vilcinaties pie durvim. «Es domaju, ka varu izdarit nelielu iznemumu tikai vienu reizi!» Cole kungs, mes abi saprotam, ka mans tituls dod man iespeju lugt ?o labvelibu.

Rektors tikai paskatijas uz mani, atkal apsedas pie milziga galda un salika rokas. Vin? drumi precizeja:

«Vai jus gribat teikt, ka man jusu meita japienem nevis tapec, ka vina ir apdavinats berns, bet tikai jusu statusa del?»

Tevs nebija samulsis:

– Tie?i ta!

– Bet tu saproti, ka tas skoleniem nebus noslepums?

– Un kas? – tevs no sirds brinijas. «Es jau esmu vaicajis: ?eit macas daudzu dizciltigo gimenu, tostarp karaliskas, pecnaceji!»

«Ja,» nekromants nedaudz pacela balsi, nododot nervozitati. «Bet vini ?eit macas cita iemesla del: viniem ir magija, kas viniem palidzes nakotne.» Ja jus domajat princi Iniranu, tad vinam ir neiedomajamas burvestibas spejas. Vin? nemantos troni, ja vien ar vina vecakajiem braliem nenotiks kaut kas slikts, bet vin? klus par lielisku burvi Supreme.

Tevs tikai tagad saprata, ka Cole kungs nav laimigs. Tapec vin? paliecas uz priek?u un paaugstinata toni sacija:

– Lai ta butu. Un manai mazajai Tiallai bus iespeja audzet augus un palielinat razu – ari, jus zinat, noderes veiksmiga lauliba. Nedomajiet, ka esmu ar tuk?am rokam un ieguldu kaut kadu summu. Bet atteikuma gadijuma es nevilcinos atcereties savu titulu.

– Vai jus ieguldat? – pek?na nekromanta noskanojuma maina sagrava manas ceribas.

– Man tas patik. «Summa,» tevs netie?i atkartoja.

Un uzreiz pec tam mans liktenis bija uzreiz aizzimogots. Tagad Coleta kungs pats saka meklet iespejas mani nekavejoties izmitinat. Vin? iedeva manam tevam papirus, kurus vin? ar prieku saka pildit, un atkal piecelas kajas un naca man tuvak:

– Tatad, Genzarijas Tialla?

Jautajums bija tik stulbs, ka es tikai stulbi pamaju. Nekromants izspieda gandriz labestigu smaidu:

– Apsveicam ar sta?anos Augstakaja magijas akademija! Bet mums ir janosaka fakultate, kura jusu spejas tiks atklatas maksimali. Ko tu vari izdarit?

Es dzili padomaju un tad izlemigi atbildeju:

– Nekas.

Vin? sarauca pieri, tad piegaja pie loga, pacela no palodzes podu ar kaut kadu augu un iegruda man rokas.

– Meginiet to uzziedet. Vai vismaz pieaudzis.

Es paskatijos uz augu, tad uz to, tad atkal uz augu. Un vina bija gatava to turpinat bezgaligi, lidz atbilde sasniedza gan vinu, gan augu. Rektors bija parsteigts, atgriezas pie galda, paskatijas uz papira lapu, kura tevs rupigi rakstija nulles, un klusi precizeja:

– Vai tas ir sudraba?

Tevs pat nedomaja, ka butu apjucis:

– Zelta, mans jaunais draugs, zelta.

Nekromants kaut ka konvulsivi ievilka gaisa elpu un atkal paskatijas uz mani:

«Mums nekad nav bijusi pasaku magijas fakultate, jo vinu spejas ir parak vienkar?as un nav jaattista.

Manam tevam ?kita, ka ar izcelto rindinu nepietiek, lai izrakstitu visas nulles, tapec vin? noliecas vel talak un saka rakstit pavisam mazas.

– Nu, padomajiet par izeju, Cole kungs. Ja, Tialla vel neko nevar, bet vina ir loti spejiga!

«Es saprotu,» nekromants izdvesa, nespedams atraut acis no papira lapas, uz kuras vina tevs tagad bija parakstijis pla?u parakstu un pasniedza to rektoram. – Es redzu, ka vina ir loti, loti spejiga…

Ja vinas tevs butu apprecejis Mirellu ar tadu pa?u dasnumu, vin? butu varejis atrast vinai majas desmit gadu vecuma, kad vinai vel nebija izveidojies brini?kigs gimenes deguns. Vareju tikai pamirk?kinat acis un gaidit spriedumu. Misters Chollet uzmundrino?i uzsmaidija man un teica:

– Neuztraucies, Tialla. Pirmkart, es jus pieregistre?u pie elfiem Dabas magijas fakultate. Vini un fejas ir gandriz radniecigi cilveki. Laika gaita klus skaidrs, vai ?i programma jums ir piemerota, vai jums vajadzetu izmeginat citu. Ja tevi ir kaut pilite magijas, tad mes to noteikti atklasim un attistisim!

Stingri sakot, tas nav tas, par ko es uztraucos. Taja bridi es par visu uztraucos. Piemeram, ja Mirella driz neapprecesies, tad man te bus japavada visus tris studiju gadus. Jus nevaresit noturet galvaspilsetas, bumbas vai pat turet darznieka dela roku. Un tas pats Coleta kungs noteikti planoja mani parcelt no vienas fakultates uz citu, pat lidz absolve?anai.

Tevs, protams, bija priecigs. Vin? paspieda rektoram roku un, tikai uz atvadam cie?i apskaujot un novelot veiksmi, atstaja mani vienu ?aja nepazistamaja pasaule.

Rektors uzdeva komandantam sagatavot manu istabu, un vin? pats isi aprakstija pamatnoteikumus:

«Te viss ir loti stingri, Tialla!» Un laujiet man sniegt jums padomu: neatcerieties sava teva titulu. ?eit macas skoleni no dazadam gimenem, un neviens nevelas dzirdet par statusu salidzina?anu.

– Tatad hierarhijas nav? – jautaju vairak no inerces, nevis patiesas zinkaribas.

– Protams, man ir. Atbilsto?i manam spejam,» vin? vesi atnema man visas atliku?as ceribas.

Komandants mani veda uz citu eku, kur otraja stava bija briva telpa. Tas loti at?kiras no ta, pie ka biju pieradis, bet piespiedu sevi priecaties, ka vismaz kaiminu nav. Es nebiju garigi gatavs dzivot viena istaba ar sve?inieku. Visu atliku?o dienu skatijos pa logu uz ?urpu turpu skraido?os studentus un pats nodomaju, ka labak butu, ja man nokaltu rokas, kad atlau?os izbaudit darznieka dela trisas.

2.nodala

No rita izklaju visas kleitas uz gultas, lai izveletos vienkar?ako. Man vienkar?a teksta teica, lai neizcelos, un mana intuicija kliedza par to pa?u. Izskatas, ka pret parastajiem cilvekiem nekad neesmu bijusi augstpratiga, ar daziem pat sadevas rokas, bet nabagam var nodarit pari parasts dabigais zids. Acimredzot man ir vieglak dizoties naktskrekla – tikai es uz ta neatradu nevienu perlu vai dimanta iz?uvumu.

Par laimi, neatrisinama dilemma tika viegli atrisinata. Pec klauve?anas mana istaba ienaca komandieris un iedeva formas terpu. Tas bija milzigs atvieglojums, lai gan pats stils mani mulsinaja: bluze, piegulo?a zala jaka ar melnu apdari, tadas pa?as krasas zekes un diezgan isi svarki, kas nesniedzas pat lidz celim! Es nekad muza neesmu redzejis meiteni no dizciltigas gimenes, kas uzgerbtos, lai paraditu savas kajas. Bet pa logu no retajiem garamgajejiem sapratu, ka visi skoleni bija lidziga forma. Tiesa, dazadas krasas. Tapec es meginaju pats. Manejais der ka cimds. Interesanti, ka ir iespejams viena nakti uz?ut pilnu komplektu, pat neveicot merijumus? Bet tad es atcerejos, ka burtiski visiem ?eit ir speciga magija. Dro?i vien pats rektors darija visu iespejamo.

Atveru durvis pec karteja klauvejiena. Koridora staveja meitene – tie?i tada pa?a formasterpa, bet bordo toni. Es izbrinita izliecu uzaci un gaidiju paskaidrojumu par ielau?anos. Un viniem nebija ilgi janak:

– Mani sauc Nora. Nemirstibas fakultate, pirmais kurss.

Meitene runaja loti vienmuli, bet melodiski, it ka apzinati izstieptu patskanus, parver?ot frazes seru dziesma. Vina pati bija isa, isaka par mani un lepojas ar spidigiem melniem matiem – vienigais, kas vina bija nenoliedzami skaists. Bet vinas acis bija divainas – tum?i sarkanas, nedaudz gai?akas par drebju krasu. Es nevilus nodrebeju, kad tas man uznaca. ?is ir tir?kirnes vampirs! Tikai viniem ir ?ada varaviksnenes krasa. Tomer es nelavu parsteigumam vai bailem paradities sava balsi.

– Tialla, Dabas magijas fakultate, pirmais kurss. Ko tu man esi parada, Nora?

Vina kustejas tikpat leni, ka runaja vardus. Vina pacela seju un pilnigi vienaldzigi paskatijas uz mani:

«Rektors Colets lika man jums visu paradit.» Ja esi gatavs, iesim kopa brokastis.