Ļauno garu akadēmija, jeb Nežēlīgu meklējumu sērija

Vin? pat nepaleninaja savu soli un nepaskatijas uz mani.

Tas bija kaut ka neparasti aizskaro?i – mana isaja biografija man nekad nav nacies saskarties ar to, ka mana persona tiktu ignoreta! Vina sakoda zobus un devas uz galveno eku, tur ir darbinieki – viniem ir pienakums but sabiedriskakiem. Bet pari tacinai gaja puisis bordo formas terpa no Nemirstibas fakultates, tapec riskeju meginat velreiz:

– Atvainojiet, es esmu jauns. Pastasti man, kur ir edamistaba?

«Protams, iesim,» vampirs vienmuli atbildeja. «Nekriti panika, jus pieradisit.» Sakuma visi ir noraizeju?ies.

Es sekoju vinam aiz muguras, nespedama noticet notieko?ajam. Izskatas, ka Nora vispar neko nemeloja! Vienigie normalie skoleni te ir vampiri! Varbut jaludz rektoram, lai parcel mani uz Nemirstibas fakultati? Citadi es ilgi neizture?u. Vai es varu izturet ar tadiem glevuliem ka Nora?

3.nodala

Ieejot edamistaba, uzreiz ieraudziju Noru. Neiedomajami, bet vina man pamaja ar roku! Es apsedos preti un biju patiesi sa?utis:

– Tu mani atstaji!

Vampirs paskatijas uz mani ar vienaldzigu skatienu un ka pa?saprotami teica:

– Draudzigs atbalsts nav piemerots visos gadijumos. Tie ir vilkaci. Piedod, bet es nejauk?os ar vinu alfa, pat ja vin? tev uzbruk pilnmeness laika.

– Alfa?

– Stingri sakot, ne. Kamer tevs dzivo, vin? ir tikai mantinieks. Bet bars jau karajas – visi saprot, ka kadreiz Laur Kingarra bus alfa.

– Kingarra? – es atveru acis ar vel lielaku izbrinu. – Vieteja grafa dels?

– Nu ja. Tagad ej pie letes un izvelies, ko edisi brokastis. ?eit nav kalpu.

Tur ejot un panemot paplati, atdarinot citus skolenus, nodomaju. Bet lidz ?im neviens nav izteicis nevienu uzvardu! Tas, iespejams, ir vel viens raditajs, ka dzimumam ?eit nav nozimes. Tapec ari man nevajadzetu ar to lielities. Un kam mums vajadzetu izradities? Kingarra mantiniekam sava zeme ir liels svars. Un te, kaut kur citur, macas pa?as Majestates tre?ais dels. Nav neviena, ar kuru jus varetu sacensties statusa! Mums jaludz Norai – lai vin? parada princi, jo tas ir ?ausmigi interesanti. Piedavatie edieni izskatijas edami, bet es izvelejos tikai omleti ar ?kinki un kumeli?u uzlejumu. Un, kad vina devas atpakal, Nora vairs nebija pie galda! Tas bija apbedino?i un kartejo reizi vil?anas vienigaja ?eit sastopamaja pazina. Bez Noras es pat paietu garam princam, vinu nepazidama, un vispar uzreiz klust kaut ka rapojo?i. Un ?aja nedraudzigaja vieta nav tik viegli izveidot citus sakarus.

Bet man nebija laika pabeigt brokastis, kad man blakus apsedas divi cilveki – puisis un meitene, loti lidzigi viens otram. Es priecigi atbildeju uz draudzigajiem smaidiem. Un es tulit iepazistinaju sevi, ka tas bija ierasts ?eit:

– Tialla, Dabas magijas fakultate, pirmais kurss.

– Mes redzam, ka tas ir dabiski! – meitene parsteigta atzimeja. – Tapec vini ieradas! Ka jus tikat mums garam, ja esat parasts mirstigais?

Vini pa?i bija gerbu?ies zila. Es atri sapratu:

– Vai tu esi no burvestibas?

«Nu ja,» ?oreiz puisis atbildeja un iepazistinaja ar sevi: «Mirk.» Un ?i ir Mirna, mes esam dvini. Tatad, ka jus iesaistijaties ar elfiem? Vai ari tu esi pus?kirne?

Ja ta padoma, draudzigums ?eit nav biezi sastopams, tapec meginaju atcereties vardus un izdomaju, ko teikt, lai vini rit mani apsveicinatu. Mirks un Mirna izturejas bez vilkaciem raksturiga agresiva spiediena un bez elfu piekapigas manieres. Turklat tie bija cilveki; mana gadijuma butu divaini ieskaut sevi tikai ar vampiriem. Bet, pirms es paspeju kaut ko runat, manu uzmanibu piesaistija troksnis no vairakiem galdiniem. Paskatoties tur, es biju apmulsusi. Paris sedeja uz garas galda virsmas, kas paredzeta astoniem cilvekiem. Es paskatijos tuvak un atkal samulsu. Tas nebija paris, bet gan skolenu grupa, kas glastija viens otru tie?i uz galda, uzmanigi parvietojot ?kivjus uz malu. Meitene diezgan skali vaideja, kad puisis zem vinas svarkiem ielika vinai roku starp kajam un tur kaut ko darija. Bet tas nebutu tik slikti, ja taja pa?a bridi cita meitene ar lupam nebutu pieskarusies vina bik?u mu?ai. Un vin? piecelas ta, lai vinai butu erti.

Visspilgtakais ?aja situacija ir tas, ka neviens, tostarp citi studenti vai kafejnicas darbinieki, ?ai akcijai nepieversa ipa?u uzmanibu. Es piespiedu sevi noverst acis no nepiedieniga skata, sanemos un uzmanigi jautaju:

– Un kada fakultate ir dzeltena krasa?

Mirna skali iesmejas par manu reakciju:

– Seksologijas fakultate, protams. Cik jauki tu nosarkusi! Vai ?i ir pirma reize, kad redzat, ka inkubi un succubi sazinas?

Ik pa bridim skatiens draudeja atkal aizslidet uz vulgaru ainu. Mani vadija neparvarama zinkariba: vai vini tie?am ?eit, daudzu liecinieku klatbutne, varetu sakt viens otram novilkt drebes un lauties kaislibai? Un ?eit mans tevs mani atsutija no kardinajuma? Ja, ?eit tu izdarisi vienu neveiklu kustibu un ar muti attapsies starp pui?a kajam!

Bet manu uzmanibu piesaistija cita studente, ari zila krasa – burvju fakultate. Vin? gaja ar paplati un sastinga ?i kermena jucekli priek?a, kas joprojam bija drebes:

– Vai nevari sagaidit lidz vakarinam? Vispirms nokaitiniet visus, un tad mums bus jaskaita lekciju minutes. Satracinat!

Tomer tas tika teikts bez dusmam. Inkubs, neiznemis roku no meitenes svarkiem, atbildeja ar tadu pa?u jautru izaicinajumu:

– Kas ir iemesls, kapec mes neizpildijam majasdarbus? Tu vai nu pievienojies, vai lauj mums vismaz kaut ka sagatavoties.

Meitene pek?ni izlieka visu kermeni, izpletot aug?stilbus vel platak. Bet tas puisim zilaja lika tikai pasmieties. Vin? gribeja sedet pie viena galda, uz malas, bet Mirks uzsauca burvei:

– Nac pie mums!

Un inkubators ari pec zvana apgriezas – vin? ieraudzija mani un galedaji nolaizija lupas. Un vin? pameta to, ko vin? darija, panakot draugu zila krasa. Meitene vinam kliedza ar acimredzamu neapmierinatibu:

– Ka ar majasdarbiem?!

«Mes pabeigsim ar pirmo lekciju,» atbildeja inkubators, nepagriezoties.

Un vini abi apsedas pie musu galda un par to pacela vel vienu kreslu.

– Jauna meitene? Cilveks? Kapec ne zila krasa? – burvis uzdeva paredzamu jautajumu, kamer vina izvirtu?ais draugs galedaji paskatijas uz mani.

Man bija jaatgriezas pie galvenas legendas:

– Es esmu feja. Bet te nav fakultates…

Es pats nevareju atraut acis no rokas, ko inkubators sniedza man. Ta pati roka, kas pirms minutes kaut ko mekleja zem meitenes biksem. Neskatoties uz manu apjukumu, vin? iepazistinaja ar sevi:

– Janos, Seksologijas fakultate. Bet jus to jau esat redzejis pats. Tre?ais kurss, kas pats par sevi ir kvalitates garants,» vin? piemiedza aci.

Vina seja bija loti aicino?a: brunacaina, brunmataina ar burvigu smaidu. Bet es fiziski nevareju piespiest paspiest izstiepto roku. Tapec vina satvera dak?inu un izlikas nemanam. Izspiests:

– Tialla.

Un ar acs kaktinu es piekeru vinu pacelam pirkstus pie deguna un ar baudu ?naca. Parejie pie galda smejas, bet es nevareju attureties un sasmejos. Cereju, ka visi to uztvers ka reakciju uz aukstu omleti. Visparzinams fakts, ka ?o sudu interese tikai sekss: tie ir vinu sazinas, energijas iegu?anas, attiecibu karto?anas un kopuma izdzivo?anas veidi. Tacu visiem ir zinams ari tas, ka lauties savai butibai ir dargak. Incubi neinterese nekas cits ka vinu galvenais uzdevums. Tapec dabiskais riebums nebija ilgi jagaida. Janosu mana reakcija nesamulsinaja, bet, gluzi otradi, ?kita, ka ta pievienoja sajusmu:

«Ko jus darat ?ovakar, Tialla?» Vai es varu aicinat jus pievienoties man, um, gatavojot loti svarigu majsaimniecibu…

– Nevar! – Es nevareju to izturet. – Man jau ir randin?! Ka vinu sauc… Alfa, luk!

Burvja smiekli mainija manu uzmanibu, un tikai tagad es atcerejos vina klatbutni. Vinam bija melni mati un tum?i zilas acis – tonis pret toni ar akademisko uniformu. Man nepatika vina launie smiekli ar nelielu sarkasma piegar?u, tapec es izaicino?i paskatijos uz vinu un teicu pec iespejas mierigak:

«Es negribeju aizvainot tavu draugu ar atteikumu, es tikai izteicu faktus.»

Vina skatiens kluva verigs: