No mīlestības līdz naidam… un atpakaļ

Mamma un tevs vispirms piesardzigi sveicinaja Igoru, nopetot vinu ar skolotaju un milo?o vecaku bargajam, rupigajam acim. Vini joprojam sagremoja faktu, ka ligavainis bija desmit gadus vecaks par vinu meitu.

– Vai vin? nav parak vecs? “Mate klusi jautaja meitai virtuve, atstajot virie?us lielaja istaba pie galda.

– Nu, par ko tu runa, mammu? Igors ir brini?kigs, driz tu vinu iepazisi tuvak un iemilesi. Un kapec man ir vajadzigi ?ie jaunie?i? Un vin? jau ir paveikts cilveks, nobriedis gimenes dzivei.

– Vai tu vinu pat mili?

"Loti," meitene atbildeja, uzliekot aukstas plaukstas uz saviem moko?ajiem vaigiem.

Kapitolija jau bija pa telefonu izstastijusi matei abu attiecibu stastu un jau iepriek? pateikusi, ka vini ieradisies satikties. Visi bija sajusma par ?o tik?anos. Bet viss izvertas labi. Pat tevs, kad Igors izgaja ara uzpipet, sievai un meitai teica, ka vinam Igors patik un priecajas par meitu, ka vinai izdevies atrast tik nopietnu virieti, kuram jedziens “gimene” nav tuk?a fraze. Vin? to apstiprinaja, un Kapitolija nomierinajas un atslaba. Lidz tam bridim vina bija saspringta ka stiga, jo visvairak uztraucas par to, ka vinas vecaki satiks Igoru. Vini ilgu laiku sedeja pie galda, jautaja Igoram par vinu un vina gimeni, un pec pulksten vienpadsmitiem devas gulet. “Jaunajiem” tika ieraditas atsevi?kas gultas – Kapitolina sava istaba un Igors lielaja.

Kapitolina planoja palikt kopa ar gimeni lidz pirmdienai, aizbraucot agri no rita, “aukstuma”, jo taja diena vinai bija tikai sesta stunda astotaja klase. Vina gribeja paradit Igoram savu dzimto pilsetu, iecienitakas vietas. Ari vinu tuvinieki loti velejas vinu satikt, tapec sestdien visi tika aicinati uz svetku vakarinam. Kapitolija jau sen bija parstajusi saprast gimenes saites, vinu bija parak daudz, tapec vina vienkar?i pienema visus ka vienotu organismu.

No rita sievietes saka ierasto virtuves burzmu, tevs un Igors brauca uz veikaliem ar vina automa?inu un nopirka visu nepiecie?amo. Ap pulksten diviem saka ierasties neskaitami radinieki, ieradas ari Marfa un Vika, kuri pagaju?aja gada absolveja skolu un palika pilseta, iekartojas darba par viesmili kafejnica Ararat pie vieteja uznemeja Armena.

Kad Kapitolija ieraudzija Viktoriju, vina pat nepazina vinu uzreiz. Meitene pedejo septinu gadu laika ir izaugusi no sturainas meitenes par garu, slaidu, blondu meiteni ar valigam lokam lidz viduklim, garam skaistam kajam un stingram krutim. Bija skaidrs, ka vina daudz laika velta savam izskatam, ka ari nekautrejas no saviem ?ortiem, kas ir sagriezti tik isi, ka ir redzama puse no sezamvietas, un caurspidigu T-kreklu, kas valkats uz vinas kailajam krutim.

Dzivokla virie?i uzreiz saka ?kibi raudzities uz vinas ieverojamo ?armu, pat Igors vairakas reizes nopetija meiteni no galvas lidz kajam, kamer vina civinaja Kapitolijai apsveikumus.

Vakarinas pagaja diezgan mierigi un jautri, pirmo minu?u spriedze izklida un saruna riteja uz gara vilna. Visi noveleja “jaunajiem” nakotnes laimi un no sirds priecajas par savu “Kapenku”. Vienigi pie galda sedo?a Viktorija nenolaida skatienu no Igora, intensivi par kaut ko domajot.

Ap pulksten se?iem viesi saka doties prom, Kapitolija saka lenam tirit galdu un mazgat traukus. Tevs un Igors klusi turpinaja savu viri?kigo sarunu, un mate ar Marfu un atliku?o tanti saka apspriest jaunakas zinas. Igors neklausijas vinu plapa?ana, bet ar maigumu veroja Kapitolinu, kas periodiski atgriezas istaba, lai savaktu traukus, un atgriezas virtuve.

Kada bridi tante, kuras vardu Igors neatcerejas, saka stastit, ka vina tur satikusi kadu draugu, kur? teicis, ka rit naks Glebs. ?aja laika Kapitolija atradas istaba un savaca galda piederumus. Izdzirdot vardu “Glebs”, vina nodrebeja, it ka kads vinai butu smagi iesitis, nobalejis, saravies bumbina un pat izmetis dak?inu no rokam. Bet tad vina saravas un steidzas atkal salikt dak?inas un nazus un izgaja no istabas. Anna Ivanovna parmeto?i paskatijas uz savu tanti un noraido?i pakratija galvu. Vina bailes aizsedza muti ar roku, steidzas atvadities un doties majas.

Igors saprata, ka Kapitolijai ar ?o “Glebu” nebija loti labas atminas. Meitene vairs neatgriezas vinu istaba, Anna Ivanovna, izbraukusi savu radinieku, pati saka tirit galdu, tevs ar kadu ieganstu teica, ka dosies pie vina. Igors, Viktorija un vinas mate palika istaba, kura meginaja vest meitu majas, tacu vina, ?kiet, nedzirdeja vinas vardus. ?ie divi Igoram nemaz nepatika. Marfa, kas izskatijas pec habalkas, un vinas meita, kas izskatijas pec vieglas tikumibas meitenem, nekadi neiederejas viesu aura. Mamma bija ieverojama tirgus tirgotaju parstave, kas bija gatava izplatit visas tenkas, nedomajot par sekam. Vin? pat bija parsteigts, ka ar ?o kaiminu spej savienot inteligentu sievieti. Turklat vin? nemitigi juta uz sevi meitenes skatienu, kas izsutija nepatikamus drebulus cauri vina kermenim.

Igors iegaja virtuve, bet Kapitolijas tur nebija. Vin? devas uz meitenes istabu, bet durvis bija aizvertas. Igors saprata, ka vina tagad nevelas, lai vinu trauce, un nolema iziet ara uzpipet. Es gribetu zinat, kas ir Glebs un kas vinu saistija ar Kapitolinu.

Vin? aizgaja uz rotalu laukumu, apsedas uz ciksto?a solina un aizdedzinaja cigareti. Vinam par parsteigumu vietne nebija neviena cilveka. Vietne, tapat ka ap to stavo?as majas, bija tikpat sena un nesakartota, iznemot smil?u kaudzi, kas kaut ka norobezota ar sapuvu?iem deliem, kas atteloja sanus, vecas ?upoles un solinu, tur neka cita nebija. Vienigais, kas rotaja pagalmu un apkartni, bija cerinu krumi un ziedo?i auglu koki, no kuriem jau bija saku?as birt ziedlapinas ar baltu sniegu, aizsedzot valdo?o nozelojamibu.

Vecaku dzivokla logi versti uz otru majas pusi. Igors apsedas uz solina ar skatu pret ieeju, lai redzetu, kur? aiziet, un aizdedzinaja cigareti. Pec minutes vina priek?a paradijas Viktorija un ludza atlauju vinam pievienoties. Vin? paraustija plecus, paradot, ka vinam ir vienalga. Tad vina apsedas vinam priek?a smil?u kastes zemaja mala, pabaza zem celgaliem saliektas kajas un apskava tas ar rokam ta, ka vinas sezamvietu praktiski neaizsedza ?ortu luzni.

"Priecajos, ka tika atrasts vismaz kads, kur? izkauseja musu lastekas sirdi," sacija Vika. – Vini domaja, ka pec notiku?a vina nekad neprecesies.

– Un kas notika? – Igors ieinteresets jautaja, taja pa?a laika cen?oties neizradit savu interesi.

– PAR! To zina visi. Vai vina tev neteica? – meitene kikinaja un uzmeta jautajo?u seju, vienlaikus ienemot pavedino?u pozu, izstiepjot kajas, no kuram Igors redzeja vinas roza mezginu biksites un to, ko tam vajadzeja slept no ?ortu apak?malas. Vina ari noliecas ar abam rokam uz smil?u kastes saniem, izstiepjot krutis.

– Ne, es tev neteicu. Vika, saki, kas ir Glebs? – Es nolemu panemt sarunu savas rokas un uzzinat no ?is meitenes visu, ko vina zina. Vin? redzeja, ka vina megina flirtet, flirtet ar vinu, bet virietim tas izskatijas smiekligi un nepatikami.

– Glebs? ?is ir vinas topo?ais ligavainis. Tur skola viniem bija tadi milestibas burkani,” vina kaut ka launi iesmejas. "Vina del vina nelauj virie?iem tuvoties."

– Ligavainis? – Igors jautaja, veledamies dzirdet detalas un noskaidrot, kapec Kapitolija reageja uz zinu, ka vin? nak.

"Ja," vina pamaja ar galvu. – Vin? skreja vinai pec skolas. Es toreiz biju mazs un nezinaju visu. Bet varu teikt, ka, macoties pedeja klase, visi teica, ka pec skolas precesies, gatavojas kazam. Musu skolas direktores dels Glebs bija vispopularakais puisis, izskatigs puisis, visas meitenes skreja vinam pakal, un vin? ravas par Kapku. Es vinu biezi redzeju, kad vin? ieradas vinu maja un nesa vinai cerinu pu?kus. Es nezinu, kas notika vinu izlaiduma, bet Capka no ta atgriezas viens un ar asaram. Divas dienas vina neizgaja no savas istabas, vini pat gribeja vinu izsaukt uz psihiatrisko slimnicu, un Glebs klauveja pie vinu dzivokla sliek?na, lidz tevocis Makss vinu izsita no ieejas. Es redzeju, ka vin? satvera vinu aiz apkakles un izvilka uz ielas, izmetot uz asfalta. Vin? skali kliedza, ?ausmigi zvereja, es domaju, ka vin? mani nogalinas. Un Glebs ari uzrakstija uz asfalta ar krasu: “Milais, piedod man. Es milu Tevi". ?is uzraksts ?eit ir bijis ilgu laiku. – Vina pamaja uz ietves pusi ieejas priek?a. – Pec tam Kapka aizgaja.

– Un Glebs?

– Ka ar Glebu? Vina tevs gribeja vinu sutit uz militaro skolu, bet vin? iestajas juras dienesta, es domaju, ka kaut kur Kerca, es precizi nezinu. Vin? nav atgriezies majas, tagad dodas uz arzemem un laiku pa laikam apciemo savus vecakus. Tante Sveta teica, ka janak rit. Vin? ?eit neparadas biezi; pedejo tris gadu laika esmu vinu redzejis tikai vienu reizi. Vin? kluva tik skaists, visas musu meitenes skreja vinam pakal un joprojam nav pret vinu. Un vin? joprojam ilgojas pec Kapkas. Ja, es redzu, ka Kapka par vinu vel nav aizmirsis. Paskaties, ka vinas rokas tric tikai no vina varda.

– Ka jus zinat, kas zust? – Igors pasmineja, parsteigts par Vikinas zina?anam par kada cita personigo dzivi.

– Ja, musu pilseta visi zina par visiem. Un mana mate joprojam strada tirgu, un tas parasti ir for?aks neka internets.

– Un tomer, kas notika starp viniem?

– Es nezinu, bet vini teica, ka vin?, ?kiet, vinu krapj izlaiduma balle ar vinas labako draugu. Kop? ta laika Glebka ir juras, un Kapka nevienu sev klat nelaida. Bet, redzu, vina tevi ielaida, pat piekrita preceties. – Vina iesmejas, it ka nosoditu, bet es nesapratu, kur? no viniem.

Igors redzeja Vikijas neslepto interesi par vinu ka virieti, vina visos iespejamos veidos meginaja demonstret visus savus vilino?akos izspiedumus, bet vin? tikai pie sevis pasmaidija, lai gan bija uz ko skatities.

– Un tas draugs? Un ka ar Glebu? – Igors velreiz jautaja, veledamies noskaidrot ?o jautajumu lidz galam.

– Ka ar tavu draugu? Sasodits, es aizmirsu, kads ir vinas uzvards,” atceredamies meitene sarauca pieri. – PAR! Nina Ko?eleva! Kas vina ir? Vinas vecaki gribeja appreceties maza meita, – pie ?i varda Vika uzmeta smiekligu seju, – un Glebs, bet tas nesaauga. Mums ir apjukums. Mate stasta, ka vini tomer meginaju?i, un tada veida pati Ninka vajaja Glebu, bet vin? vinu sutija.

Tad Vika pieversa sarunu vinam, meginot atklati noskaidrot vina bagatibu un socialo statusu.

"Nu, tu nesanem daudz," vina pasmaidija un pamaja ar plaukstu, kad vin? nosauca savu ienakumu summu. – Tava ma?ina ir for?a, pulkstenis Kina nav lets, apgerbs, ko tu valka, maksa ka divas no manas mates algam.

– Labak saki, ko tu darisi? Tu tikko pabeidzi skolu, vai ne?

– Ja, pagaju?aja gada. Tagad es stradaju kafejnica,” meitene atkal ienema vel vienu vilino?u pozu, saliekot vienu kaju zem otras, no kuras vinas “visiek?ejais” bija Igora priek?a, pilna redzesloka, un izbaza krutis ta, ka vina izskatijas. tie?i vinam seja ka ierocis, gatavs kaujai.

Vina Igoram neteica, ka papildus viesmiles darbam vina ir Armena saimniece, kura vinai dasni maksaja “par sikam palaidnibam”, un vina nevelejas domat par iesta?anas kartibu, lai izniekotu piecus savas dzives gadus. Kad vina ?kirsies ar Armenu, vina atradis citu virieti. Ne velti, kad vina saprata, ka klust par skaistu meiteni, dabisku blondini ar lielisku figuru, vina saka daudz laika veltit savam izskatam. Majas pie spogula vina biezi iemacijas “uztaisit nevainigas acis” un vilino?i smaidit. Vika ticeja, ka noteikti atradis sev cienigu bagatu virieti un vinai nekad nebus jastrada.

– Kur, tavuprat, vajadzetu doties?

"Es vel nezinu," vina piebalsoja vajumu sava balsi. – Musu pilseta nav kur macities, tapec es neie?u macities par automehaniki vai skolotaju? Mums jadodas uz regionu. Bet es nevelos dzivot kopmitne.

Vina vel gribeja aprunaties ar Igoru, tacu vin? piecelas, izsvieda izsmeki un atgriezas dzivokli. Kapitolija vinu gaidija sava istaba.

– Igor, ludzu, ?odien izbrauksim? – Vina paskatijas uz vinu tadam acim, ka vina sirds nevilus saznaudzas.

– Protams, ka tu saki. Cik ilgs laiks tev vajadzigs, lai sagatavotos?

"Es jau esmu sagatavojies, atliek tikai atvadities no saviem vecakiem."

Kad Kapitolija teica matei, ka vini dodas prom, vina bija satraukta, bet devas vinus pavadit lidz automa?inai. Vika vel bija rotalu laukuma, vina jau bija parcelusies uz ?upolem un klusi ?upojas. Kamer Kapitolija un Igors iekapa ma?ina, vin? pastavigi juta uz sevi meitenes intensivo skatienu, kas lika vinam justies neomuligi.

4. nodala.

Kapitolija bija laimiga, kad vinas vecaki pienema Igoru par savu ligavaini. Kad vini bija vieni virtuve, tevs vinu pirmo reizi muza apskava un noglastija galvu.

– Jus jau esat kluvis pilngadigs. Priecajos, ka atradi Igoru. Vin? ir labs cilveks. Esi laimigs, Kapenka.

Meitene nespeja novaldit asaras un kadu laiku klusi raudaja uz teva pleca.

Nakamaja diena ieradas ciemini, kuriem mamma sarikoja Igoram apskati. Tad visas “tantes un onkuli” pienaca pie vinas un izteica savu prieku un veleja laimi. Vakarinas izdevas labi, vienigi Vika, kuru vina tagad negribetu redzet pie galda, vinu satracinaja. Un ari Marfu neviens neaicinaja, vina vienkar?i ieradas pie viniem ar savu meitu, it ka uz savu maju. Meitene pilnigi nekaunigi nopetija savu Igoru ar vertejo?u skatienu un taja pa?a laika uzmeta vinai divainus skatienus. Tad Kapitolija nolema nepieverst uzmanibu Vikai, pamanot, ka Igors vispar nereageja uz meiteni.