No mīlestības līdz naidam… un atpakaļ

Kad gandriz visi viesi bija devu?ies prom, palika tikai tante Sveta, vina saka tirit galdu, negribedama klausities ierastas sapulcem tenkas. Bet, kad es kartejo reizi iegaju istaba, lai savaktu dak?inas, es dzirdeju, ka mana tante teica, ka rit naks Glebs. Vinai vina vards bija ka sitiens pa sirdi, vina nobaleja un nometa dak?inas uz galda. Lidz ?im vina nav spejusi vinam piedot vina nodevibu. Kapitolija atrada speku, atkal savaca dak?inas, aiznesa tas uz virtuvi un tad devas uz savu istabu, aizvera durvis, lai butu viena. Vina nezina, ko atbildetu Igoram, ja vin? vinai jautatu par Glebu. Galu gala vin? redzeja, ka vina reageja uz ?o vardu.

***

Glebs. Vinas pirma milestiba. Vinas pirmas sapes. Reiz vinai ?kita, ka vina ir vislaimigaka, kad vin? sauca vinu par savu milako meiteni un vinam nebija vajadzigs neviens, iznemot vinu. Pats tie?i pateica, ka pec izlaiduma tulit dosies uz dzimtsarakstu nodalu, iesniegs iesniegumu un kopa dosies uz regionalo centru iestaties. Vin? bija pirmais izskatigais virietis, gar?, melnas cirtas, acis melnas ka nakts, tum?s, parliecinats, ar nekaunigu skatienu, bet ar vinu vienmer bija uzmanigs un maigs. Gandriz visas meitenes gribeja ar vinu draudzeties, bet vin? vinai sekoja. Vina neticeja, ka vinai varetu patikt tik populars puisis, vina domaja, ka vin? uz vinu dereja, tacu pagaja laiks un Glebs nelika vinu miera, arvien biezak saka stastit par savam jutam. Un pedeja klase vin? atzinas milestiba un teica, ka loti velas klut par vinas viru. Vin? pienema faktu, ka vina nelava vinam vinu apskaut un skupstit, un piekrita pagaidit lidz kazam.

Galu gala Kapitolija padevas savam jutam. Ari meitenei vin? ilgu laiku patika. Vina pienema vina panakumus, lai gan vinas draudzene Nina pastavigi ?naca uz Glebu, meginaja vinu no?kirt no Kapitolijas, stastot vinai dazas garas pasakas par vina seksualajiem varondarbiem, jo vin? pastavigi atradas vinai blakus un darit visu, ko vinas draugs zinoja, vienkar?i nebija iespejams. .

Vina devas uz savu izlaiduma balli visrozaka noskanojuma, blakus bija vinas milotais puisis, kur? bija gatavs vinas laba darit visu un kur? klus par vinas viru. Vin? pat nepieversa uzmanibu, kad vini par viniem atklati smejas, saucot vinus par "ligavu un ligavaini" un izdarot citus aizvainojo?akus jokus. Glebs tikai pasmaidija par ?iem vardiem un atbildeja: "Lai vini apskauz, ka man ir visskaistaka sieva." Vina vardi lika Kapitolijai atkal nosarkt.

Pec apliecibu pasnieg?anas notika koncerts, un tad sakas balle. Mamma apmekleja koncertu, pec tam devas majas, atstajot meitu ligavaina uzraudziba. Vina vairs neuztvera Glebu savadak. Apmeram pusi vakara Glebs nelava Kapitolinai pamest savu pusi, vin? dejoja tikai ar vinu, dejojot maigi apskava vinu. Tad draugi vinu kaut kur sauca. Vin? atvainojas un aizgaja no meitenes. Kad vin? atgriezas apmeram pec pusstundas, Kapitolija saprata, ka vin? ir dzeris. Vin? mainijas, kluva asaks, saka piespiest vinu sev tuvak deja. Kapitolija bija parsteigta, vin? nekad nebija atlavies to darit. Un tad vin? panema vinu mala, apskava, cie?i piespieda un meginaja noskupstit.

– Gleb, ko tu dari? Vienojamies, ka pec kazam mums viss bus! – Kapitolija klusi sa?utusi, lai nepiesaistitu viniem uzmanibu.

Vina meginaja atbrivoties no vina rokam, tacu vinas speki bija nevienlidzigi. Vina pagrieza seju no vina, nelaujot vinam skupstities, jo smarzoja pec leta alkohola, kas vairak atgadinaja fuzeli. Bet vin? turpinaja vinu spiest, nekad nepametot meginajumu skupstit vinu “pieaugu?a veida”, ka vin? vinai stastija, pec tam specigi pakratija vinu aiz pleciem, kas lika vinai pat noklik?kinat zokli.

Vina izpluda asaras un tikai tad Glebs nedaudz nomierinajas un atlaida meiteni no rokam.

– Nu kapec tu raudi? Esam ligavainis un ligavainis, rit dosimies uz dzimtsarakstu nodalu iesniegt pieteikumu. Vai es nevaru noskupstit savu nakamo sievu?

Vina negativi pakratija galvu, cen?oties skali neraudat.

– Drop, labi, es tevi milu, es esmu vienkar?i traka, ka es gribu tevi noskupstit. Nu, vai mes varam vismaz vienu reizi?

– Ne, Gleb, tu zini manus nosacijumus. Viss pec dzimtsarakstu nodalas.

– Dievs! Kapec tu esi tik spitigs? Es nevaru dzivot bez tevis, es driz parsprag?u, cik loti es tevi gribu. Visi jau par mani smejas, jo tu un es nekad neesam pat skupstiju?ies. Parejie tur, – vin? kaut kur pamaja ar galvu, – draz uz savu labako pusi, un tu pat nelausi sevi apskaut.

Meitene ar bailem klausijas vina vardos. Tikai par to, ka vin? vinu velas, un ne varda par to, ka vin? vinu mil. Vai tie?am gribejat tikai vienu? Vin? nekad neatlavas to darit. Kur pazuda tas uzmanigais, gadigais Glebs, kur? bija gatavs gaidit lidz bridim, kad vini klus par viru un sievu? Kur vin? bija to pusstundu, kapec vin? dzera, kas vinam ko teica? Un ja nu vin? pec tam dzer un uzvedas ?adi? Vinai vina uzvediba nemaz nepatika. Pat radas doma, vai vini nesteidzas preceties.

– Gleb, parunasim ar tevi rit. Nac pie manis, kad pamosties, un mes par visu parunasim,” vina meginaja vinu nomierinat.

– Kapka, es palieku traks, ka es tevi gribu. Nu, vismaz iedod man bucu.

Vin? atkal pavilka rokas pret vinu, Kapitolina sita tas ar plaukstu. Glebs nobijas.

"Es aizie?u paelpot," vin? ar zinamam dusmam sacija, pagriezas un izgaja no aktu zales.

Kapitolija palika stavam sturi, cen?oties skali neraudat. Labi, ka ?eit bija tik tum?s, ka neviens neredzeja vinas seju, preteja gadijuma meitenes, kuras jau ?naca vinai mugura Gleba del, atklati saktu par vinu priecaties un smieties. Vina nolema, ka tagad vin? iztiris galvu un atgriezisies. Vina nevareja saprast, kapec vin? ta uzvedas. Galu gala vin? saka, ka mil vinu, tad kapec vin? atlaujas vinu aizvainot ar ?adu uzvedibu? Vina atdos sevi vinam, bet tikai pec kazam un starp viniem nebus nekadu aizliegumu. Vai tie?am vinam ir tik gruti gaidit? Aizvainojums un neizpratne vinu nelaida vala un atbildi negribeja rast.

Vina nostaveja apmeram pusstundu, tad nolema doties uz tualeti, lai atdzesetu savus dego?os vaigus un savestu sevi kartiba. Tualetes atradas ekas otra gala no auditorijas, tapec vinai bija jaiet pa garu gaiteni garam personala telpai, bibliotekai un nelielai sporta zalei. Gaiteni nedegas virsgaismas gaisma, tikai telpu tualetes priek?a apgaismoja ne parak spoza spuldze, un kaut kur pa vidu dega blava avarijas gaisma. Kapitolina paatrinaja gaitu, jo vinai ?kita, ka vina dzirdeja kaut kadas baismigas skanas, lidzigas kaut kadiem vaidiem. Kad vina sasniedza durvis, kas veda uz sporta zali, tas bija atvertas, no turienes naca skanas. Ar grimsto?u sirdi vina piegaja pie pa?am durvim un ieskatijas gaiteni. Preti lielajiem sporta zales logiem uz ielas atradas laterna, no kuras gaisma krita uz sakrautajiem paklajiniem. Tie?i uz tiem vina redzeja kaut ko nesaprotamu un dzirdeja skanas, vaidus, sek?anu, dazus cukstus. Kapitolija nolema, ka kads jutas slikti, vina apnemigi iegaja zale un paspera paris solus, lidz saprata redzeto. Tas, ko vina ieraudzija, lika vinai apstaties un elpot. Vinas draudzene Nina un Glebs guleja uz paklajiniem. Vin? bija gerbies tikai krekla, bikses guleja uz gridas pie paklajiniem. No zem Glebas kermena ka balts plankums paveras ara Ninas pilnigi kailais kermenis. Par to, kas notika starp viniem, nebija ?aubu. Vini bija prieka virsotne, Glebs noruca, iegulies meitenes pleca, un vina pilna balsi teica:

– Glebu?ka, es tev teicu, ka esmu labaks par ?o Kapku. Jus saprotat, vai ne? Ja? Sapratu? Es tevi milu jau ilgu laiku, es tevi tik loti gribu, vai tu paliksi ar mani?

Un vin? vinai atbildeja:

"Ja, ja, ja, jums ir labak," un atkal noruca.

Kapitolija nekliedza un neradija skandalu. Likas, ka visa lieta pek?ni tika atri iesaldeta. Vina pagriezas stivam kajam un aizgaja, pat nepuloties atgriezties aktu zale pec mantas. Vinai vairs nebija vienalga, kas notiks talak. Sakuma vina gaja lenam, pamazam uznemot atrumu, un, iznakusi uz lievena, kur druzmejas absolventi, vina skreja. Vina dzirdeja svilpo?anu un dum?anu aizmugure, vina skreja, neizcelot celu, neredzot neko sev priek?a asaru del, kas aizmigloja vinas acis. Vina neko nedzirdeja par sirds pukste?anu galva. Kad vina pieskreja pie ieejas, aiz muguras vina dzirdeja Gleba balsi, kas vinu sauca. Vina paatrinaja skrejienu, uzlidoja uz gridas un atvera durvis. Mamma jau guleja, un tetis vel nebija atgriezies no savas skolas, kur ari ?odien notika izlaidums. Kapitolija tikko bija paspejusi aizslegt durvis ar visam sledzenem, kad atskaneja klauve?ana un Gleba balss ludza tas atvert. Vina aizgaja uz savu istabu, tur iesledzas, bet pec paris minutem, no trok?na pamodinata, ienaca halata ietita mamma, kura neko nesaprata, kas notiek.

– Kapenka, kas noticis, kapec tu raudi? Vai jums bija cina ar Glebu? Un kapec vin? klauve pie musu durvim un ludz tas atvert? Kas notiek?

Sakuma meitene nevelejas neko atbildet, bet tad vina paskatijas uz mati un ledus mierigi atbildeja:

– Glebs mani piekrapa ar Ninu, manu draugu. Musu starpa viss ir beidzies.

Mamma noelsas un iegrima kresla blakus rakstamgaldam.

– Ka tu mainiji? “Vina neticeja tam, ko tikko dzirdeja no savas meitas.

– Ka virietis krapj ar sievieti. Es redzeju vinus sporta zale uz paklajiniem. Vini bija tik loti aizravu?ies ar to, ko vini darija, ka pat nepamanija, ka es ienaku. Kaut kas tamlidzigs.

Kapitolina gribeja kliegt, iziet gaiteni, atvert durvis, sist Glebam, bet vina pati bija parsteigta, cik gludi un mierigi skan vinas balss. Ledus, tikai ledus ap vinu, vinas dvesele, vinas sirdi. Ciets iepakojuma ledus.

– Tapec, mamin, nevar but kazu. Tagad, ludzu, es gribu atpusties.

Nenovilkusi eleganto kleitu, vina apgulas gulta, pagrieza seju pret sienu, saritinajas un apklusa.

Anna Ivanovna sedeja uz kresla un nespeja noticet tam, ko tikko bija dzirdejusi no savas meitas. Vai Glebs to varetu izdarit? Vai vin? neatzina, ka mil vinu meitu un ludza vinu piekri?anu appreceties pec skolas? Un Nina? Ka vina vareja to nodarit savam draugam? Kapitolija vinai tik loti uzticejas, un vina vinu nodeva? Mamma aizsedza muti ar roku, lai nekliedz. Vina kadu laiku pasedeja meitas istaba, tad izgaja koridora. Atkal pieklauveja pie durvim. Vina to atvera, Glebs staveja aiz sliek?na. Vina izskats bija nedaudz nomakts, nobruzats, vin? zemu nolieca galvu ta, ka vina seja pat nebija redzama.

– Ko tu gribi? – Anna Ivanovna bargi jautaja.

"Es gribu runat ar Kapitolinu," vina balss izklausijas blavi.

–Par ko tu gribi ar vinu runat?

– Es jutos loti vainigs pret vinu. "Es ludzu, laujiet man runat ar Kapenku, es gribu vinai lugt piedo?anu," vina balsi bija dzirdamas ?nukstas.

– Kapec tev to vajag? “Mamma staveja un ar graujo?u skatienu skatijas uz puisi, kuru vina lidz tai dienai cienija, mileja ka topo?o znotu un ticeja, ka meita ar vinu bus laimiga.

– Es milu Kapenku, es nevaru dzivot bez vinas. Es vienkar?i zaudeju savaldibu… Es nezinu, ka izskaidrot, tas bija ta, it ka aptumsums butu par mani…

"Un tapec jus izdrazijat vinas labako draudzeni?" – Anna Ivanovna vinu partrauca ledaina toni. – Vai tu doma, ka mana meita tev pec ?i piedos? Labak aizej un nelauj man tevi vairs ?eit redzet.

Vina aizvera durvis vina priek?a un atgriezas no istabas pie meitas.

– Vin? naca? – Neapgriezusies, jautaja Kapitolija.

– Ja. "Es gribeju ar jums runat, lugt piedo?anu," mana mate atbildeja klusi, bet stingri.

"Es dzirdeju," atkal atskaneja bezjutiga balss. – Es negribu vinu redzet. Nelaidiet vinu iek?a, ja vin? naks velreiz.

"Es ari bridina?u savu tevu, lai vin? nelaiz vinu iek?a."

"Labi," it ka izelpotu.

– Varbut vajag kaut ko, uzvarit teju?

– Ne, tev neko nevajag. Es vienkar?i gribu but viena. Piedod, atstaj mani.