Pēdējās trīs dienas

4 nodala

Spanija. Alpujarros kalni

Autobusu vadi?ana nav dzejnieka sapnis. Bet ko darit, ja valsti ir krize, un sieva ir ka varna? Jo vecaks vin? klust, jo biezak vin? pieprasa dargakmenus, spidigus akmenus. Un vin? ir vinamilestiba Es nevareju atteikt.

Alga tomer bija laba. Mar?ruts ir skaists, no kalnu ciemata Trevellez lidz Capileira un talak uz Granadu. Aizas, kalni, caururbjo?s gaiss, celmalas snaudo?ie makoni. Cel? ir bistams (pagaju?aja gada cetri cilveki no vinu ciema savas automa?inas ietriecas nave), tacu, lai ari vin? brauca ar neveiklu autobusu, vin? ne reizi nebija cietis avarija. Esmu jau izpetijis katru sava cela pagriezienu, bedri un mazako likumu. Pat – augstakais ?iks – apbraucot pretimbrauco?o, vin? precizi brauca pa celmalas malu, nemetot bezdibeni nevienu akmeni.

Kapileira, no kurienes vin? bija, visi sapratigie cilveki izvelejas braukt ar vina autobusu. Varbut ne loti atri, bet vienmer uzticami un atbilsto?i grafikam.

Vin? zinaja, ka kaut kur lielajas pilsetas, talas valstis konduktori palidz vaditajam mar?rutos. Kalnos viniem nav tadu parmeribu: pie ieejas ir bile?u kase, jums pa?am japienem nauda, jaizsniedz siknauda un bilete. Vietejie jau zinaja: ?oferim loti patik, kad vinam iedod naudu, tapec speciali vaca monetas. Un ja, mums bija jatiek gala ar turistiem. Vini gruz lielus rekinus, vini nesaprot spanu valodu. Bet ir interesanti vinus skatities.

Pedejos gados daudzi cilveki ir saku?i ierasties sava pieticigaja Kapileira (560 iedzivotaju!). Hikers, bikers. Alpinisti nak?noja – no rita vini devas, lai iekarotu tris tuksto?us lielo Mulansenu, kas atrodas piecpadsmit kilometru attaluma no ciemata ar automa?inu un pec tam piecas stundas kajam. Jogi no visas pasaules apmekleja budistu centru, kas ari atradas netalu. Tapat ka visur citur, ?eit ir daudz celojo?u pensionaru. Vini staiga, elpo kalnu gaisu un vakaros izgaist par morcilu ja alus.

Un vini ar vina autobusu celo pa kaiminu ciematiem. Ipa?i biezi braucam uz Trevellezu – vieta nav ta unikalaka, standarta kalnu skatu kopums. Tacu viltigie vietejie iedzivotaji sevi pasludinaja par “dzamonas galvaspilsetu”. Centralaja laukuma ir ducis veikalu, un katra zem griestiem simtiem un simtiem kupinatu cukgalas ?kinki. To ieraugot turisti, sajusma cikst un fotografejas. Un visnepratigakie perk ?kinkus ka suveniru. ?oferis vienmer pie sevis smejas. Es iedomajos, ka butu, ja celotaji visu atliku?o celojuma laiku nesatu ap cukas kaju. Un tad pieprasiet, lai vinus kopa ar vinu ielaiz lidma?ina!

Bet, lai gan vin? smejas par turistiem, vin? pret viniem, apgadniekiem, izturejas laipni. Vini var but trok?naini, tacu vini nes naudu visam ciematam. Vini dod iemeslu pardomam. Ir ko pierakstit sava emuara – vin?, tapat ka visi musdienu cilveki, rakstija: “Kapec krievi vienmer sudzas, ka uz kalnu celiem viniem slikti, bet pa celam vienmer dzer alu? Vai ari: «Amerikanu riciba nav nekadas logikas – vini valka T-kreklus, kas reklame biologisko partiku, bet visu laiku ed hamburgerus.

Un dazreiz mes saskaramies ar perfektiem originaliem. Piemeram, ka ?odien.

Sava dzimtaja Kapileira vin? autobusa iekapa viens. Vecaks virietis, pieklajigs, gar?, pec izskata eiropeisks. Laba spanu valoda paprasiju bileti uz Trevellezu un iedevu divus eiro. (?oferis noskaitija trisdesmit astonus santimus.) Spanis? Ne, runa var but mazaka, bet ir akcents. anglis? Diez, loti tum?s. serbu, bulgaru? Neizskatas pec ta. Parak rezervets kadam no Austrumeiropas.

Acimredzot ne vietejais, bet reibino?ajiem skatiem aiz loga ir nulle uzmaniba, lai gan parasti cilveki skraida pa kajiti, meklejot izdevigu rakursu. Un ?kiet, ka ?im pat nav kameras.

Vin? sez viss savas domas, ar skabu skatienu. Divainais celotajs atdzivojas vienigo reizi. Kad Bubilona, nakamaja ciema pec Kapileiras, Sancezu gimene, mate un meita, iekapa autobusa. Abi, par laimi, ir jau pusdienlaiks, ir pretimnako?i, skali, gerbu?ies, ka vienmer, melnos, rudos matus vej? izplapaju?i.

– Milok, tu ?odien kaveji veselu minuti! – jaunakais bildigi sveicinaja ?oferi.

– Atrak, mans dargais, mes kavejamies.! – vecakais noraizejies sacija.

Lai gan vin? daudzkart kaiminieni ieteicis: ja gribi tikt laicigi uz darbu (abas stradaja par oficiantiem Trevelle), dodies ar autobusu pusstundu atrak.

Damas samaksaja par brauk?anas maksu, izstaigaja visu salonu un izgulejas uz piecvietiga aizmugureja sedekla (matei bija koka tupeles, bet ?oferis vinai nekadus komentarus nesniedza: vina joprojam bija nelabojama).

Un divainais turists pagriezas no savas tre?as rindas un skatijas uz sievietem.

– Ola! – vecakais vinam koketi uzsmaidija.

Sancess jaunakais (vina uzskatija sevi joprojam par skaistu) augstpratigi ?naca:

– Ko tu velies, vectetin?

"Atvainojiet, damas," virietis nozelojo?i atbildeja.

Tomer vin? turpinaja degt cauri matei un meitai ar verigu skatienu.

"Kas vinam par viniem rup?" – ?oferis uzdeva jautajumu.

Un pek?ni es dzirdeju celotaju loti skaidri sakam:

– Eureka! Vini vienmer izskatijas lidzigi! Kas tad – kas tagad. Tagad gan abas vecenes…

– Kura vel te ir veca sieviete? – mamma sarauca pieri.

Divainais sve?inieks neatbildeja. Vin? pagrieza muguru sievietem. Vina seja klejoja priecigs, nedaudz traks smaids.

Un ?oferis domaja: "Tomer mana mar?ruta paradas divaini cilveki…"

5 nodala

Karibu salas. Gledisa Heila

Daudzi cilveki domaja, ka vina ir divaina, bet Gledisa ne par vienu nerupejas. Es domaju, ka tad, kad nabags uzvedas divaini, vinu sauc par mulki. Un tadus bagatus cilvekus ka vina sauc par tendencu noteicejiem. Savdabibas – ja, protams, tas tiek pasniegtas pareizi – klust par lielisku PR iemeslu.

Mes meginajam, piemeram, pasmieties par vinas maju. Tapat ka savrupmajas vieta (ka jau vairak neka bagatai sievietei pienakas) vina nopirka gandriz drupas. Vecais forts. Un vina iedeva presei paris kartis no labveliga lenka: viena virs juras krasta augstpratigi sligst sargtornis. Otraja ir cietok?na muris ar plivojo?u karogu.

Un, ludzu, vini loti atri saka vinu atdarinat. Veidojiet partaisijumu seno fortu veida, smiekli! Bet vai pat vistalantigakais arhitekts spej atveidot seno gadsimtu arhitekturu? Turklat musdienu buvmateriali, pat maksligi novecoju?i, nebut nav tas pats, kas senie akmeni.

Un kad jus noligat memu sulaini? Vini ne tikai izsmeja vinus, bet ari sacela saucienu: Gledisa izmanto invalidus! Bet kadu dienu vina un vinas uzticigais kalps iekluva avarija, automa?ina aizdegas un durvis iestrega. Jebkur?normali kalpi ?ada situacija krit stulba panika. Bet vinas sulainis saglabaja prata klatbutni, izsita logus un vilka saimnieci mala, pirms automa?ina uzspraga. Tagad ari tauta ir greizsirdiga, cen?oties aizvilinat savu lojalo vasali.

"Glaidis. Tu esi parak speciga, tas neliek tev izskatities labi,” vinai parmeta biju?ais virs.

Bet, ja vina butu bijusi vaja, vai vina butu spejusi klut par to, kas vina ir? Bez vecaku mantojuma, bez jebkada atbalsta klut par vienu no cilvekiem? Vinas pirmais darbs bija murgs! – pardod karstas desas uz ielas. Un tagad vina ir liela uznemuma ipa?niece. Zurnalisti labprat tic skaistai pasakai: vini saka, ka sakuma vina tirgojas mobila telti. Es iekraju naudu – noligu paligus, nopirku vel paris mazumtirdzniecibas vietas. Un soli pa solim, soli pa solim – lidz saviem pa?reizejiem miljoniem.

Ne gluzi taisniba, protams. Lai gan vina vienmer stradaja ka versis, bez izejas, pirmo reizi uz manikiru vina devas, kad vinai bija trisdesmit.

Bet no godigas “pirkt un pardot” lidz istai bagatibai, diemzel, ir milziga plaisa.

Un vina, Gledisa, to izdomaja – pati! – ka to parvaret.

Vina ne tikai izstradaja un istenoja planu. Es biju daudz lepns par to, ka man izdevas saglabat un palielinat savu bagatibu. Un mani nepiekera.

Un tagad, savos cetrdesmit gados, vina tie?am vareja atlauties visu. Gerbies pie labakajiem modes dizaineriem, nodarbojies ar fitnesu ar personigo instruktoru. Pirku tikai loti dargus dabigus produktus. Vina celoja pa pasauli, paradijas pasaule ar iespaidigiem, muskulotiem zeniem. Turklat tie ir ipa?a lepnuma avots! – vini vinu nemaz neuztvera ka vecu sievieti. Vina ne tikai rupigi rupejas par sevi, bet ari centas palikt jauna dvesele. Vina vareja dejot visu nakti, uzkapa Kilimandzaro un pastavigi maksaja naudas sodus par atruma parsnieg?anu.

Bet vina nevienu neielaida sava slepenaja pasaule. Es runaju arviniem tikai privati. Es skatijosdaudz – dienasgaisma un gai?a kresla, agra rita un maksliga apgaismojuma. Vina uzskatija, ka visam parejam pasaule ir savi trukumi. Dazi no vinas dargumiem ir ideali.

Vai tie labi izskatitos pat visgreznakas, bet standarta jaunas savrupmajas apkartne? Ta ir pavisam cita lieta sena cietok?na sienas, kas ir daudz redzejis.

Tomer dazkart vinu parnema bailes: ka atradisies kads vel gudraks un sapratigaks par vinu pa?u. Un vin? vares atrast vinas noslepuma atslegu. Un sliktakais bus, jaTedvoe – satiksies ilggadejs, islaicigs milakais (aka lidzdalibnieks) un laulibas virs. Uz se?u miljardu planetas iespejamiba, protams, ir zema. Bet dazreiz pasaule notiek pat trakakie negadijumi.

Nu. Vinai atliek vien ceret, ka vinai veiksies.

6 nodala

Maskava. Tana Sadovnikova

Ak, kapec ?kiet tik sarezgiti?

Jebkur? psihologs iemacis, ka nevajag dusmoties par virie?iem. Vini nav ta verti! Milestibas vil?anas bez zelastibas jaizdzen no sirds, un garigos spekus nevajadzetu teret melanholijai. Un vispar: ir viena dziviba, ir daudz virie?u.