Pēdējās trīs dienas

Julijas Nikolajevnas acis kluva sapnainas.

– Dievs, tas notiek! – vina patetiski iesaucas. "Vai es vareju domat… tad… ka kadreiz mana meita izaugs, parvertisies par skaistuli un aizvedis mani arsteties uz arzemem – un uz to pa?u grezno viesnicu?!

Tad paradijas stjuarte. Vina vinus – vienigos biznesa klases pasazierus – apkalpoja ar ?ampanieti. Mamma uzmanigi panema glazi. Ar cienu teica:

– Kristals…

"Ak, biznesa klase vienmer ta ir," mana meita atmeta. Un vina turpinaja vinai parmest: "Ne, mammu." Tev vajadzeja man uzreiz pateikt. Vai jus veletos doties ar jums uz ?veici, Vaciju, pasaule ir tik daudz vietu? Citadi sanak galigi stulbi. Apmeklejiet arzemes tikai divas reizes sava dzive, turklat taja pa?a valsti un pat viena viesnica!

"Ak, Tanja…" mate domigi sacija. – Bet kadas atminas man ir par ?o vietu!

– Vai ?i bija pirma reize, kad tur redzejat mazas pudelites ar ?ampunu? – Sadovnikova izsmejo?i jautaja.

"Es tur redzeju pavisam citu dzivi," Julija Nikolajevna atbildeja domigi un nez kapec skumji.

8 nodala

Ilgu laiku. Karlovi Vari. Julija Sadovnikova

Dzulija nevareja iedomaties, ka do?anas uz arzemem vinu tik loti apdullina.

Pirms tam vina gandriz ne?aubijas, ka dzivo labakaja valsti pasaule. Lieliski, specigi. Aizbraucu uz Eiropu – par prieku grupas vaditajam – parliecinatam skeptikim. "Cehi, kabatas valsts, ka vini var jus parsteigt?"

Galu gala vina bija ta, kas bija visvairak ieintereseta. Julinas ideologiskais cietoksnis sabruka nekavejoties un neatgriezeniski. Bet Cehoslovakija ir tautas demokratijas valsts. Kas tad notiek, kur (ka raksta padomju avizes) valda kapitals? Viss, kas ir sapratigs Karlovi Varos, tika uzcelts pirms kara. Komunisti tikai pielagoja sev burzuaziskos sasniegumus.

Vecas viesnicas grezniba – ta atradas kalna, it ka peldot virs pilsetas – Juliju parsteidza. Pilsetas dakstinu jumti, tiras ielas, lidz ?im nezinami edieni – pelmeni, kroketes, ar sulu suco?a jera fileja – piepildija manu sirdi ar sajusmu. Un cik maksaja alus, ledusauksts cehu alus tveicigas pudeles, kas tika pasniegts pusdienas un vakarinas pilnigi bez maksas? Un darznieks, noguris, gudrs, glita kombinezona – vin? darbojas darza blakus viesnicai pie nereali skaistam rozem? Vin? uztvera vinas ieintereseto skatienu, laipni pasmaidija un pek?ni uzdavinaja vinai ziedu:

– Tev, daila dama!

“Ediens ir tik tads. Un naktsmitnes ir videjas,” kurneja pieredzeju?akie ekskursiju grupas dalibnieki. Bet Julija – vinai bija divdesmit pieci gadi, un vina pirmo reizi muza bija devusies uz arzemem – bija laimiga ka berns. Ka ieslodzitais, kas notiesats uz navi un pek?ni sanemis brivibu.

“Julija, turi entuziasmu pie sevis,” vinu biedeja izsmalcinatie celabiedri. "Nepaies ilgs laiks, kad jus tiksiet izmests no komjaunatnes."

Bet godigi vinai! – Pirmo reizi muza es nedomaju par komjaunatni, moralo raksturu un to, ko vini par vinu domas.

Savu lomu nospeleja ari fakts, ka vina tikko atgriezas no grutniecibas un dzemdibu atvalinajuma. Veselu gadu es sedeju majas ar savu mazo meitu Tanju. Berns ir kaprizs, slimigs – un turklat neviens vinai nepalidzeja. Vira nebija, vecmamina stradaja un dzivoja cita pilseta. Un es pat nedomaju par aukles nolig?anu. Pirmkart, tas ir dargi, un pats galvenais, tas nav pienemts. Ta ka jus pati esat grutniecibas un dzemdibu atvalinajuma, kapec pie velna? Visas gimenes, kad piedzimst berni, dzivo vienadi: gads dzive parsvitrots, pilns ar autinbiksitem, tiri?anu, rauda?anu pa naktim, bezgaligu burkanu un citu arstu ieteiktu biezenu gatavo?anu.

Vina dzivoja tapat ka visi parejie, un ne?aubijas: citadi nevar but. Un ?eit es redzeju, kaVar tie?raide. Ar izbrinu skatijos uz labi gerbtam, koptam, starojo?am maminam ar mazulu bildem. Damas sava starpa kuko pie kafejnicas galdiniem, atvases, praktiski nepieskatitas, draiskojas uz kapnem. Un ?kiet, ka matem ir vienalga, ka berni salde savus dibenus uz auksta betona. ?kiet, ka vini ari nav dzirdeju?i par ipa?u baribu mazuliem – vini baro savas atvases no sava galda. Vai nu ?kinka gabals, vai marinets gurkis. Vini to iegruz tie?i pecnaceju netirajas rokas.

Sakuma, kad Julija to redzeja, vina bija ?ausmas. Pilniga bezatbildiba! Antisanitari apstakli! Tomer ieskatijos verigak: jaunie arzemnieki izskatijas veseli, vaigi bija sarti. Un galvenais, kas vinu parsteidza: lai ari berni ir mazi, vini jau prot izklaideties! Vini ?kiro automa?inas un lelles un vispar neprasa vecaku uzmanibu. Kamer vinas Tanja nevareja spelet viena piecas minutes, vina saka gausties un centas pieverst mates uzmanibu. Vina lava man doties atvalinajuma ar ?ausmigu recienu, kamer Julija iekapa taksi, iekraudama koferi bagaznieka, vina pa atverto logu dzirdeja nepartrauktu skalu raudu un vecmaminas apmulsu?os vaimanas: “Nu, Tanecka, mila! Mamma driz atgriezisies!”

Visu celu uz Karlovi Vari ausis skaneja vinas meitas skumja balss, un Julijai gandriz nebija ?aubu: rupes par to, ka berns vinu parnems visu atvalinajumu.

Vina to aprija – tie?i lidz bridim, kad Dzulija ieelpoja vietejo dziedino?o gaisu. Es gaju pa mierigam, brugetam ielam. ES jutudala kopta, pabarota, plauksto?a valsts. Tulit visas sadzives problemas, majas darbi un naudas trukums saka ?kist nenozimigas un vieglpratigas. Dzulija atcerejas savu meitu tikai pie cita bernu veikala skatloga. Vina ieraudzija elegantu bernu kleitu, drudzaini saka pratot, vai vina to var atlauties, un izmisigi nozeloja, ka lepojas. Jums, tapat ka citiem viltigiem turistiem, nevajadzetu nemt lidzi pardo?anai Polet pulksteni un Zenit kameru.

Karlovi Vari ir neparasta pilseta. ?eit viss, ka teica gids, bija paklauts arste?anai. Centra katram otrajam gajejam bija janes kruze udenim. Tomer Julijai nepatika mineraludens (kam ?eit tika piedevetas absoluti brinumainas ipa?ibas). Skabs, smarzo pec dzelzs. Se?padsmitaja gadsimta vini, iespejams, rikojas pareizi: ta vieta, lai dzertu udeni, vini vienkar?i sedeja taja.

Tomer vinu grupai tika dots minimals laiks, lai apmekletu avotus un veiktu arste?anas proceduras. Priek?gala, ka tajos laikos bija paredzets, bijaapmeklejuma programma. Tik?anas ar Mozera stikla fabrikas stradniekiem, apmeklejot maju, kura devinpadsmita gadsimta beigas dzivoja Karlis Markss…

– Ja mes aizbegsim? – Julija ar jaunu, parsteidzo?u pavir?ibu jautaja savai istabas biedrenei.

"Pat nedomajiet: vini pazudis no pasaules," vina noputas.

Tomer augstakie speki palidzeja Yulechka.

Pec pirmas ledusauksta alus kruzes vinai ?ausmigi sapeja kakls, pazuda balss, paaugstinajas temperatura. Grupas vaditajs sakuma apsudzeja vinu par simulatoru, bet pec tam vina tomer sajuta Julinas pieri. Saraucot pieri, vina aizvilka vinu pie vieteja arsta, vin? vadija tik?anos viesnica. Vin? diagnosticeja sapes kakla, bet neizteica gultas rezimu. Gluzi preteji, vin? paveleja: noteikti dodieties uz jaunuzcelto Gagarina galeriju tris reizes diena – no rita, pusdienas un vakara. Tur zem jumta (arsts apliecinaja) plust pilnigi unikals karstais avots, kas spej gandriz acumirkli izarstet iekaisu?o kaklu.

– Ak, mulkibas! Es labak apgul?os un esatthrin "Es dzer?u," Yulechka atmeta ap?aubamo padomu.

Tomer istabas biedrene, vecaka gadagajuma dama, paraustija plecus:

– Tu esi divains. Kada jums iespeja – pa pilsetuviens Pastaigajies! Un tu gulesi gulta.

Vinu grupa uzreiz pec brokastim tika iekrauta autobusa, saskaitita un, vaditaja, ekskursijas vaditaja un neizpratne, kuru visi uzskatija par kuratoriem no VDK, uzmanigi nogadatiPasakumi.

Dzulija tika atstata pa?plusma.

Protams, vina nepalika gulta. Sagerbos un izgaju no viesnicas. Lenam devos cauri viesnicas parkam lidz vagoninam. Es devos leja uz pilsetu pie avota. Udeni (kadreiz izrakstija) godigi dzeru maziem malciniem, lai neizvemtu.

Un tad es bezmerkigi klidu pa draudzigo, tiro pilsetinu. Paskatijos uz majam un garamgajejiem. Pieversiet ipa?u uzmanibu vinu terpiem. Meginaju izdomat, kas uz plakatiem rakstits cehu valoda (pagaidam esmu iemacijusies vienigo vardu – POZOR, krieviski tulkots – uzmaniba). Es biju parsteigts par viesnicu majestatisko skaistumu. Ipa?u iespaidu uz vinu atstaja milziga, grezni ap?uta, acimredzami senatniga eka. Ta aiznema veselu teritoriju un nez kapec tika saukta par Maskavas viesnicu..

Kakls, parsteidzo?i, aizgaja pirmas dienas vakara (salidzinot ar parasto auksto nedelu).

Tomer Julija, izgar?ojusi neatkaribu, vakarinas turpinaja sekt un klepot. Un vaditajs laipni deva atlauju: rit turpinat arste?anas proceduras.

Kartejais tro?u vagonin?, applaucams karstais udens no avota, nesteidziga pastaiga…

Dzulija jutas lieliski pilsetas kalnu gaisa (vai tas bija brivibas gaiss?). Ar lielu prieku uztveru uz sevi ieinteresetus virie?u skatienus – un to izradijas daudz! Turklat gan cienijami kungi, gan jaunie?i izskatijas ?kibi. Nevis ka majas. Tur, kad vina, izspurusi, ar ratiem steidzas uz kliniku vai piena virtuvi, kungi uz vinu skatijas tikai ar lidzjutibu. Rindas vinus sauca tikai par “sievieti” vai “pilsoni”, tas ir pilnigs murgs!

Dzulija tur, Savieniba, gandriz atkapas no amata: vinas dzive bija beigusies.

Un tad pek?ni izradijas, ka arzemes pat vecas sievietes ap septindesmit gadiem izskatas un uzvedas ka jaunas koketes! Ko mes varam teikt par vinu divdesmit piecu gadu vecuma!

Meitene labprat iestajas ?eit pienemtajaspele: iztaisnoja plecus, acumirkli apguva gaitu no gurna, maigi un noslepumaini pasmaidija, atbildot uz virie?a skatienu.

Vienigais sarugtinajums bija tas, ka vina bija gerbusies, ne gluzi slikti, bet daudz smagaka un garlaicigak neka vietejie. Vinas uzvalks (vienigais pieklajigais) var but pielagots vinas figurai, bet krasa ir ?ausmigi violeta. Un kurpes ir ar strupu purngalu, ar bieziem papeziem, nemaz nav salidzinamas ar elegantajam pumpam, ar kuram vicinas vietejas damas.

Ak, kaut es varetu atjauninat savu garderobi un atgriezties majas ka eiropeisks, izsmalcinats cilveks!

Tomer vinai bija tik maz naudas, ka Julija pat negaja uz veikaliem – lai neparadas kardinajums. Es prasiju tikai Tanjas bernu kleitu cenu, un manai matei noteikti vajadzetu nopirkt adas cimdus, lai upuretu savu atvalinajumu un piekristu pieskatit savu mazmeitu. Bet sev – ne, ne.

Bet divaina karta majas, padomju valsti, Julija bija slavena ar savu specigo raksturu. Ja es nolemu kaut ko darit, es vienmer novedu to lidz galam. Es nevaru doties atvalinajuma, kas nozime, ka es par to pat nesapnos. Man nav naudas galai no tirgus – es dzivo?u no “zilajiem putniem” (izdilis, saldetas vistas no veikala). Un te, lai ari cik sev soliju – nekadu veikalu! – un tomer es iemaldijos viena. Pa?a burzuazijas cietoksni, antikaja!

Pek?ni zilbino?i tiraja loga ieraudziju melnu samta spilvenu. Vinai ir kaklarota. Ja ko! Ists makslas darbs, padomju juvelierizstradajumu veikalos neko pat tuvu ?im neesmu redzejusi. Centra ir milzigs smaragds. Talak ir mazi zelta sirds kuloni. Graciozi, eleganti, bet taja pa?a laika tik iespaidigi, bagati, stiligi!

Patiesiba Julijai, komjaunietei, meitenei no stradajo?as inteligences gimenes, rotaslietas bija vienaldzigas. Vinai, tapat ka daudzam padomju meitenem, piedereja tikai viens zelta gredzens (mamma to vinai uzdavinaja skolas beig?anai) un maksligo perlu virtene, un vina domaja, ka ar to pietiek. Bet tad vina apstajas pie skatloga, it ka apburta. Saules stari dejoja smaragda ?kautnes, kuloni izkaisiti neskaitamas dzirksteles… ?kiet, es par tadu skaistumu atdotu savu dzivibu.

“Ei, nac pie prata! Pat ja jums butu nauda, lai to nopirktu, kur jus taja ietu – uz piena virtuvi?"