Pēdējās trīs dienas

Katram, iespejams, savs. Mamma priecajas, kad palidz cilvekiem. Un vina izdarija kaut ko nejauku – un ari vina ir laimiga. Tomer kaimini, noguru?i no nekaunigas augstienes dekam, noteikti bus vinai pateicigi.

Tanja aizvera visus logus, iesledza kondicionieri, izsledza telefonus, erti iekartojas zem segas un ar tiru sirdsapzinu gatavojas gulet vismaz lidz pusdienlaikam.

Tacu jau desmitos vinu pamodinaja durvju zvans.

Vina meginaja paslepties zem spilvena, bet vini kaitino?i, prasigi zvanija, un tad atkal saka klauvet. Vai tie?am Arsens noskaidroja vainigo un ieradas izmeklet?!

Sadovnikova uzvilka halatu, iegaja koridora un iesaucas:

– PVO?

– Tanja, nekavejoties atver! – vini vinai paveleja aiz durvim.

Mans Dievs: Mammu! Ko vina velas tik agri?

Tanja atvera vartus un uzbruka Julijai Nikolajevnai:

– Mammu, starp citu, es gulu! Un vispar kada maniere…

Nepabeidza. Pek?ni es pamaniju: Julijas Nikolajevnas seja izskatas nereala, vienkar?i traki prieciga. Ko vina vel panaca bez dzimtas klinikas gastroskopa? Tomografs?

Un mana mate triumfejo?i pasludinaja:

– Tanja. Jus gatavojaties nokrist. Vai varat iedomaties – man iedeva kvotu!

– Par ko?

– Arste?anai! Arzemes!

– Kungs, kur? to izcela?

"Laujiet man paiet," Julija Nikolajevna karaliski sacija.

Vina iegaja virtuve, apsedas pie galda un teica:

– Uzlieciet tejkannu.

Lai gan parasti vina saka sevi apnikt.

Tanja smaididama izpildija paveli. Vina apsedas matei preti. Velela:

– Nu, kadreiz!

Un vina saka detalizeti:

– Es tev stastiju par gastroskopu. Man bija daudz jastrada, jasazinas ar daudzam organizacijam un fondiem. Protams, es visur atstaju savu kontaktinformaciju, ieredni neizskata anonimus pieprasijumus. Un tad klinika zvanija un jautaja, vai jums ir gastrits? Es esmu neizpratne, ja, es saku, bet kapec jums tas ir vajadzigs? Un vini paskaidro: man ir iedalita bilete! Izradas, ka pienakas tiem, kas registreti kunga-zarnu trakta slimibas! Reizi trijos gados saviesigs brauciens ne tikai uz Kislovodsku, Essentuki – ari uz Ungariju, Cehiju, pat uz Badenbadeni! Bet, protams, ir loti maz kuponu, kas tiek izplatiti tikai musu pa?u cilveku vidu. Bet es iebiedeju birokratiskos bralus – tapec vini nolema mani izraidit no redzesloka!

– Kur, uz Kislovodsku?

"Ne," mamma lepni teica. – Es tev teicu: arzemes. Karlovi Varos.

– Aiziet! "Tanija pret savu gribu inficejas ar savu entuziasmu.

– ES zveru! Visi dokumenti jau ir nodoti!

"Paradi man," meita paveleja.

Julija Nikolajevna lepni demonstreja plastmasas mapi. Viss kartiba: vizas pieteikuma veidlapa, elektroniska bilete uz Pragu, talons divu nedelu uzture?anas laikam kada Village viesnica.

Tanja sarauca pieri:

– Es neatceros, kur tas ir. Tiesa, Karlovi Varos esmu bijis ilgu laiku…

"Es jau paskatijos un, paldies Dievam, es protu izmantot internetu," mana mate lepojas. – Netalu no centra, divdesmit minutes ar ma?inu. Un autobusa pietura ir divu minu?u gajiena attaluma.

Tanja iesmejas un sniedzas pec kupona:

– Pagaidi, cik zvaigznu?

"Nemaz," Julija Nikolajevna noputas. – ?i pat nav viesnica – to sauc par pansionatu. Bet izskatas tirs. "Vai ir iespejams," vina kaut kadu iemeslu del aizvainota piebilda, "vai vini man iedos komplektu bez maksas?" Celojums ir sabiedrisks…

"Tas ir murgs," sacija Tatjana.

– Tana, musu ?tata ir vismaz vilnas ku?kis! – Julija Nikolajevna audzino?i sacija.

"Mammu, ta ir taisniba, ka es Vari nesanemu nekadu ipa?u arste?anu… bet tur, manuprat, jums tris reizes diena jadzer arstnieciskais udens." Visi avoti, protams, atrodas pilsetas centra. Vai jus katru reizi braucat ar autobusu no viesnicas?

– Nu… es atnak?u no rita. Staigat pa pilsetu. Un vakara – atpakal.

– Ka ar proceduram? Visadas vannas, masazas?.. Ari pilseta? Pec tiem, starp citu, noteikti vajag atpusties. Gulta vismaz pusstundu.

– Ak, es tik?u gala! Galvenais ir udens!…

– Ne, mammu. – Tanja nicigi izmeta kuponu. "Es nelau?u jums ieklut ?aja bedre!"

– Tanja, neskaties davinatam zirgam mute.

– Ja velies arsteties, ej… ej, piemeram, uz Pavlova maju (Tanja atcerejas tas viesnicas nosaukumu, uz kuru Verners vinu aizveda). Protams, par braucienu apmaksa?u.

– Es tev neko nenem?u. Turklat tu pats tagad esi bez darba,” mamma uzreiz atbildeja.

Seja uzreiz kluva spitiga un lepna.

Sadovnikova noputas – vina jau bija rupigi izpetijusi mates raksturu. Vinai loti nepatika aiznemties naudu – pat no savas meitas.

Bet laut vinai doties uz pansionatu ar nosaukumu “Ciemats”?..

Un pati Tanja nesaprata, ka tas iznaca no vinas mutes: