Šķiršanās ar mīļoto

Kas vinu sagaida? Laime vai bedas? Rene loti gribejas ticet, ka priek?a ir laime un tik?anas ar miloto. Tikai ceriba uz to tagad ?kita tik trausla.

– Ak, tevs, kapec tu it visa klausies viksu Seleziju?

Zale druzmejas kajnieki, gaidot noradijumus, bet Rene tas ?kita ka enas. Pamate tum?i violeta zida kleita gaidija kapnu pakaje kopa ar Pontu Arua. Grafs bija gerbies taja pa?a elegantaja dubulta, kadu vin? bija valkajis balle iepriek?eja diena. Izpetijusi ligavaini caur plivura plano plivuru, Rena norija rugtu kamolu.

Un grafa skatiens nepameta vinas figuru, bet taja pa?a laika virie?a seja palika druma.

– Cik man ir skaista ligava! – vin? iesaucas. Ausis ieduras nepatiesa nots – tas tika teikts tik auksti un bez emocijam.

Pont-Arois neslepa savu neapmierinatibu. Un Rena butu parsteigta, ja grafs butu par vinu apmierinats, jo nesena aina inventara noliktava ar hercoga dela piedali?anos vinam daudz ko atklaja. Nemt ligavu, kas ir iemilejusies kada cita, nedrikst but nekada jautriba. Tomer kur? vinu aizrauj? Godatais karotajs radu?os apstaklu del vareja viegli no ta atteikties. Pat ja tas tris reizes tiek pazinots avizes, var atrast ieganstu, lai partrauktu saderina?anos, kas pat nav svetita templi.

Beidzot soli beidzas, un Rena bija spiesta pienemt grafa galanti izstiepto roku. Vina pirksti bija cieti un auksti, tie saspieda vinas plaukstu, nezeligi saspiezot vinas tievos pirkstus.

Ponta Arua uzmanigi pacela plivuru un ielukojas vinas seja. Ko vin? cereja redzet? Asaru pedas, lupas un deguns pietuku?i no ?nukste?anas? Bet vin? sastapa tikai niknu, naidpilnu skatienu no tirkiza acim.

Rena nevareja izlikties un nedomaja, ka tas ir vajadzigs.

"Cik interesanti bus tevi pieradinat, mans ?arms," Pont-Arua klusi sacija. Vin? uzrunaja ligavu, bet zale bija pietiekami kluss, lai visi vinu dzirdetu.

Rena cerigi paskatijas uz savu tevu – galu gala vin? dzirdeja, ko ?is topo?ais ligavainis teica. Varbut vina pirmo reizi muza reages un iestasies par savu meitu? Bet Leirs te'Marso izlikas kurls un, satiekot meitas sa?utuma dego?o skatienu, ari ieteica:

– Jums jabut stingrakai pret vinu, jusu ekselence. Irena ir laba meitene, bet loti spitiga. Vina to sanema no mates…

?eit Selezija vinu apklusinaja, baididamas, ka, runajot par vina pirmo sievu, kura vinu pametusi, Marso sabojas pareizo lietu, grafs bus piesardzigs un, kas lidz, mainis savas domas par prece?anos.

"Mums ir brini?kiga meita, vai ne, Ingmar?" Cik skaista un gudra meitene! – Leira plapaja. Bet vina joprojam izpluda iespaidu – vina nevareja pretoties un, pamanijusi pie kapnem sapulceju?os kalpus, vina kliedza: "Kapec jus te klist?" Agij, panem Lea un sakrava Irenas kundzes mantas. Parejais – ko, darba nav?

Agija, kalsna un nokaltusi ka stabs, bija saimnieces uzticibas persona un personiga kalpone, ka ari vadija kalpus ka majkalpotaja. Sanemis Leiras noradijumus, zagars satvera apmulsu?o Leju aiz rokas un vilka prom.

Vai Leira tie?am uzmineja? Renas sirds saznaudzas. Vina cereja, ka aizbrauk?anas burzma vini aizmirsis par jaunako kalponi un Lea mierigi izlidis no majas, lai samekletu Ianu un iedotu vinam zimiti.

"Gai?as jaunavas, palidziet Leai noklut pie Iana!"

Tacu ceriba, ka kalponei izdosies izklut no majas, strauji zuda. Rene parak labi pazina Adzijas tverienu.

Pec vil?anas sekoja bezceriba un apatija. Ne?kita nenozimigs gan grafa aizvainotais aukstums, gan teva velme pec iespejas atrak no ta atbrivoties. Vajag tikai dusmoties uz sevi. Vina pek?ni bija parsteigta, ka tik ilgus gadus nodzivojusi kopa ar ?iem sve?iniekiem un pat uzskatijusi sevi par laimigu, atrodot izeju darzkopiba. Bet patiesiba vina vienkar?i bega no realitates. Pazemiba un dela paklausiba nav neka laba, jo tie?i tie vinu noveda pie ?odienas bediga iznakuma, kad vina tiek izprecinata pret savu gribu. Es biju dusmiga uz sevi par savu neizdaribu. Aizbildinajumi, ka vina gribeja but paklausiga meita un sekoja pienakuma diktatam, ?kita liekuligi. Un pirmo reizi uz mati radas dusmas – kapec, begot no vira, vina nepanema lidzi savu mazo meitu un tadejadi vinu nolemja dzivibai ar nisto pamati?

Stop! Uz ko vina ir dusmiga? Un vai dusmas nav neaugligas? Mums ir jarikojas, nevis janovelk vaina uz citiem. Bedziet no nista ligavaina! Nepaklaujieties pamates gribai!

Ja, protams, sabiedriba bus vinas vecaku un grafa puse, bet vai tam tie?am ir nozime?

Un pek?ni atnaca atturiba. Ne, tam nav nozimes.

Ianam tagad ir atverta visa pasaule, vin? ir daudzsolo?s jauns aristokrats. Skandals neap?aubami ietekmes vina nakotni, un, iespejams, pec daziem gadiem vina milota parmetis Renai, ka ta atnemusi vinam spozas izredzes.

Ko darit? Rena panika iekoda lupas un atkal nolaida plivuru, lai sleptu sajusmu.

Atveras ardurvis, ielaizot gaiteni nepazistamu kalpu zili peleka krasa.

– Kas noticis? – grafs bargi jautaja.

– Jusu ekselence, hercoga Holdera sutni atkal ir ieradu?ies muiza un mekle jus.

Pont-Arua seja satumsa.

– Thar, cik nepiedienigi! Nekada gadijuma nesakiet, kur es esmu! – vin? paveleja, sulainis paklanijas un aizgaja. Un grafs versas pie satrauktas Leiras Selezijas: "Vini nevares traucet musu planiem." Tejas templi mus neviens nemekles. Sievas mantam jabut gatavam lidz vakaram, nosuti?u adresi, kur sutit.

Vin? pagriezas pret Rene un laipni pasniedza vinai savu kroplo roku:

– Ludzu, mila!

Ligava atri atkapas no celma un devas uz izeju.

Kads vecs kajnieks, kur? Marso bija kalpojis trisdesmit gadus, noslaucijis veca vira asaras, atvera vinai durvis.

– Ardievu, onkul Lur. Lai gai?a diena!

– Sveti tevi Sandors, jaunkundze!

Ejot leja pa lievena kapnem, Rena pieversas savam ligavainim, kur? vinu panaca.

"Vai jums ir vienalga, ka es negribu ar tevi preceties?"

Grafs neizradija nekadas pazimes, ka vin? butu dusmigs, iznemot to, ka vina zoklis savilkas nedaudz cie?ak. Vin? dusmigi pasmaidija.

– Esmu piedodo?s cilveks. Lidz zinamai robezai. Jaunam meitenem ir tendence savas skaistajas galvas dabut visadas mulkibas. Es jums apliecinu, ka rit ?aja pa?a stunda jus smiesieties par savam bailem. Tas ir tikpat patiesi ka fakts, ka neviens zens nevar sacensties ar pieredzeju?u virieti. Tu priecasies, ka appreceji mani.

Renas acis nikni pazibeja zem plivura.

– Vai tu tie?am tam tici? Tu man esi nepatikams, vai jutas var mainities?

– Tici man, vini var. Visticamak, ka tas notiks rit,” vin? sacija, iecelot Renu vina topo?ajam sievastevam piedero?ajos ratos. Vin? apsedas vinam blakus. Pla?aja salona iepretim sedekli iederas Marceau dzivesbiedri. Iekartojusies ertak, pamate pieliecas Rene un ie?naca vinai ausi:

– Ko tu dari, necilveks? Kapec tu valka zabakus zem kleitas?

5 nodala

Kad pamate jautaja, Rena tikai paraustija plecus. Selezija neparprotami nevelejas taisit traci par divainajam kurpem zem vinas kazu kleitas, kas meitenei tiri labi piestaveja. Lai neizraisitu no ligavaina neertus jautajumus, Leirai nacas slept aizdomas skatiena, kas urbas preti sedo?aja pameitai.

Kariete saka kusteties. Aiz loga pazibeja vinu ielas savrupmajas, kas bija pazistamas lidz sikakajai detalai, un Rena garigi no tam atvadijas. Bet ?eit ir vinas draudzenes Omelas vecaku maja, kura pirms mene?a apprecejas un aizbrauca uz galvaspilsetu, un aiz tas ir krustceles. Vinu neveikla kariete pagriezas uz izeju no pilsetas, un driz vien pletas zemnieku setas, darzi un lauki. Neertais klusums, kas valdija salona, loti piestaveja ligavai, kura jutas ka visneveiksmigaka Andora meitene.

Tejas templis atradas desmit minu?u attaluma no pilsetas neliela birzi. Sudraba gobas ?eit izauga tik resnas, ka to vainagi sasledzas kopa. Zem to zalgani drumas nojumes gandriz neredzama palika gai?a, pilniba efejas klata templa eka ar augstiem arkveida logiem.

Apkalpe apstajas taluma. Grafs atkal pasniedza ligavai roku, bet Rena spitigi vinu ignoreja un pati izkapa. Pagaju?a gada lapas cauksteja zem kajam. Meitene paskatijas uz tievu zaru savijumu aug?puse. Ir pirmais rudens menesis, bet koki vel nedoma par dzelte?anu un lapotnes zaude?anu. Cilveku paradi?anas rezervetas birzs iemitniekus netrauceja, putni nepartrauca zvani?anu, un vairaki graciozi dambriezi ar pukainam astem bez bailem mielojas ar ziediem no puku dobes zem templa logiem.

Cel? pa rasaino zali lidz viesmiligi atvertajam durvim lance?u ni?a neaiznema daudz laika. Pie sliek?na vinus sagaidija sirms bardains priesteris. Skatoties uz barga izskata veco viru, Irena nobijas, tikai tagad vina saprata, kas vinai jadara. Driz pienaks bridis, kad vinai jarikojas, bet vinas kajas piekapjas un mele pielip pie mutes jumta.

"Lai jums gai?a diena, mani berni, naciet un nometieties celos Sandora Saules sievas ar meness seju."