Šķiršanās ar mīļoto

Vinus ieveda ar marmoru izklata, gai?a telpa, kur uz sienas neliela baseina priek?a ar peldo?am udensrozes lapam un ko?am zivim bija dievietes seja ar izstieptam rokam, it ka apskavienam. Ligavainis un vecaki negrasijas lugt svetibu no dievietes tela, vini tikai samulsu?i un neapmierinati staveja apkart, gaidot ceremoniju. Rena, skatoties uz Tejas bargo, skaisto seju, garigi dedzigi ludza palidzibu, lai Lea pazino Ianam un vin? laicigi noklutu templi. Un, lai jusu milotajam butu laiks, jums jagaida pec iespejas ilgak.

Stundas ceturksnis pagaja saspringta klusuma, un tad veca priesteriene atvera arkveida stikla durvis iek?darza. Tur pie altara, kas apaudzis ar zalam sunam un rotats ar baltiem “ligavas prieka” ziediem, notiks kazas. Vai viss ir gatavs. Ligavainis pasniedza roku Renai, ?oreiz veselai, bet ligava pek?ni metas pie priesterienes un izmisigi turejas pie sava sniegbalta halata malas.

– Mat, lauj man kadu laiku pabut vienai! Es gribu lugt dievieti, lai ta mani sveti.

Vina juta lidzjutibu bezkrasainajas vecajas acis.

– Ko tu dari, iz?kidu?ais? – vinas pamate ie?nuksteja ausi. Sajutusi aizker?anos, vina neatpalika no Renas ne soli.

Leira parava savu pameitu aiz rokas, meginot vinu atraut no kalpones, bet meitene pat nepagriezas pret vinu, ludzo?i uzlukodama veco sievieti.

– Ta ir laba lieta. Neatruna savu meitu, mat, – priesteriene pussmaidot mierigi pagriezas pret Seleziju. – Sazinaties ar sievieti ar meness seju pirms kazam ir pirma lieta. Davat milestibu un saticibu topo?ajai gimenei. Ejam, skaistule, es tevi aizvedi?u uz meitenu istabu.

Grafs Pont-Arua sarauca pieri, neapmierinats ar kave?anos, tacu neprotesteja.

– Es ie?u vinai lidzi! – Leira pazinoja. Apnemusies nedarit neko mulkigu, vina sekoja Renai pa ?auro gaiteni dzilak templi. Neskatoties uz vecas sievietes iebildumiem, ka ?aja vieta drikst atrasties tikai jaunavas, Leira Selezija tomer ienaca. Priesteriene tos atstaja un aizsledza durvis no arpuses, ka noteikts templa statutos.

Stavot mazas, gai?as istabinas vidu, Rena paskatijas apkart uz vienkar?o rotajumu – koka soliniem gar balinatajam sienam. Tejas attels tika novietots preti lielam logam ar divam durvim ar skatu uz birzi. Aiz stikla veja drebeja lokani zali efejas dzinumi.

– Ludzieties, atri, iesim! Ligavainis gaida…” Leira smagi apsedas uz solina, aizkaitinati skatijas uz savu pameitu.

"Vin? pagaidis," Rena vienaldzigi sacija, piever?oties dievietes telam. Tejas rokas ?aja attela bija satveru?as sniegbaltu ziedu pu?ki, vinas seja nebija stingra, lupas viltigi izliektas.

– Luk, nekaunigais! Es vinu atradu par aristokrati, bet vina liek vina ekselencei gaidit! – pamate turpinaja spiest savu punktu.

Rena neatbildeja, liekot mala aizkaitinajumu, vina garigi versas pie dievietes ar dedzigu lugumu.

“Palidzi man, Gai?a meitene! Pasteidzies Ian! Dargais, atri lido pie manis!

Ievas zarin? atsitas pret stiklu.

– Tie?i ta, Irena! Lai cik ilgi jus gaiditu, hercoga dels nenaks jus glabt. Ejam! Ja tu to izturesi, tu iemilesi! Es to labi zinu!

Selezija piecelas, izlidzinaja kleitas zida krokas un nesteidzigi devas uz durvju pusi, parliecinata, ka pameita vinai sekos. Istaba pek?ni kluva tum?s, it ka ara kads bloketu balto gaismu.

Satverusi durvju rokturi, Leira nepacietigi pagriezas.

– Irena, kam es teicu…

Un tad logu rutis neiztureja vetraino efejas uzbrukumu, kuras lokanas vinogulaji uzreiz iespiedas istaba. Stikls noskaneja, sabirstot tuksto?os lauskas, un istaba ielauzas rudens rita svaigums.

– Kas tas ir? – Selezija kliedza. Vina ar ?ausmam veroja, ka lokanos asnus, pagarinot un izlaizot arvien vairak svaigu lapu, stigu cirtas nogruda no gridas un metas kajas.

"Zemes magija," Rena atri atbildeja, dodoties uz logu. Vina pacela svarkus, lai neuzkaptu uz dzinumiem.

Pamate izmisigi parava durvis, bet tas bija aizslegtas.

– Beidz, tu zini, ka es neesmu burvis un man riebjas visas ?is lietas, ko tu dari! “Leira dauzija kajas, meginot samidit asnus, bet pat lidz pusei saspiesti, vinogulaji apvijas ap potitem, piekeras pie apak?malas un notraipija kleitas zidu ar sulu. Selezija saka tos plest nost no svarkiem, bet augu stigas neatlaidigi satvera vinas rokas, rapjoties aug?a uz pleciem. Pirms vina paguva atjegties, drosmigakie asni jau bija pilna spara vinas matos, kas bija atkal savilkti sviniga matu sakartojuma, cie?i pielipu?i pie ?kipsnam. Tad sieviete kluva histeriska, vina saka kliegt ka traka un sauca pec palidzibas.

Kads dauzija durvis, meginaja tas atvert, un no arpuses atskaneja izbiedeti izsaucieni. Rena vairs nevilcinajas, uzmanigi pastuma mala efeju un parcelas no sola uz augsto palodzi. Stikls krak?keja zem zoles, un meitene pateicas Gai?ajam Jaunavam par to, ka tas izdomaju?as uzvilkt zabakus. Plivurs aizkeras pie ramja un tika nezeligi norauts. Panemusi svarkus, Rena uzleca uz mikstas zales zem loga.

6 nodala

Jau stavot uz zales loga priek?a, Rena atskatijas, dzirdot istaba troksni. Caur vinogulajiem, kas plosijas iek?a, vina redzeja, ka uzvareta Leira Selezija ir nokritusi uz gridas. Vina vesi pasmaidija par to, kas vinu tik daudzus gadus mocija ar nirga?anos, un tagad pardod vinu par titulu. Vinai nekas nenotiks! Iedomajieties, vin? gules efejas kokona, lidz ieradisies palidziba. Spriezot pec klauvejieniem pie durvim, palidziba ir tuvu, kas nozime, ka ir laiks skriet.

Bet kur? Lija vel nevareja tikt pie Iana, pat ja vinai izdevas izbegt no Adzijas uzraudzibas. Man vienkar?i nebutu laika. Tas nozime, ka jums ir japaslepjas kaut kur tuvuma un jagaida, kad jusu milotais steigsies uz templi. Pacelusi svarkus, lai neatstatu platas pedas uz rasas klatas zales, Rena metas prom no templa. Koki auga biezi, dazi stumbri bija saviju?ies ar loznajo?iem augiem – tada birzi zemes locinam nebutu gruti noslepties.

Bet meitene nenema vera, ka vinas sniegbalta kleita, kas mirgo starp kokiem, piesaistija vinas nepacietiga ligavaina uzmanibu.

Grafs nereageja uz troksni, atstajot priesteri un Leir te’Marso, lai noskaidrotu, kas notiek. Arnie dei'Albert, Pont-Arois muizas ipa?nieks, bija nikns par ?o laika zudumu. Tas, ka vina ligava velejas palikt viena, vina acis izskatijas ka kartejais triks, par kuru vin? labprat soditu neratno meiteni. Garigi domadams, ka vin? to izdaris, grafs staigaja pa laukumu iepretim bernudarza izejai un izklaidigi klausijas histeriskajos saucienos no majas dzilumiem. Vai vina dumpiga ligava kliedz? Vinas vecaku zina ir nomierinat kipari un atgriezt vinu pie ligavaina.

Un tad birzi starp kokiem pazibeja balta kleita.

Irena aizbega?! Bet ka? Un kur? tad tur kliedz?

Grafs bez doma?anas metas zoga virziena. Sutot sev priek?a nelielu vetru, vin? izdedzinaja gliti apgrieztos krumus, bet aiz tiem atklajas kiegelu zogs, kuru, Pont-Arois neapmierinot, nacas vetraini ka parastam mirstigajam. Pazaudejis roku stulbas kludas del ar burvestibu, grafs ipa?i nerupejas par fiziskas formas uzture?anu un, zelodams, centas izvairities no stresa, tapec tagad diezgan neveikli parkrita pari barjerai. Nemitigi atceredamies vai nu Taru, vai pardro?o ligavu, vin? metas uz turieni, kur pamanija begli.

Rena, kura sapigi baidijas attalinaties no templa, baidoties pazust Iana, no talienes dzirdeja grafa smago elpu. Vina nolida aiz tuvakas gobas sapludinatajiem stumbriem un sastinga, piesaucot zemes stihiju. Protams, vina nezinaja kaujas burvestibas, un diez vai vina butu uzdro?inajusies tas izmantot skaiti?anai. Ja, vin? ir augstpratigs arods[1], bet tomer ne ienaidnieks. Bet meitene juta kokus un augus ta, it ka tiem butu pie samanas, tapec grafs driz vien paklupa aiz saknes, kas bija izlidusi no zemes, un, atceredamas Taru, smagi izstiepas uz zales pilna auguma.

Meitene ieskreja dzilak birzi, cen?oties klusi pakapties, skrienot no koka uz koku. Zem mierigi ?alco?o lapu nojumes valdija kresla un dziedaja putni; Renas klatbutne vinus nemaz netrauceja. Tacu vina bija loti noraizejusies, ka vina attalinas no templa, un spraugas starp stumbriem vairs nemirgoja efejas klatas sienas. Ko darit, ja Ians jau ir ieradies?

Rena pagriezas uz saniem, lai dotos atpakal uz templi, bet pek?ni koks, uz kuru vina skreja, aizdegas. Viss kronis uzreiz uzliesmoja ka lapa, dasni izkaisidams mazas ugunigas dzirksteles. Meitene ?ausmas apstajas, un tad ap kaklu savilkas udens znaugs.

Kas to butu domajis, ka udens var notureties un aizrities ka virve!

Rena nokrita uz celiem un elsa pec gaisa, kad grafs lenam tuvojas vinai. Bet pat stavot pari elsojo?ajai meitenei, ligavainis nesteidzas nonemt laso no sava gara, slaida kakla. Vin? noliecas un nobrauca ar pirkstu gar nepaklausigas ligavas vaigu un tad pek?ni ar plaukstu aizsedza vinas muti un degunu, pilniba padarot neiespejamu elpot.

"Es dzirdeju, ka daziem cilvekiem patik cie?anas." Tatad, darga,” virietis ieskatijas tie?i Renas tirkizzilajas acis, kas dega naida, un vina planas lupas bija ielocitas izsmejiga smina. "Ta ir desmita dala no ta, ko jums vajadzetu sagaidit, ja es nolem?u, ka esat pelnijis sodu."

Vin? pek?ni nonema gan plaukstu, gan udens laso. Klepojot, Rena sabruka uz zales, bet vinai nelava atvilkt elpu. Grafs uzmeta trauslo meiteni sev par plecu un stingriem soliem devas templa virziena.

Aiz muguras dega paroglojusies goba, kuras liesmas alkatigi izplatijas uz kaiminu kokiem.

* * *

Jans nokapa no zirga pie lievena un noguris paglaudija kirzakai pa ?auro purnu. Vin? apmierinati pasmaidija un, ieraudzijis jauku zalu dzinumu uz zara aiz saimnieka pleca, tudal to nokrak?kinaja.

"Jauku dienu, jaunais duzis," pieskreja stradnieks un steidzas aiznest naalu, pirms dzivzogam, ar ko galvenais darznieks tik loti lepojas, tika nodarits neatgriezenisks kaitejums.

Uzskrejis uz lievena, Ians pie durvim ieskreja teva, kuram tikko pasniedza karusu.

– Ak, atpakal? Nu, ka ar grafu?

– It ka vin? butu iztvaikojis. Parmeklejam visu pilsetu, visas iestades, kur vin? parasti pavada laiku.

– Tas nav labi, – hercogs domigi sacija. "Vin? vareja kaut ko izdarit." Piemeram, aizvest meiteni. Diez vai normali vecaki tam piekristu, bet ?i Leira Selezija izskatas pec tirgus sievietes. No vinas var sagaidit visu.

Janga seja mainijas. Jau ritausma vin? atradas netalu no ielas, kur dzivoja vina milota, nespeja pretoties un brauca garam vinas majai. Viss bija kluss un drums. ?kita, ka maja gul. Ka butu, ja muiza likas aizmigusi, jo ipa?nieki bija prom?