Sos! Mans priekšnieks ir asinssūcējs

"Es tev teicu, vina iemileja." Nevis pie manis, bet pie mana apsarga. Un kadi cilveki ir iemileju?ies?

– Mmm… debiliki?

– Interesanti. Manuprat, meitenei jusu vecuma vajadzeja teikt, ka iemileju?ies cilveki ir laimigi cilveki.

– Nu, es domaju, laimigie debiliki.

– Labojums, iemileju?ies cilveki ir neaizsargati, vaji un laimigi debiliki.

"Tad ir skaidrs, kapec jus vinus atlaidat." Divi debili ?aja gadijuma nav speks.

– Tu pareizi doma. Bet es tevi vel isti neesmu izdomajis vai, pareizak sakot, neesmu izdomajis vispar. Vai esat parliecinats, ka velaties stradat pie manis?

– ES gribu naudu. Un bez jusu darba es nevare?u dabut ?adas summas. Tatad, ja, es gribu.

– Nu, ta teikt, Snezana Viktorovna. "Kads zog," smaidot saka Krotovs.

"Man nav vajadzibas zagt no personas, kas man maksas ?adu naudu."

– Logiski.

– Un kapec jus neko nejautajat par ?o faktu?

– Man jau ir tik daudz iespaidu, ka mes jums visu pastastisim pirmaja nodala?

– Kas?

– Pagaidisim. Tas jastasta romana gaita, nevis uzreiz. Citadi mani tas neintereses.

–Vai tu kaut ko lieto?

– Kas nav tikai tas, ko es neizmantoju. Nu, tu esi meitene, tu pati teici, ka strada avizu stenda.

– Un?

"Un vai jus tie?am neesat lasijis mazus sievie?u romanus?"

– Protams, es to izlasiju.

– Nu ko? Tur intriga tiek notureta lidz galam. Ja atrisina visu uzreiz, tad kada jega lasit? – Tie?am idiots.

"Es domaju, ka es saku saprast."

"Savas acis redzu, ka vina kaut ko sliktu saprata par mani." Piemeram, puisis lasa sievie?u romanus? Mes ari plapajam vairak neka jus.

"Es neko sliktu par tevi nedomaju."

"Ak, ja, es to redzu," saka Krotovs, neslepjot sarkasmu.

– Jus dro?i vien lasat tadu literaturu… bet priek? kam, tie?i ta?

– Nu, kam tas domats? Lai saprastu sievietes.

"Bet jus joprojam tos nesapratat," Krotovs neatbild uz manu komentaru. Vin? piecelas no divana, skaidri liekot saprast, ka musu saruna ir beigusies.

– Tu vari iet, Snezana Viktorovna. Ja dro?ibas dienests neko par jums neatrod, gaidiet zvanu. Un sagatavo prezervativus, – Kungs, vai man tos vispar vajag? Ka principa var atriebties tik nenormalam cilvekam? Man nepietiek pacietibas, bet ari, ?kiet, atjautibas.

– Priek? kam man vajadzigs pedejais? – es jautaju pec iespejas mierigak, pieceloties no divana.

–Tu nezini, kam domati prezervativi? Aizsardzibai lapul. Es izdra?u tavas smadzenes. Vai esat aizmirsis?

– Paldies, ka atgadinaji. Tad ardievu.

– Iesim. Negrauziet vairs nagus un neaizmirstiet par vairogdziedzeri.

Kungs, dod man speku, es ludzu. Lenam izelpoju un dodos uz durvju pusi. Un, tiklidz es satveru rokturi, es dzirdeju:

"Snezana Viktorovna, atbildiet vel uz vienu jautajumu," es negribigi ver?os pret Krotovu. – Katrai bedrei sava… ko?

– Ta? No kadas pasakas ?i ir? Es neko tadu neatceros.

– Tas nav no pasakas.

– Katrai bedrei ir sava… nuja?

"Katrai caurumam ir savs vaks, Snezana Viktorovna," neslepjot smaidu, saka Krotovs. – Jus varat iet.

Nu, pagaidi, necilveks. Es tev vel mazliet pamoci?u smadzenes. Tu gaidisi ar mani, ak, ka tu gaidisi.

3. nodala

Vienigais, kas ir sliktaks par berem, ir mazpazistama idiota beres. Negribigi izkapju no ma?inas un dodos kapsetas virziena.

– Atgadini man, tet, kapec pie velna mes ejam uz ?im berem?

– Par tadu lietu, ka, ja mes tur neieradisimies, tava vecmamina mums izdrazis smadzenes. Un ne, vina tur nebus.

– Nu, vismaz viena laba zina. Ka ar meiteni? Vai trapiji?

– Jus varat nemt to uz parbaudes laiku.

– Un detalas?

– Barenis. Manam tevam atnema vecaku tiesibas un vin? dzera. Mate nomira agrak. Piecpadsmit gadu vecuma vina nokluva bernu nama kopa ar savu jaunako masu. Tetis nomira pec se?iem mene?iem, masa nomira pec gada, no kaut kadas infekcijas. Lai gan saskana ar dokumentiem Snezana Viktorovna bija ieklauta bernu nama, patiesiba vina no turienes aizbega.

– Nu, tagad ir skaidrs, no kurienes nak zaglu rokas.

– Kas?