Tu esi mana vājība

– Tie?i ta, – es ari iesmeju, iedomajoties, ka ?is pa?apmierinatais kretins staigas apkart un apmierinas ikvienu muzigas milestibas meklejumos.

Ara izvelku telefonu, paskatos uz laiku un atceros Henriju.

"Tie?am mezoniga… Mulkiga ideja."

Es iespiezu pirkstu, lai izdzestu kontaktu, bet mani iztrauce balss, kas atskan aiz manis.

– Varbut mes varetu sadalit taksometru. Es negribu braukt ar metro," Kjara parkapa no kajas uz kajas, it ka apjukusi par ?o ieteikumu.

– Labi, ejam. Es ari esmu noguris, ta bija gara diena.....

"Es domaju, tas man nekaitetu, vai ne?"

Vienigais, ko zinu par Kjaru, ir tas, ka vina ari dzivo Bruklina un ari ir imigrante, tikai no Francijas. Lai gan ta ir Eiropas valsts, vinai ir tikpat gruti ka man.

Automa?ina vina uzsak bistamu sarunu.

– Kas notiek? – Vinas raibais, apgrieztais deguns megina iebrukt mana personigaja telpa.

– Viss ir kartiba," es cen?os saglabat neitralu toni, negribedama turpinat ?o sarunu.

– Tu ?odien neesi savejais. Kas nav kartiba? – Sarkanmataina tenku meitene neparstaj.

– Dro?i vien esmu vienkar?i nogurusi, un man ir asinainas mene?reizes," es cukstu vinai uz auss, lai taksometra vaditajs nedzirdetu.

– Tev man nav jamelo," kolegis parliecino?i cukst.

– Par ko jus runajat? – Es saku dusmoties, bet negribu to paradit.

– Es zinu jusu ciklu, jums nav mene?reizu tie?i tagad.....

– Ak, cilvek, vai tu nopietni? Vai tu vispar zini, kas ir personiskas robezas?

– Ej tu, tu, augstpratigais imperialists, – ?is izskatas, ka neaiztures minu.

– Kjara, nomierinies, mums nav jabut draugiem. Un man nav jaatbild uz taviem jautajumiem. Mes vienkar?i stradajam kopa un dzivojam viena rajona, tas ir viss," es centos izlidzinat situaciju, labak, lai deju pasaule nebutu ienaidnieku.

– Atvainojos, es… Es vienkar?i satraucos, ka tu dodies pie Larsena… Vienkar?i, – vina nervozi piekoz lupu un paskatas man acis.

"?Vai es vinai kaut ka patieku?"

– Uzmanies, es no vina esmu dzirdejis ?adas lietas… Vin? ir tikai velns, bet talantigs ka dievs.....

– Es vel nekur nedomaju doties....

– Jus aizbrauksiet, jums ir nepatik?anas.....

"?kiet, ka tas ir vienigais cilveks ?aja pilseta, kam rup es."

– Kjara, es nejutos labi, esmu nogurusi, vienkar?i klusesim," es aizsedzu plakstinus, lai aizbiedetu savu kaitino?o kolegi. Bet vinas partraukta elpo?ana man saka, ka vina raud.

Sarunajusies par tik?anos ar Stellu noklausi?anas diena, es ierodos norunataja vieta divdesmit minutes agrak. Es degu no uztraukuma un turpinu meklet blondo galvu puli. Bet Stella ierodas desmit minutes velak.

– Sveiki, Irina, – uz sartas sejas spid balts zobgaligs smaids, kura iegulditi ne simts dolaru.

– Ei, ko tu tik velu esi uzcelusies?

– ?ejnam bija izsalkums tie?i pirms manas iznak?anas. Es noliecos, lai aizpogatu kurpes, un dabuju desu starp bulcinam.

– Phew, paldies par informaciju....

– Kapec tu esi tik rupj?? It ka tu nekurvotu," vel viens zinkarigs deguns uzvirmoja uz aug?u.

Es klusu nover?os.

– Naciet, mes kavesimies…

– Ak, ak, ak, kas tu esi, jaunava?

– Ne jusu lieta…

– Vai jusu krievu radinieki plano pardot jusu nevainibu? Esmu par to dzirdejis, ta ir mezoniga valsts....

– Ja, Stella, es nelauzi?u jusu idiotiskos stereotipus par Krieviju. Ejam jau…

Es izliekos, it ka man tas nemaz nerup, bet ta nav. Es jutos ta, it ka butu piespiedusi pirkstu pie durvim. Ta tuk?galviga kuce trapija pa nervu. Nav jau ta, ka es jutos slikti par savu nepieredzetibu, bet dazkart man ?kiet, ka man ?kaut kas svarigs pietrukst. Viss, par ko es dzirdu, ir sekss, un es pat nezinu, kas tas ir. Visa mana dzive griezas ap dejo?anu, man nebija laika attiecibam, un es neredzeju nevienu, kas to veletos.

Izlases notika neliela privata teatri, kas smarzoja pec putekliem un smarzvielam. Zale bija sapulceju?ies visdazadako krasu un parametru kandidati – tetovejumi, krasaini mati, pirsingi. Es jutos ka balta varna, balta ?i varda tie?a nozime, man nebija neviena tetovejuma un nekad muza nebiju krasojusi matus.

– Ka es saprotu, tas nav klasiskais balets?

– ?i nav ?Sanktpeterburga?, baby. Eriks ir musdienu horeografs, un vin? ir genijs. Visi, kas musu biznesa ir ?kaut ko verti, velas stradat ar vinu, – Stella izstaroja pa?apmierinatibu, it ka butu atklajusi ?kadu slepenu dzives pusi, ko es nespeju saprast.

– Kas, pie velna, ir Eriks? – Ja tev paveiksies, tu redzesi," Stella turpina uzkurinat atmosferu.

Driz vien mus savac kada uzmundrino?a meitene un pavada cauri aizkulisem uz skatuvi. Uz skatuves ir gandriz pilniga tumsa, un no publikas dzirdami aplausi.

– Bravo… Bravo…

"Tas ir ?divaini… Tas ir tas, ka jus kliedzat maksliniekiem pec veiksmigas izrades… Jums ?ie vardi vel ir janopelna."

Es jutos neerti ?urpu turpu, mani pleci ik pa bridim pieskaras citu cilveku kailai adai, es jutu vinu smarzu, vinu elpu, vinu pieskarienus, musu ?eit ir parak daudz. Balss no publikas turpina raidijumu:

– Labdien, dargie kandidati. Velos paskaidrot, ka jums ir tikai viena iespeja veiksmigi piedalities atlase. Visi tie, kas izstasies, nekad vairs nenaks pie manis, nekad, mums ir visi jusu dati.

Pulis uz ?iem vardiem reage ar satrauktu murmina?anu.

– Un tagad jusu uzdevums. Nonemiet savu apgerbu....