Bērnu psiholoģija – bērnu psihologiem, vecākiem, ģimenēm

Pla?a tie?a un slepta reklama par brinumainiem lidzekliem, bagatina?anas metodem, burvibas sasniegumiem, magiju, gai?redzibu, masu dziedina?anu, cilveka psihes sagatavo?anu kopuma un pusaudzim jo ipa?i iespejamai ieintereseto sektu programme?anai.

Sektantisma socialas ievie?anas vispareja shema ir vienkar?a:

– ideja par pasaules galu un nepiecie?amibu glabt (?is konkretais cilveks);

– meklet letticigus upurus, kurus var parliecinat un maldinat;

– Indoktrinacija darbibam, lai nodotu ipa?umu sektai un vervetu jaunus upurus;

sektas lideru un vinu pavadonu bagatina?ana;

Upura dzivibas iznicina?ana, dazreiz piedaloties terora aktos (kamikadze).

Bistami cilveki

Cilveki, kas ieskauj jusu skolenus, lielakoties ir labi, likumpaklausigi pilsoni. Tomer starp tiem var but bistami bernam un pusaudzim.

?adam personam ir nepiecie?ama vislielaka modriba:

"Zaudetaji. Vini medz but uzbudinati, jutigi un atriebigi. Vinu arejas pazimes ir: fiziska invaliditate, zems stavoklis pieaugu?a vecuma, sullenness.

"Klusums. Tos ir gruti paredzet, jo par tiem nav daudz ko uzzinat.

"Histerija. Vini ir kapriki, jutigi, darbojas atkariba no garastavokla un viegli zaude kontroli par sevi. Psihopatijas pazime ir velme but sabiedribas acis. Tas var izpausties ekstravagantas drebes un frizuras, tetovejumos, pretencioza runas maniere, rotaslietas, ipa?i uzklatas retas, trok?naina "aizvainojo?a" uzvediba un velme pec vadibas.

– Entuziasti. Vini ir neuzmanigi un var radit nepatik?anas citiem cilvekiem.

– Sap dzivnieki. Tiem, kas nespidzina dzivniekus, ir morala barjera, kas var darboties ari attieciba uz cilvekiem. Kadam, kam patik izsmiet kaki vai suni, nav ?adas barjeras, un tas var ari paradit scavenger iezimes attieciba pret cilvekiem.

"Parak principiali. Vini principa labad var upuret visu, ieskaitot cilvekus, savu veselibu, dzivibu un labklajibu.

– Personas ar viegli uzbudinamu psihi. Vini var zaudet kontroli par sevi agresijas stavokli. Galvena pazime, kas liecina par noslieci uz uztraukumu, ir nespeja ilgsto?i palikt nekustigam. ?adi cilveki griezas vieta, ?upo kajas, bungo pirkstus, pirkstos pagriez pildspalvu vai zimuli, kniebj, kaut ko izvelas vai salauz. Vini ir paklauti skandaliem un viegli zaude savu temperamentu.

"Vini ir ipa?i noderigi. Normala sve?inieku attieksme pret mums ir slikti slepta vienaldziba. Ja kads kadam ir ipa?i jauks, tas nozime, ka vinam kaut kas ir vajadzigs un vin? uzspiedis sevi ar kadu lugumu vai uzstadis slazdu.

Skolas psihologa darbs ar skoleniem

Skolas psihologa loma ir radit apstaklus berna produktivai kustibai pa celiem, kurus vin? pats ir izvelejies (saskana ar vai preteji) skolas un gimenes prasibam, lai konstruktivi atrisinatu neizbegamos konfliktus, kas rodas ?is izveles rezultata. Psihologa darbibu liela mera nosaka sociala, gimenes un pedagogiska sistema, kura berns patie?am atrodas (berna reala sociala vide). Psihologa darbiba skola ietver skolas vides analizi kopa ar macibspekiem, attistibas iespejas un prasibas studentam, maci?anas un attistibas efektivitates kriteriju noteik?anu; tadu pasakumu, formu un metozu izstrade un isteno?ana, ko uzskata par veiksmigas apmacibas un attistibas nosacijumiem, ievie?ot ?os nosacijumus pastaviga sistema.

Pavadijums ir psihologa profesionalas darbibas sistema, lai raditu socialos un psihologiskos apstaklus berna veiksmigai maci?anas un attistibai:

– seko?ana berna dabiskajai attistibai (katra berna iek?ejas pasaules beznosacijuma vertiba);

– apstaklu radi?ana patstavigai rado?ai attistibai;

– sekundarais psihologiskais atbalsts saistiba ar berna dzives vidi (nav aktivi versts uz socialo apstaklu un izglitibas sistemas ietekme?anu);

– tiek istenots ar pedagogiskiem lidzekliem, ar skolotaja starpniecibu un tradicionalam izglitibas un audzina?anas formam.

Idejas berna psihologiskajam atbalstam skola ietver ?adas jomas:

– Sistematiska berna psihologiska un pedagogiska stavokla un vina attistibas dinamikas uzraudziba (informacijas uzkra?ana, kas saistita ar berna ipa?ibam, vina problemam un grutibam).

– Psihologisko un pedagogisko apstaklu radi?ana berna personibas attistibai un sekmigai izglitibai:

Psihologiskas attistibas individualas un grupu programmas, kas rada apstaklus veiksmigai berna attistibai, un programmas un skolotaja elastiba ir nepiecie?ams priek?noteikums.

– Psihologisko un pedagogisko apstaklu radi?ana palidzibas snieg?anai problematiskajiem berniem, kompensacijas pasakumu sistemas izstrade un ievie?ana.

Psihologa darbibas jomas skola ar berniem:

I. Lieti?ka diagnostika. Biezi vien skolas vadibai un skolotajiem ir ideja, ka psihologa darbs ar bernu ietver tikai teste?anu, savukart diagnostika ir skolas psihologa darbibas forma. Ir vairakas problemas, kas saistitas ar psihologa diagnostikas darbu skola: ko darit ar testa rezultatiem, ka saskanot metodes ar konkretam izglitibas problemam. Diagnostikas metodem jabut ari attisto?ajam, ko izmanto ka attistibas.

Nosacijumi bernu diagnostice?anai skola prasa, lai procedura butu ekonomiska, kurai jabut isai, lai berns nebutu noguris un neaiznemtu daudz laika no skolas darbiem, tai jabut daudzfunkcionalai, vienlaikus kalpojot ka lidzeklis garigo funkciju diagnostice?anai un attistibai, un jasniedz pec iespejas vairak informacijas par berna attistibas stavokli un perspektivam. Diagnostikas rezultatiem vajadzetu laut spriest par berna grutibu celoniem un radit apstaklus to parvare?anai, prognozet berna attistibas ipatnibas, savukart lielaka dala metozu lauj tikai noteikt kaut ko klatbutni.

Diagnostikas merki:

– skolena socialpsihologiska portreta sastadi?ana;

– apzinat veidus, ka palidzet "grutajiem" skoleniem;

– psihologiska atbalsta lidzeklu un formu izvele;

Skolas vide ir tris lieti?kas psihodiagnostikas veidi:

– diagnostikas minimums,

– normas un patologijas diferenciacija (intelekts),

– Padzilinata personibas psihodiagnostika "pec pieprasijuma" (individuali).

Diagnostikas minimums lauj atdalit "problematiskos" bernus (1., 3.-5., 8., 10.-11. klase) un veikt bernu attistibas garengriezuma petijumus. Diagnostikas minimums tiek veikts ka planots pasakums, un tas galvenokart balstas uz skolotaju un vecaku ekspertu aptaujam un minimali ietekme bernus. Bernu diagnostiskas izmekle?anas merki:

a) To bernu identifice?ana, kuriem ir zems attistibas limenis un kuriem nav iespejams organizet izglitibu standarta skola.

b) To bernu identifice?ana, kuriem nepiecie?ama ipa?a psihologiska, pedagogiska vai sociala palidziba, berni ar dalejiem kognitivo procesu traucejumiem. ?adiem berniem ir nepiecie?ams veikt korigejo?as nodarbibas (pedagogiska nolaidiba, socialpedagogiskas adaptacijas problemas, emocionalas un gribas sferas traucejumi utt.).

c) Bernu ar ipa?am vajadzibam identifice?ana, lai noverstu iespejamas grutibas.

Padzilinata diagnostikas parbaude ietver ?adas jomas:

– normas un patologijas diferenciacija,

– kognitivas sferas iezimju izpete vecuma normas ietvaros,

– Konflikta zonas un satura izpete.

II. Psihokorekcijas un attistibas darbs