Bērnu psiholoģija – bērnu psihologiem, vecākiem, ģimenēm

– komunikacijas prasmju trukums,

– nepietiekams pa?novertejums sakaru sistema,

– augsti standarti citiem,

– emocionala nelidzsvarotiba,

– Attieksme, kas trauce komunicet,

– trauksme un bailes no komunikacijas,

– Izoletiba.

Papildus jedzienam "disadaptacija" pastav resocializacijas jedziens – organizets socialpedagogisks process, lai atjaunotu socialo statusu, zaudetas vai neformetas socialas prasmes un orientacijas, ieklaujot jaunas pozitivi orientetas attiecibas.

Gan gimene, gan skola var but nepareizas pielago?anas faktori.

Skola veic dazadas funkcijas: maca; Paaugstinat; socializejas (spontani, merktiecigi). Kad berns ienak skola, vin? iegust jaunus faktorus, kas ietekme berna attieksmi pret sevi, skolu, berna statusu klase un majas. Vina prata paradas ne tikai vards, bet ari uzvards, segvards, figura un motoriskas prasmes iegust jaunas nozimes. Motivacijas un vajadzibu sfera tiek parstruktureta, svarigu vietu taja ienem prasiba pec pieaugu?o un vienaudzu atzi?anas, un paradas pienakumi.

Skolotajs ir vissvarigakais pieaugu?ais bernam skolas sakuma, un tadu ipa?ibu klatbutne ka neatlaidiba, pa?kontrole, pa?ciena un labas manieres noved pie ta, ka skolotajs pienem studentu, apmierina vina prasibas un atzinibu. Ja ?is ipa?ibas netiek veidotas, berns var klut nepareizs.

Anglija veiktie petijumi liecina, ka vislielakas problemas skolenu vidu rodas skolas ar nestabiliem macibspekiem. Skolotaja ceribas tikai uz sliktam lietam no studenta noved pie pastiprinatas nepareizas adaptacijas, klasesbiedri pienem skolotaja slikto attieksmi pret noteiktu studentu. Paradas ?ads modelis: rupj? personals – rupji berni; Miesas sods ir agresija.

Skolotaja (un psihologa) uzdevums ir atrast iespejas iedro?inat vajus skolenus par vinu sasniegumiem (uzlabojumiem), berniem jasanem pozitivas emocijas no skolas, jajutas vajadzigiem, atbildigiem. Skolotaju un vecaku interese par berna maci?anos un panakumiem (nevis uzraudzibu) uzlabo akademisko sniegumu.

Komunikacijas stili starp skolotajiem un studentiem var but dazadi: autoritari, demokratiski, pielaujami. Berniem ir nepiecie?ama vadiba un vadiba, tapec autoritara (vai demokratiska) pieeja zemakajas pakapes ir labaka par pielaujamu. Vidusskola demokratiskais stils dod vislabakos rezultatus.

Pretenzijas uz atzinibu vienaudzu vidu bernos izraisa divkosigas attiecibas (draudzibu un sancensibu), velmi but tadam ka visi parejie un labaks par visiem parejiem; izteica ertas reakcijas un velmi apliecinat sevi vienaudzu vidu; (schadenfreude un greizsirdibas sajutas) noved pie ta, ka citu neveiksme var izraisit parakuma sajutu. Skolotaja studentu salidzinajums sava starpa noved pie atsve?inatibas bernu vidu, kas var izraisit sancensibu un attiecibu grutibas.

Komunikacijas prasmju, jegpilnu prasmju un iemanu trukums var izraisit attiecibu traucejumus ar vienaudziem, kas radis lielakas grutibas komunikacija ar vienaudziem un pieaugu?ajiem, ka ari problemas ar maci?anos. Berna attiecibu partrauk?ana ar citiem berniem ir garigas attistibas procesa novirzu raditajs, un ta var kalpot ka sava veida "lakmusa papirs", lai berns pielagotos eksistences apstakliem skola. Simpatijas biezak rodas apkartne (klase, pagalma, arpusskolas aktivitates), neka skolotajs un psihologs var izmantot, lai uzlabotu sarezgitu bernu attiecibas ar vienaudziem. Ir svarigi noteikt berna un pusaudza stavokli atsauces grupa, jo tas specigi ietekme skolena uzvedibu, un ir zinama bernu lielaka atbilstiba atsauces grupu attieksmei un grupu normam. Pretenzijas uz atzinibu vienaudzu vidu ir svarigs berna attiecibu aspekts skola, un ?im attiecibam biezi vien ir raksturiga ambivalence (draudziba un sancensiba), bernam ir jabut tadam pa?am ka visiem parejiem un labakajam vienlaikus. Izteiktas atbilsto?as reakcijas un velme sevi apliecinat vienaudzu vidu – tas ir iespejams berna personiga konflikta attels, kas noved pie ?adenfreudes un skaudibas jutu ra?anas: citu neveiksme var izraisit parakuma sajutu. Skolotaja salidzinajums starp studentiem viens ar otru noved pie atsve?inatibas bernu vidu un noslicina empatijas jutas.

Attiecibu traucejumi ar citiem berniem ir raditajs novirzem garigas attistibas procesa. Komunikacijas prasmju, jegpilnu prasmju un iemanu trukums var izraisit attiecibu traucejumus ar vienaudziem, palielinot skolas grutibas.

Skolas nepareizas pielago?anas iek?ejie faktori:

– somatiskais vajums;

– MMD (minimalas smadzenu disfunkcijas), trauceta noteiktu garigo funkciju veido?anas, trauceti kognitivie procesi (uzmaniba, atmina, doma?ana, runa, motoriskas prasmes);

– temperamenta ipatnibas (vaja nervu sistema, reakciju eksplozivitate);

– berna personiskas ipa?ibas (rakstura akcentejumi):

– uzvedibas pa?regulacijas ipatnibas,

– trauksmes limenis,

– augsta intelektuala darbiba,

– verbalisms,

– ?izoids.

Temperamenta iezimes, kas kave veiksmigu bernu pielago?anos skolai:

– palielinata reaktivitate (samazinati gribas momenti),

– augsta aktivitate,

– paaugstinata uzbudinamiba,

–Letargija

– psihomotora nestabilitate,

– ar vecumu saistitas temperamenta ipa?ibas.

Berna socialas nepareizas pielago?anas korekciju var veikt ?adas jomas:

– komunikacijas prasmju veido?ana,

– attiecibu harmonizacija gimene,

– dazu personibas iezimju korekcija,

– berna pa?cienas korekcija.

Pieaugu?ais biezi darbojas ka stimuls berna skolas nepareizai pielago?anai, un vecaku nepareiza ietekme uz bernu ir ieverojami nopietnaka neka lidziga skolotaja un citu nozimigu pieaugu?o ietekme. Var iz?kirt ?adus pieaugu?o ietekmes uz bernu nepareizu pielago?anos faktorus:

– Gimenes sistemas faktori.

– Mediciniskie un sanitarie faktori (vecaku slimibas, iedzimtiba u.c.).

– Socialekonomiskie faktori (materialie, majokla apstakli).

Socialdemografiskie faktori (viena vecaka gimenes, daudzbernu gimenes, vecaka gadagajuma vecaki, atkartotas laulibas, bernini).

Socialpsihologiskie faktori (konflikti gimene, vecaku pedagogiska nekompetence, zems izglitibas limenis, deformetas vertibu orientacijas).

– Kriminalie faktori (alkoholisms, narkomanija, nezeliba, sadisms u.c.).

Papildus iepriek? minetajiem faktoriem ari citas gimenes sistemas un tuvakas socialas vides iezimes ietekme iespejamo berna disadaptaciju, piemeram, "problematiskais" berns, kur? darbojas ka saisto?s gimenes sistemas faktors attieciba uz vinam pie?kirto lomu gimene, klust mazak pielagots neka berns, kura gimene nav izteiktu problemu zonu, kas saistitas ar bernu. Svarigs faktors var but ari bernu dzim?anas kartiba un vinu lomu pozicijas gimene, kas var novest pie bernu greizsirdibas un nepietiekamiem veidiem, ka to kompenset. Pieaugu?a bernibai ir speciga ietekme uz vina pedagogisko darbibu un attieksmi pret savu bernu vai studentu.

A. V. Potapova, S. K. Nartova-Bochaver

Attistibas traucejumi ka skolas partrauk?anas stimuli

Psihologi un fiziologi iz?kir vairakus modelus bernu attistibas traucejumu ra?anas un attistibas joma: